Kongresa laikā tika pieņemta virkne izmaiņu cīņas sporta veidu noteikumos, kas nekavējoties stājušās spēkā.
Turpmāk gan grieķu-romiešu, gan brīvajā cīņā punkti tiks summēti visa mača laikā, cīņa notiks divos trīs minūšu periodos, bet par pretinieka nogāšanu tiks doti divi punkti, padarot to vērtīgāku par vienu izgrūšanas vai soda punktu. Tāpat ieviesta tehnisko metienu novērtēšanas gradācija - brīvajā cīņā tā svārstīsies desmit punktu amplitūdā, bet grieķu-romiešu cīņā - septiņu punktu amplitūdā.
Brīvajā cīņā par pasivitāti pirmajā reizē tiks izteikts mutisks brīdinājums, bet pēc otrā brīdinājuma sākta 30 sekunžu atskaite. Gadījumā, ja pasivitāte tiks turpināta, aktīvākajam no atlētiem piešķirs punktu. Turklāt, ja neviens no sportistiem pirmajās divās perioda minūtēs nebūs ieguvis nevienu punktu, tiesnešiem būs jāizlemj, kurš no cīkstoņiem bijis pasīvāks. Pēc tam pasīvajam sportistam 30 sekunžu laikā jāizcīna punkts, pretējā gadījumā punkts tiks piešķirts sāncensim.
Grieķu-romiešu cīņā pasivitāte tiks apkarota nedaudz citādāk. Pēc pirmā pārkāpuma tiks izteikts mutisks brīdinājums, bet pēc otrā oponents varēs izvēlēties, no kādas pozas atsākt cīņu. Pēc trešā brīdinājuma pretiniekam tiks piešķirts punkts, bet pēc ceturtā cīņa tiks pārtraukta un aktīvais cīkstonis pasludināts par uzvarētāju ar metienu.
FILA jaunajā konstitūcijā visvairāk izmaiņu veikts attiecībā uz sieviešu un sportistu iekļaušanu pārvaldes amatos. Turpmāk vismaz viena sieviete būs FILA viceprezidente, bet organizācijas vadībā, kas sastāvēs no 19 biedriem, pa trim vietām tiks rezervētas sievietēm un olimpiskajiem vai pasaules čempioniem. Saskaņā ar jauno konstitūciju federācijā darbosies 15 dažādas komisijas.
Maskavā notikušajā kongresā prezidenta amatā apstiprināts serbs Nenads Lalovičs, kurš līdz šim darbojās kā prezidenta pienākumu izpildītājs. Par Laloviču tika saņemtas 125 «par» balsis, bet pret viņa kandidatūru iestājās tikai septiņi kongresa dalībnieki. Lalovičs kļuvis par septīto FILA prezidentu organizācijas vēsturē.
Jau ziņots, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomiteja nolēmusi izņemt cīņas sportu no olimpisko spēļu programmas. Tādējādi brīvā cīņa, sieviešu cīņa un grieķu-romiešu cīņa nokļuvusi grupā ar septiņiem pretendentiem iekļaušanai olimpisko spēļu programmā. No šiem astoņiem sporta veidiem tiks izvēlēts viens, kas turpmāk būs redzams uz lielākās globālā sporta skatuves.
Pēc SOK izpildkomitejas lēmuma savu darbu FILA galvgalī beidza šveicietis Rafaels Martineti, bet viņa vietā stājās 54 gadus vecais serbs Lalovičs. Jaunais FILA vadītājs izteicis cerību, ka SOK kopš pieņemtā lēmuma ieviestās izmaiņas federācijas darbībā uztvers kā kritisku un mainīties gribošu reakciju uz notikušo.
«Šī ir sporta veida izdzīvošanas cīņa. Ja cīņas nebūs pārstāvētas olimpiskajās spēlēs, sporta veids saņems mazāk naudas un nespēs turpināt attīstību,» izteicies Lalovičs. «Cīkstoņi nekad nepieņem sakāvi. Ja es nebūtu optimisma pilns atgriezt mūs olimpiskajās spēlēs, nebūtu šos pienākumus uzņēmies. Tas ir milzīgs izaicinājums, kas radies ļoti sarežģītā situācijā.»
«Mums jādara viss iespējamais, lai atgūtu vietu olimpiskajās spēlēs. Esmu drošs, ka arī 2020. gadā būsim uz olimpiskās skatuves, jo mūsu vidū ir visus vienojošs cīņas gars,» piebildis FILA prezidents. «Mēs esam nopietns un cīņas bagāts sporta veids.»
Grieķu-romiešu cīņa atklātajā svara kategorijā pirmoreiz olimpisko spēļu programmā bija iekļauta jau 1896. gadā, un pēc tam kāds no šiem sporta veidiem bijis pārstāvēts ikreiz kopš 1904. gada, bet sieviešu cīņa Olimpiādē debitēja vien 2004. gadā.
