Šo rakstu drīkst lasīt tikai no 18 gadu vecuma.
Lasīt citus rakstus Esmu pilngadīgs
«Esmu piedzimis hokeja pilsētā. Uzaugu hokeja gaisotnē - katru dienu septiņas, pat astoņas stundas biju arēnā, skatījos, kā trenējas citi. Pēc pulksten astoņiem vakarā bērniem bija jāiet mājās, bet es pat mīnus 20-30 grādu salā kāpu uz jumta un slepeni skatījos hokeju. Es vienkārši mīlēju to,» intervijā žurnālam «Playboy» saka slovāku speciālists.
«Es visu laiku domāju tikai par hokeju... Ne par ko citu. Hokejs mani vienkārši vilka iekšā.. Slidu skaņa, tām saskaroties ar ledu, ripa, nūja - tas ir milzīgs skaistums. Jau kopš bērnības tas mani ir tik spēcīgi ietekmējis, ka hokejs kļuva par galveno manā dzīvē, un tā tas ir joprojām. Tā ir mīlestība - citādi to nevar nosaukt.. Mana mūža mīlestība. Es joprojām katru dienu domāju par hokeju un pat sapņoju par to. Es visu laiku ar to dzīvoju, rakņājos internetā, meklēju informāciju, eju uz spēlēm, skatos tās televīzijā,» atklāj treneris, kurš pēdējos gados strādājis ar trīs dažādiem klubiem trīs valstīs - Latvijā, Krievijā un Ukrainā.
«Man neatliek laika meitenēm. Bet, ja atklāti, šis jautājums pat nav apspriežams - visskaistākās meitenes dzīvo Slovākijā, protams. Lai gan skaistu meiteņu pietiek visur. Taču ne jau meiteņu skaistumā slēpjas dzīves jēga. Dzīves jēga slēpjas ticībā. Ticībā kaut kam. Ne katru dienu ir brīnišķīgs laiks. Gadās, ka līst, gadās, ka ir vētra, gadās, ka zibeņo, taču pēc tam noteikti nāks lieliskas dienas. Dzīvē viss ir līdzsvarā. Un ir jādzīvo un jāstrādā tā, lai vienmēr būtu pozitīvs skats uz dzīvi un tās problēmām,» uzskata Šuplers, kurš pavisam nesen atstāja «Donbass» kluba galvenā trenera amatu.
