Otrdien uz Rio pa dažādiem ceļiem devās liela daļa Latvijas žurnālistu, vairāki sportisti, treneri un oficiālās personas, teju visiem ceļā pavadot aptuveni diennakti. Man pašam vispirms plānā bija došanās uz Cīrihi, kur nākamās lidmašīnas gaidīšana bija pietiekami ilga, lai paspētu aizbraukt uz pilsētas centru un tajā apmeklētu skandālu nežēlestībā kritušās Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) mītni - parastiem tūristiem nav nekā daudz ko redzēt, tomēr sev gan ķeksīti varēšu ievilkt. Tālāk sekoja ceļš uz Lisabonu, bet pēc tam jau 9,5 stundu pārlidojums uz Riodežaneiro, kur nolaidāmies vakar ap pieciem no rīta pēc vietējā laika. Kolēģi, kuri Rio bija ieradušies pirms mums, ziņoja, ka, lai saņemtu akreditācijas, lidostā jāgaida ap pusotru stundu, tāpat rēķinājāmies, ka ilgu laiku prasīs arī «iečekošanās» viesnīcā un mediju centra apgūšana, tāpēc nosaucu šo par rindu dienu. Tomēr kopumā nebija nemaz tik traki.
Lidostā rinda gan mūs sagaidīja uzreiz, un prognozes bija precīzas. Kaudze žurnālistu, pludmales volejbolisti, džudisti, skrējēja Gunta Latiševa-Čudare un Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) vadītājs Einars Fogelis draudzīgi nostāvēja ap pusotru stundu. Ja ierasta būtu situācija, ka cilvēki ar olimpiskajām akreditācijām apiet rindu, bet «mirstīgie» tajā stāv, šoreiz bija gluži pretēji, turklāt beigās izrādījās, ka šī rinda nemaz nebija domāta akreditāciju iegūšanai, bet tikai imigrācijas zonas iziešanai. Turklāt šeit uzreiz radās nākamā smieklīgā situācija - kad pie vairākiem lodziņiem vienlaicīgi piegāja latvieši, to darbība uz aptuveni piecām minūtēm tika paralizēta, jo vietējai aparatūrai neizdevās nolasīt mūsu pases. Taču pēc izkļūšanas no lidostas viss pārējais ritēja atbilstoši ierastajai olimpisko spēļu kārtībai un rindu diena savu nosaukumu attaisnoja tikai daļēji. Pirmajā dienā iepazinām Mediju centru un pat paguvām apmeklēt svarcelšanas treniņu. Tomēr arī te neizpalika kuriozi – Artūrs Plēsnieks ar treneriem, sajaucot treniņu laikus, bija ieradusies divas stundas par agru, tādēļ mēs palikām bešā.
Nākamā pietura bija mediju viesnīca. No ārpuses tā izskatījās krietni smalkāk par Soču piedāvājumu pirms diviem gadiem, tomēr, ienākot iekšā, nācās secināt, ka tā nu gluži nav. Pārsvarā katrā viesnīcas numuriņā ir divas divvietīgās istabiņas, bet izrādījās, ka mums iedalītā istabiņa ir tik maza, ka tajā pat trūkst vietas, lai noliktu līdzi atvestās somas. Ievērtējot gultu, arī nācās vilties – tā ir tik cieta, ka sāku bažīties par iespēju izgulēties turpmāko divarpus nedēļu laikā. Arī pats numuriņš mums trāpījies uz «nepareizo» pusi - pa logu redzams būvobjekts, savukārt vienam no logiem pat nav stikla, bet tā vietā tikai moskītu tīkls.
Latvijas pagaidu noformējums olimpiskajā ciematā. — LETA Riodežaneiro OS (@LETAsportsEXTRA)
Nešaubos, ka visi šī teksta lasītāji gaidīja sadaļu par to, kas šeit ir slikti. Jā, nabadzīgie rajoni ir ļoti uzkrītoši, turklāt netrūkst vietu, kur tiem priekšā uzbūvēts žogs, lai mēs, «bagātnieki», to neredzētu. Līdzīgi ir arī pie mūsu viesnīcas - spēļu organizatori kādu nesakoptu zemes pleķi vēlējušies noslēpt, to iesakujot ar žogu. Tomēr arī te radusies ķibele – nesmukumus slēpjošais žogs vēl tikai tiek būvēts. Sekojoši rodas jautājums - vai tiešām uzbūvēt žogu ir izdevīgāk, nekā tam iztērēto naudu ieguldīt šo rajonu sakopšanā? Taču, neskatoties uz šīm detaļām, kopumā nekā šokējoša. Kā piekrita viesnīcā strādājoša meitene - tāda vienkārši ir Brazīlija.
Pēdējās dienās no Brazīlijas nācās dzirdēt daudzus drausmīgus stāstus - Latvijas riteņbraucējs Toms Skujiņš treniņa laikā ceļmalā esot redzējis līķi, ungāru filmēšanas grupa iekļuvusi apšaudē, bet kādam krievam bārā esot nogriezta auss. Šajā laikā neizpalika arī olimpisko spēļu organizatoru atvainošanās aplaupītajiem olimpiešiem un tūristiem. Līdz ar to patlaban tiešām gribas cerēt, ka šādu stāstu nekļūs vairāk un līdzīgas situācijas neskars nevienu no mums. Jau pirmajā dienā man izdevās satikt ļoti dažādus cilvēkus - gan tādus, kas nesaprot angļu valodu un nespēj palīdzēt, lai arī kā censtos, gan arī tādus, ar kuriem viegli sazināties un izzināt sev noderīgu informāciju un padomus. Neatkarīgi no lietotās valodas, ādaskrāsas un citām atšķirībām viņi visi, tostarp arī mēs paši, vēlamies izbaudīt četrgades svarīgāko pasaules sporta notikumu, turklāt bez skandāliem un traģēdijām. Rio olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks rīt, savukārt jau šodien olimpiskajā ciematā svinīgā ceremonijā tiks pacelts Latvijas karogs.
