Pastāsti cilvēkiem, kādā amatā esi tu, kādā Vadims Čerņikovs? Kāda ir tā hierarhija Latvijas futbola tiesnešu saimniecībā?Tiesnešu komiteja, kuru vadu es, vairāk veic stratēģiskās plānošanas, attīstības un uzraudzības funkcijas, bet Tiesnešu nodaļa [vadītājs – Čerņikovs] veic operatīvo ikdienas darbu. Tiesnešu komiteja ir lēmējvara, Tiesnešu nodaļa izpildvara. Mēs dodam padomus, izstrādājam dažādus reglamentus, apstiprinām tiesnešu un inspektoru nozīmējumus, caur ekspertu komisiju analizējam tiesnešu un inspektoru darbu un tā tālāk. Ekspertu komisijā sapulcēti mūsu labākie spēki, lai vērtētu strīdīgās epizodes – mēs kopīgi novērtējam, vai tiesnesim vai inspektoram bija taisnība. Pamatojoties uz ekspertu komisijas viedokli, Tiesnešu komiteja sadarbībā ar Tiesnešu nodaļu var tiesnesi vai inspektoru diskvalificēt vai atbalstīt, sodīt vai nesodīt. Šādi lēmumi ietekmē arī turpmākos nozīmējumus uz spēlēm, tāpat tiesnešu/inspektoru rotāciju starp Virslīgu un 1. līgu, starp FIFA tiesnešiem un Virslīgas tiesnešiem.
Tiesnešu komiteja un Tiesnešu nodaļa vairāk strādā kā viena komanda vai tomēr viens otru uzmanāt un reizēm nepiekrītat viens otram? Piemēram, kaut vai runājot par tiesnešu nozīmējumiem.Strādājam kā viena komanda. Priekšvēlēšanu laika [pirms 2016. gada LFF kongresa - aut.] intrigas un apmelojumus savā virzienā esmu novirzījis malā un maksimāli koncentrējos darāmajiem darbiem. Protams, mums ar Tiesnešu nodaļu reizēm ir atšķirīgi viedokļi, bet to vērtēju pozitīvi, jo, tikai argumentēti diskutējot, varam virzīties uz priekšu. Mērķis ir viens – lai tiesāšanas kvalitāte Latvijā augtu, lai katrs Latvijas futbola tiesnesis vienu un to pašu epizodi izvērtētu vienādi. Taču vienlaikus skaidrs, ka mēs paši vairs neejam laukumā tiesāt - mūsu spēkos ir tiesnešus tikai apmācīt, dalīties ar pieredzi, palīdzēt viņiem, rekomendēt. Laukumā tiesā viņi. Uzskatu, ka kopīgi, mērķtiecīgi strādājot, panākam tiesnešu progresu un, ceru, citiem, to redzot, arī rodas vēlme atnākt un kļūt par tiesnešiem.
Pieminēji priekšvēlēšanu apmelošanu. Tavs amats būtībā ir sabiedrisks darbs, atalgojumu tu nesaņem. Atklāj noslēpumu – kāpēc bija tik liela interese par šo amatu, kāpēc tādas intrigas? Amata prestižs? Mūsdienās cilvēki tomēr ir diezgan materiālistiski.Šo amatu ļoti vēlējos, jo manā skatījumā visus savus mērķus kā futbola tiesnesis sasniedzu. Apzinājos, ka augstākus mērķus ļautu sasniegt tikai liela sakritība. Pieņēmu lēmumu beigt tiesneša karjeru. Bija nepieciešama jauna motivācija, jauni mērķi. Kaut gan tas mazliet jocīgi skan, jo man bija tikai 36 gadi – tiesneša brieduma gadi, taču es daudzas reizes biju labākais vai viens no labākajiem Latvijas futbola tiesnešiem, notiesāju trīs kausa finālus, Eiropā vairāk nekā 50 mačus. Man bija ļoti interesanti atnākt uz Tiesnešu komitejas vadītāja amatu un nodot savas prasmes un pieredzi mūsu tiesnešiem. Uzskatu, ka šis amats ir ļoti prestižs un arī interesants. Vienlaikus arī grūts – tagad to saprotu. Problēma ir arī tāda, ka mainījies dzīves veids. Kad 20 gadus esi tiesājis un pēkšņi tev vairs nav jāiet uz treniņu un nav jātiesā spēles, ir ļoti grūti gan psiholoģiski, gan fiziski sevi uzturēt formā. Par to apmelošanu – katram bija savi mērķi. Domāju, ka par iemesliem jāvaicā tiem, kas veica šo apmelošanu. Biju un esmu godīgs pret visiem un varu acīs skatīties un roku spiest gan saviem kolēģiem, gan jebkuram futbola funkcionāram un futbolistam. Tas ir galvenais.
Tiesnešu komitejas vadīšana ir sabiedrisks darbs. Kas ir tavs iztikas avots?Strādāju algotu darbu, kuru varu apvienot ar pienākumiem tiesnešu komitejas priekšsēdētāja amatā. Papildus esmu kļuvis par inspektoru.
Pamatdarbs nav saistīts ar futbolu?Strādāju Tieslietu Ministrijā.
Pāriesim uz cilvēkiem tuvākām tēmām. Galvenās komandu sacensības Latvijā ir Virslīga. Cik galveno tiesnešu šobrīd ir Virslīgas apritē un kam jānotiek, lai nokļūtu šajā lauciņā?Virslīgā šobrīd ir 10 galvenie tiesneši – deviņi licencēti un apstiprināti kā Virslīgas tiesneši, kā arī viens kandidāts uz šo sezonu.
Kandidāts?Labākais pagājušā gada pirmās līgas tiesnesis [Artis Ķēniņš - aut.]. Viņš šobrīd var tiesāt Virslīgas spēles – par to mēs lemjam kopā ar Tiesnešu nodaļas vadītāju. Taču mēs rūpīgi izvēlamies spēles, uz kurām nozīmēt.
Paskaidrošu plašāk. Šobrīd Virslīga ir kļuvusi par ļoti interesantu turnīru, kurā tiesnešiem nav iespējas, tēlaini runājot, patrenēties. Vairs nav tā, kā bija, piemēram, pirms 10 gadiem, kad atnāci uz kādu spēli un droši zināji, ka būs 5:0 vai 6:0. Ja “Babītei”, kā dzirdēju, ir 250 tūkstošu eiro budžets, ja “Metta” spēlē ļoti labi un ar katru spēli labāk un labāk, izrādot pretestību jebkurai komandai, tad šeit ir jājūt brīdis, kad perspektīvām tiesnesim iedot to īsto maču, kurā viņš var sevi pilnveidot, bet vienlaikus, lai uz maču netiek atstāta negatīva ietekme.
Taču uzskatu, ka visi mūsu tiesneši ir ļoti labi. Protams, kļūdas ir, taču kļūdās visi – kad biju tiesnesis, arī es kļūdījos. Galvenais, lai kļūdas nekļūst kā paradums. Vienmēr jāstrādā ar savām kļūdām. Ja tiesnesis ar šīm kļūdām strādā un veic savu analīzi, tādā veidā sevi pilnveidojot, tad agrāk vai vēlāk viņš kļūs par Virslīgas tiesnesi, bet vēlāk varbūt arī par FIFA tiesnesi. Taču, lai dabūtu nepieciešamo kategoriju, tas ir Tiesnešu komitejas sadarbībā ar Tiesnešu nodaļu lēmums.
Lai no 1. līgas tiesāšanas tiktu tiesāt Virslīgā, par pamatu tiek ņemts vērā mūsu reitings, kurš ietver ļoti daudzus kritērijus – inspektoru vidējā atzīme par katra tiesneša notiesātām spēlēm, katra inspektora reitings, Tiesnešu komitejas vērtējums par visu sezonu, Tiesnešu nodaļas vadītāja vērtējums, tiesneša fiziskais stāvoklis, teorētiskā sagatavotība, ko mēs pilnveidojam pirms sezonas Turcijā un arī sezonas laikā mums ir lielie semināri, tāpat fitnesa pārbaudes un testi. Katru otro mēnesi mums ir seminārs, kurā analizējam visas kļūdas un mācāmies, kā tās turpmāk nepieļaut.
1. līgā tas tiesnešu loks ir daudz plašāks, bet šai turnīrā regulāri tiesā arī Virslīgas aprites tiesneši – kā tiek noteiktas šīs attiecības, kam cik daudz tiesāt?Virslīgā tiesā labākie, bet jebkuram tiesnesim jābūt regulārai praksei, tāpēc katram tiesnesim reizi nedēļā ir jānotiesā vismaz viena spēle. Mums ir 10 galvenie tiesneši Virslīgā, bet ir tikai četras spēles kārtā, tāpēc sanāk, ja citus turnīrus netiesātu, tad pārējiem sešiem tai nedēļā būtu jāatpūšas. Tas neder. Tāpēc, ja Virslīgas tiesnesis attiecīgajā nedēļā netiek pie Virslīgas mača tiesāšanas, viņam vajadzīga prakse vismaz 1. līgā. Ja 1. līgas tiesnesis nesaņem nozīmējumu katru nedēļu šajā turnīrā, tad viņam tukšajās nedēļās attiecīgi jātiesā 2. līga vai jauniešu čempionāts. Katram tiesnesim mēnesī nepieciešamas piecas sešas spēles. Manuprāt, tas ir optimālais skaits. Tas pats attiecas uz tiesneša asistentiem. Tāpēc tāda sistēma.
Cik saprotu, nevarēsi atklāt, cik pelna tiesneši par maču Virslīgā un citos turnīros, tāpēc pajautāšu citādi – esmu dzirdējis, ka ir tiesneši, kuri saņem daudz nozīmējumu, ieskaitot zemākas raudzes turnīrus, un viņi nopelna pat vairāk nekā Virslīgas futbolisti. Ir šādi tiesneši, kuri nopelna ļoti daudz?Redzi, mums gadās grūtības ar jauniešu sacensībām un 2. līgu. Sanāk tā, ka šos turnīrus jātiesā ne tikai jaunajiem tiesnešiem, bet arī pieredzējušajiem. Brīžiem mūsu reģionālajiem koordinatoriem, kuri arī apmāca tiesnešus un nozīmē viņus tiesāt 2. līgas un jauniešu turnīru spēles, trūkst cilvēku. Pamazām situācija šai ziņā uzlabojas, jo jau labu laiku funkcionē LFF Tiesnešu akadēmija, kurā izskolojas daudzi jauni tiesneši. Kā arī lietas labā strādā jau pieminētie reģionālie tiesnešu koordinatori. Bet tik un tā reizēm jāņem talkā pieredzējušie. Galvenais, lai tas nebūtu kā bremžu pedālis viņa kā tiesneša attīstībā, ja viņš tiek nozīmēts, piemēram, uz 15 spēlēm mēnesī, jo tad svarīgākā brīdī smadzenes var nestrādāt pareizi. Kā jau teicu, nepieciešamas piecas sešas spēles mēnesī, bet, ja tu papildus tiesā jauniešus un 2. līgu, tad var būt arī kādas astoņas desmit spēles. Taču ne vairāk! Lai apkalpotu spēli kvalitatīvi, jābūt svaiguma sajūtai.
Cik šie nozīmējumi ir godprātīgi? Cik tie līdzīgi sadalās? Tiesnešu nozīmētājiem nav mīluļu un otrādi?Jā, godprātīgi, jo redzu nozīmējumu kopējo dinamiku trīs četru gadu laikā – mums ir statistika, cik katrs tiesnesis pa gadiem ir tiesājis spēles Virslīgā, 1. līgā, 2. līgā. Kopumā FIFA tiesneši tiesā mazliet vairāk, pēc tam nāk vidējā grupa un tālāk seko vēl ne pārāk pieredzējušie tiesneši. Tāpēc tiesnesim, kuram ir visvairāk spēļu, var būt 16-20 Virslīgas spēles gadā, perspektīvam 3-7 spēles, bet vidēji Virslīgas tiesnesis notiesā 9-14 Virslīgas spēles gadā. Protams, 1. līgā šie skaitļi ir lielāki.
Pieminēji, ka tiesneši kļūdās – tas viss ir saprotami, kļūdas ir futbola sastāvdaļa. Tomēr gadās rupjākas, nepiedodamākas kļūdas. Kādā ir kārtība, kas nosaka, kurš tiesnesis ir pelnījis sodu?Mums ir tiesnešu un inspektoru reglamenti, kurus izstrādā Tiesnešu komiteja. LFF valdē tie ir apstiprināti. Šajos reglamentos viss ir uzrakstīts. Ja tiesnesim ir negatīva atzīme, jāskatās, cik negatīva tā ir. Piemēram, 8.3, 8.4 [bāzes atzīme – aut.] un vairāk ir laba atzīme, 8.2 - labi, bet jāuzlabo sniegums maznozīmīgos aspektos, 8.1 un 8.0 ir apmierinoši, bet jāuzlabo sniegums vairākos nozīmīgos aspektos. Bet 7.9 ir labāk nekā 8.1 un 8.0. Tas tāpēc, ka 7.9 ir, ja tiesnesis principā notiesāja labi, teiksim, uz 8.3 vai 8.4, bet pieļāva vienu būtisku kļūdu, kas ir saistīta ar 11 metru soda sitiena, sarkanās kartītes vai otras dzeltenās kartītes nepareizu piešķiršanu vai nepareizu nepiešķiršanu. Savukārt 8.1 un 8.0 ir tad, ja tiesnesim ir spēles kontroles, vadības vai pārkāpumu identificēšanas, vai pārkāpumu fiksēšanas nekonsekvences problēmas. Uzskatu, ja tiesnesis vada un kontrolē spēli, tad no tā sākas tiesneša panākumi. Ja tiesnesis saprot, kā vadīt spēli, atkrīt puse problēmu. Parasti saku tiesnešiem – tu atbrauc uz spēli jau ar kaut kādu reputāciju un tu jau sāc spēli vai nu ar 50% sasniegumu vai ar 50% negāciju. Visi spēlētāji jau zina, kas tu esi.
Es vienreiz 20. minūtē noraidīju spēlētāju, šī brīža izlases kandidātu, kurš pēc fiksēta pārkāpuma uzkliedza: “Ko, tu, bļ**, svilpj?” Pēc tam, kad viņu noraidīju, man vispār nebija nekādu problēmu, jo atbraucu uz spēli un futbolisti jau zināja, ka šī tiesneša tiesātos mačos labāk paklusēt. Es arī tiesnešiem saku – visnozīmīgākais ir spēt spēlētājus vadīt un kontrolēt. To var un vajag darīt ar visiem tiesneša rīcībā esošajiem rīkiem: komunikāciju, žestiem, svilpju toņiem, ķermeņa valodu, sejas izteiksmi, publiskiem, individuāliem aizrādījumiem un beidzot ar abu krāsu kartītēm. Ja tiesnesis saprot, kā kurā brīdī ar konkrēto spēlētāju strādāt, to jūt, tad sākas panākums. Protams, svarīgi identificēt pārkāpumus, svarīgi būt konsekventam lēmumu pieņemšanā, bet sākas viss no spēles menedžmenta. Un tāpat uzskata arī FIFA un UEFA.
Un kā ir ar sodiem tiesnešiem?Ja tiesnesim atzīme ir 7.9, 7.8 vai mazāk, tad atbilstoši reglamentā noteiktajai kārtībai tiek nolemts, cik spēles, kārtas vai nedēļas viņam jāizlaiž. Par to atsevišķi lemj Tiesnešu komiteja sadarbībā ar Tiesnešu nodaļas vadītāju. Ja tas notiek Virslīgā, tad šim tiesnesim soda laikā ir jātiesā 1. līgā.
Tieši gribēju vaicāt – vai pareizi saprotu, ja tiesnesis rupji kļūdās 1. līgas spēlē un saņem diskvalifikāciju, tad viņš šajā laikā nevar tiesāt ne Virslīgā, ne 1. līgā, bet var tiesāt 2. līgā un jauniešu turnīros?Jā. Tiesnesim ir vajadzīga prakse – mēs nevaram tā vienkārši uz nedēļu vai uz mēnesi pateikt "uz redzēšanos". Tad tiesnesis vispār atmetīs tiesāšanu un tas arī nav normāli. Piemēram, ja spēlētājs rupji kļūdas, viņš tik un tā var spēlēt nākamajā mačā, sliktākajā gadījumā viņš uz kādu spēli, divām, tiks nosūtīts uz otro komandu. Tas pats ir arī tiesnešu saimē. Tāpat gribu pateikt paldies tiesnešiem, kuri paralēli izvēlās darbus, kas netraucē viņu kā tiesnešu progresu. Jo tikai tiesāšana arbitru nepabaros – pat mūsu FIFA galvenie tiesneši, Treimanis, Anufrijevs un Golubevs, paralēli strādā. Neviens nevar nopelnīt iztikai tikai ar tiesāšanu.
Vai ir bijuši gadījumi, kad Virslīgas klubi oficiāli vai neoficiāli lūguši tev vai Čerņikovam vairs nenozīmēt konkrētu tiesnesi uz viņu spēlēm?Ir bijušas šādas rekomendācijas, mēs to uzklausām, analizējam, taču tiesneša nozīmējumus tas neietekmē. Protams, ja kādam tiesnesim, teiksim, divu, trīs spēļu laikā tieši ar šo klubu notiek kaut kādas problēmas, tad mēs arī bez kluba ziņas paši saprotam, ka labāk šo tiesnesi uz šīs komandas spēli nenozīmēt, jo šajā gadā kaut kas nav kārtībā. Nolemjam viņu atkārtoti uz šīs komandas spēli nozīmēt pēc trim četriem mēnešiem – jāpaiet laikam, lai visi nomierinātos. Dažreiz sanāk tā, ka tās pat nav tiesneša kļūdas – pareizi lēmumi, taču tie attiecīgo komandu atkal un atkal ietekmē negatīvi.
Tāds kā slikts talismans.Jā, slikts talismans un komanda uzreiz sāk reaģēt. Taču vēlreiz atkārtošos, ka jebkura lūgums nav pamats nenozīmēt tiesnesi uz to vai citu spēli.
Par totalizatoru tēmu – biežāk par to runā komandu sakarā, taču pasaules praksē ir gadījumi, kad iesaistīti arī tiesneši. Kaut vai Latvijas un Bolīvijas pārbaudes spēle. Gribu ticēt, ka ar Latvijas tiesnešiem šobrīd tādu gadījumu nav, taču kādi ir kontroles mehānismi, lai šādu gadījumu nebūtu?Gan manā priekšvēlēšanu programmā, gan arī mūsu iekšējos dokumentos ir noteikts, ka, ja tiesnesim kaut kas piedāvāts, tad viņam, pirmkārt, jāapzinās, kas tieši notiek, pēc tam no piedāvājuma jāatsakās, un par to jāpaziņo gan man, gan Čerņikovam. Protams, šīs lietas nekad absolūti nevari kontrolēt, taču es ticu, ka šādu tiesnešu, kuri piedalītos totalizatoru lietās, mums nav. Kontrolēt var tādā pašā veidā kā klubus – nedomāju, ka tiesnesis nodarbosies ar šīm lietām, lai nelikumīgi iegūtu 100 vai 200 eiro, bet, ja ir liela likme, tad par to ziņos likmju uzraugi. Ja būs veiktas lielas likmes, kas var būt saistītas ar tiesāšanu, piemēram, 11 metru soda sitieniem, kartīšu skaitu un tamlīdzīgi, mums tas uzreiz būs zināms. Ir veidi, kā saprast, ka ir iesaistīts tiesnesis. Un, ja divas trīs reizes nāk informācija par līdzīgām likmēm viena un tā paša tiesneša (ne kluba!) sakarā, tad tas, protams, būs pamats izmeklēšanai. Nevajag arī aizmirst, ka tagad par šādam darbībām ir paredzēta kriminālatbildība.
Pēdējos gados Latvijā nekas nav bijis saistībā ar totalizatoru un tiesnešiem?Domāju, nē. Bet, protams, atbildēt varu tikai par sevi. Pats tiesāju pirmo līgu no 2000. gada, Virslīgu no 2005. gada un man nav bijis šādu piedāvājumu, un, kā saprotu, arī citiem tiesnešiem tādu nav bijis. Es jebkuram LFF biedram par sevi to varu apliecināt, acīs skatoties. Šādas prakses šobrīd nav. Ja runājam par visu Virslīgas vēsturi, tad neko apgalvot nevaru - baumu ir daudz...
Par tiesāšanas līmeni runājot, populāri ir salīdzināt to ar Virslīgas futbola līmeni – vai tiesneši tiek tam līdzi? Pats iepriekš atzini, ka šobrīd Virslīgas līmenis ir audzis un paredzamu spēļu vairs praktiski nav.Uzskatu, ka mūsu tiesnešu līmenis kāpj, jo mūsu prasības tiesnešiem šobrīd ir augstas. Tiesneši ar šīm prasībām rēķinās un viņi spēj nokārtot visus testus un pārbaudījumus. Ja agrāk vajadzēja tikai Kūpera testa [12 minūšu skrējiens, kurā jāveic pēc iespējas garāka distance – aut.] ietvaros noskriet vismaz 2 700 metrus un vairāki tiesneši bija ar vēderiņiem, kādam bija 100 kilogrami un viņš varēja mierīgi tiesāt, tad tagad tādu cilvēku tiesāšanā vairs nav. Šādi tiesneši vairs nekad netiesās Virslīgā, tagad ir citas prasības. Šī brīža tiesneši katru gadu kārto modernākus testus, kas parāda, kāds tiesnesim ir īstais fiziskais stāvoklis, arī yo-yo testus – pagaidām šis tests ir neoficiāls, bet mums tas jau bija un praktiski visi nokārtoja, kaut gan nedomāju, ka katrs futbolists spēs nokārtot šo testu – lai viņi paprovē! "Youtube" var iepazīties ar šo testu. Tā ka domāju, ka tiesneši tiek galā, taču atkal ir jautājums par spēles vadīšanas prasmēm un konsekvenci lēmumu pieņemšanā. Ja tas visiem būs vienādā un augstā līmenī, tad tas būtu pavisam labi.
Protams, tiesnešu vidū ir viens cilvēks, kurš ir, teiksim tā, Latvijas tiesnešu seja – tas ir Andris [Treimanis], jo viņam ir ievērojams progress uz starptautiskās skatuves. Domāju, ka viņš drīz būs pirmajā UEFA tiesnešu kategorijā [dažas dienas pēc šīs intervijas Treimanis ar saviem asistentiem patiešām tika iecelts šajā kategorijā - aut.] un agri vai vēlu tiesās jau Čempionu līgas grupu turnīra mačus. Tas ir lieliski.
Tu lasi manas domas – tieši par viņu tikko vēlējos vaicāt, pieskaroties pozitīvajam. Mums ir trīs FIFA galvenie tiesneši, bet kāpēc tieši Treimanim un viņa brigādei ir šie izsaukumi uz aizvien augstākas raudzes spēlēm?Pirmkārt, viņš savu starptautisko karjeru sāka 25 gadu vecumā – tas ir mazākais vecums, kurā tiesnesi var nominēt FIFA kategorijai. Šobrīd viņam ir 32 gadi – ja viņš šajā vecumā tikai sāktu tiesāt Eiropā, tad viņam būtu grūtāk tikt starp FIFA labākajiem tiesnešiem. Viņš gandrīz no paša sākuma tiesā ar savu tagadējo komandu, Alekseju Spasjoņņikovu un Haraldu Gudermani. Protams, starptautiskajā līmenī viņam sākotnēji deva mazsvarīgas, ja tā vispār var teikt par jebkuru maču, spēles, U-17, U-19, kvalifikācijas pirmās kārtas Eiropas līgā. Taču viņam bija tikai 25 gadi, un viņš ļoti labi mācījās un turpina to darīt arī pašlaik. Uz starptautiskās skatuves viņš pa šiem septiņiem gadiem nav saņēmis nevienu negatīvu atzīmi. Viņš atbilst visām tām prasībām, kuras vēlas redzēt UEFA. Tas pierāda, ka arī no mazajām valstīm tiesneši var augstu tikt. Līdzīgi kā ar futbolistiem – ja labi spēlē, vari tikt pārdots uz CSKA vai “Southampton”. Tiesāšanā ir mazliet cita specifika, bet rezultāts tāds pats. Ja tiesnesis katru dienu strādā, pilnveidojot sevi un viņam ir skaidrs mērķis, tad viņš šo mērķi arī sasniegs – agrāk vai vēlāk. Protams, arī veiksmei ir jābūt un viņam tā ir bijusi. Tiesa, pagājušajā gadā Latvijas labākais tiesnesis bija Aleksandrs Anufrijevs – šāds rezultāts iznāca saskaņā ar mūsu reitingiem.
Treimanis un Čempionu līgas grupu turnīrs – tas varētu notikt jau nākamajā sezonā? Vai tik ātri viss nenotiek?Tik ātri viss nenotiek – viņš vēl ir jauns. Taču ceru, ka šogad viņš tiks pārcelts uz pirmo kategoriju – šobrīd viņš ir otrajā starptautiskajā kategorijā [kā jau minēts, nupat Treimanis iecelts pirmajā kategorijā - aut.]. Bet jau tagad viņš diezgan stabili tiesā Eiropas līgas grupu turnīra mačus – tas ir teicams līmenis 32 gadu vecumā, pat ja tu esi no TOP čempionāta, nerunājot par mūsējo. Bet mums ir labi piemēri arī no Lietuvas un Igaunijas. Lietuvai ir Mažeika, kurš jau sešus gadus ir pirmās kategorijas tiesnesis, Igaunijā bija Kāsiks, kurš arī apkalpoja Eiropas līgas grupu turnīru, bet 39 gadu vecumā veselības problēmu dēļ beidza tiesneša karjeru. Katrā valstī ir tiesneši, kuri var kāpt augšā. Par Anufrijevu un Golubevu [pārējie Latvijas FIFA kategorijas tiesneši – aut.] – arī viņiem ir diezgan labas atzīmes starptautiskajā līmenī, un ceru, ka UEFA arī viņus pielaidīs tiesāt Eiropas un/vai Čempionu līgu. Novēlu viņiem veiksmi – arī viņiem ir iespējas, ne tikai Treimanim. Tikai smagi jāstrādā un jātic!
Vai varam teikt, ka visas Latvijas tiesnešu saimes augstākā sapņa piepildījums būtu kāda mūsu tiesneša dalība Pasaules kausa vai Eiropas čempionāta finālturnīrā? Un ja jā, kad tas varētu notikt – piemēram, 2020. gadā?Jā, tas ir augstākais, kas var būt. 2020. gadā, domāju, nē, bet, sākot no 2022.gada, varētu būt. Kādā no finālturnīriem Treimanis, Anufrijevs vai Golubevs varētu to sasniegt. Skaidrs, ka Golubevam būs grūtāk, jo viņam jau ir 36 gadi. Lai gan FIFA tagad tiesnešu vecuma cenzu, kas agrāk bija 45 gadi, ir atcēlusi, vecumam tomēr ir nozīme. Piemēram, vienmēr, kad FIFA atsūta mums aicinājumu nominēt tiesnesi FIFA kategorijai, tiek rakstīts, ka FIFA var tiesnesi, kurš ir vecāks par 45 gadiem, neapstiprināt.
Minēji, ka arī mūsu pagājušā gada labākajam tiesnesim Anufrijevam ir labas atzīmes Eiropā. Saprotu, ka tā ir jūsu iekšējā lieta, bet vai nav tā, ka Latvijā viņam šī gada sezona līdz šim nav bijusi pārāk veiksmīga? Pēc tam, kad analizēsi šīs sezonas strīdīgās video epizodes, būs arī tādas, kurās viņš bija galvenais tiesnesis. Šis viņam nav tāds kā atkrišanas gads?Ceru, ka šis viņam nebūs atkrišanas gads, jo viņam ir diezgan pareiza attieksme pret sevi un tiesāšanu. Šogad viņam ir zināmas problēmas un arī viena neveiksmīga spēle. Pat nevis spēle, bet viena epizode, kur Freimanis iesita pretiniekam ar elkoni. Anufrijevs it kā atradās labā pozīcijā, taču kontakts notika tieši tad, kad tiesnesis no savas pozīcijas to fiziski nevarēja redzēt. Un uzreiz sākās – Anufrijevs, Anufrijevs… Taču viņš ir labs tiesnesis – ceru, ka viņam viss būs kārtībā. Ja runājam par Ventspils epizodi [“Ventspils” – RFS kausa mačā tika ieskaitīti vārti no acīmredzama aizmugures stāvokļa – aut.], tad tur bija tieši asistenta kļūda. Savukārt attiecībā uz 11 metru soda sitienu tai pašā spēlē – mums ir video tikai no vienas kameras, taču var redzēt, ka tiesnesim bija pamats piešķirt 11 metru soda sitienu. Kad mums ir pamats domāt, ka tur kaut kas ir, tad mēs nevaram sodīt tiesnesi. Mēs viņu atbalstām. Jā, pendele nešķita loģiska, bet pamats bija. Un no tās vietas, kurā atradās Anufrijevs, video atkārtojuma nav. Kad mums būs četras piecas kameras, varēsim izvērtēt labāk, un tas var būt gan par labu, gan par sliktu tiesnešiem.
Minēji skaistu piemēru, kā pats savulaik noraidīji futbolistu par mutisku necenzētu uzbrukumu. Par lamāšanos – ir tiesneši, kas par to pa retam soda, bet principā konsekvences nav. Lamāšanās no tiesnešu puses bieži vien tiek laista gar ausīm. Kāda ir tava nostāja šajā jautājumā un kādas instrukcijas tiek sniegtas tiesnešiem?Protams, ka tiesneši ir instruēti gan no manas puses, gan no Tiesnešu nodaļas vadītāja puses, gan no Jāņa Mežecka puses. Lamāšanās mums nav pieņemama, bet tai pašā laikā lamāšanās ir jebkura sporta veida sastāvdaļa – droši vien, ka tu, kad pats spēlē, arī reizēm lamājies. Nu ir tā! Par to uzreiz noraidīt nav vērts, jo tad mēs vienkārši apstādināsim spēli un iesim mājās. Taču instruktāža ir. Pirms spēles organizatoriskajā sapulcē tiek pabrīdināti abu komandu pārstāvji, tieši pirms iziešanas laukumā - abu komandu spēlētāji. Ja spēlētājs lamājas, tad vispirms ir mutiski jābrīdina. Protams, ja vien šī lamāšanās nav pārāk skaļa – tad jābūt citām sankcijām. Ja spēlētājs nespēj nomierināties un turpina lamāties, tad jāparāda dzeltenā kartīte. Ja arī tās nelīdz - jānoraida.
Nav tā, ka tā ir tikai teorētiska instruktāža, kas praksē nedarbojas un futbolisti konsekventi netiek sodīti par rupju lamāšanos?Reizēm sods seko. Redzi, katram tiesnesim ir sava saprašana, kas ir skaļa lamāšanās un kas nav. Galu galā tiesnesis lamāšanos var nemaz nedzirdēt, jo vienā no ausīm viņam ir mikrofons. Ja lamāšanās notiek tālu no tiesneša, viņš var nedzirdēt, jo nelamājas jau tikai vietās, kur tajā brīdī ir bumba un tiesnesis. Var sanākt, ka tiek palaista garām pat rupja lamāšanās.
Mēs strādājam pie tā un, kad stājos šajā amatā, Jānim Mežeckim pateicu, ka, ja būs video pierādījums par lamāšanos kā nupat Pertijas gadījumā (sekoja 150 eiro sods), tad LFF DK izskatīs šo epizodi pēc Tiesnešu komitejas vai Tiesnešu nodaļas vadītāja pieprasījuma un var sodīt šādus cilvēkus. Jo tiesneša primārais darbs ir tiesāt un ja futbolists tā uzvedas, taču tiesnesis nedzird, bet dzirdam mēs visi pārējie TV ekrānos un ir pierādījums par lamāšanos, tad uzreiz uz Disciplināro komisiju. Lai nav tā, ka tiesnesis ir pēdējā instance, kas var sodīt spēlētāju. Jāsoda arī pēc spēles, tai skaitā spļaušanas, žestu (Kamešs pagājušajā gadā) vai agresīvas uzvedības gadījumā, ja tiesneši to nav pamanījuši. Lai futbolisti apzinātos, ka, ja tiesneši neredzēja epizodi, tad tas nenozīmē, ka spēlētājs izvairījies no soda.
Par inspektoriem – kāpēc dažreiz ir tā, ka sodi seko tikai pēc spēlēm un ir nepieciešams video, lai gan bija acīmredzami, piemēram, ka “Ventspils” fani Piņķos izmantoja pirotehniku?Šeit ir divējāda situācija. Absolūtajā vairumā gadījumu ir tā, ka inspektors vienlaikus ir arī delegāts, lai gan būtībā inspektoram būtu tikai jākoncentrējas uz spēli. LFF ļoti uzmanīgi skaita naudu, un katrā spēlē nevar nozīmēt atsevišķi arī delegātu, tāpēc ļoti daudzās spēlēs delegāta funkcijas veic inspektors. Tevis minētajā gadījumā inspektors varbūt bija ļoti koncentrējies spēlei. Protams, ir jāstrādā tā, lai šādu pārkāpumu konstatēšana nebūtu tikai pēc spēles – inspektoriem ir jāsaprot, ka šīs lietas ir jāzina un jāfiksē, kā arī jāreaģē tieši tā, kā būtu bijis jāreaģē spēles delegātam.
Par pieminēto Freimaņa gadījumu – kāpēc, lai futbolistu diskvalificētu, bija nepieciešama cita kluba vēstule un, cik saprotu, inspektors to nefiksēja?Vispirms gribu uzsvērt, ka mums ir diezgan kvalitatīvi inspektori. Un mēs cienām viņu darbu un saprotam arī darba grūtības pakāpi. Inspektors ir ārkārtīgi svarīga persona - tieši ka treneris, strādājot ar tiesnesi. Bet vienmēr, arī šajā gadijumā, mēs sagaidām inspektora vērtējumu un viņa ziņojumu, kam jāpienāk 48 stundu laikā pēc spēles beigām. Šajā konkrētajā gadījumā atzīme no inspektora bija adekvāta un vienkārši [tiesnesim] atlika piemērot sodu, kāds paredzēts reglamentos. Ja inspektors kļūdās, tad, protams, mēs iesaistāmies – un vēstule no kluba to neietekmē, jo mēs paši katru spēli skatāmies un analizējam. Pēc tam nosūtām uz ekspertu komisiju un pēc tās rekomendācijas pieņemam galīgo lēmumu.
#117. marts, Virslīga, "Jelgava" - "Liepāja" (1:2)"Jelgavas" spēlētājs grūž ar rokām "Liepājas" spēlētāju laikā, kad bumba ir spēlē. Tiesneša lēmums ieskaitīt vārtus ir nepareizs, vajadzēja fiksēt pārkāpumu no "Jelgavas" spēlētāja puses un nozīmēt tiešo brīvsitienu no vārtu laukuma par labu "Liepājas" komandai.
#217. marts, Virslīga, "Jelgava" - "Liepāja" (1:2)Saskaņā ar spēles noteikumiem un sacensību reglamentu katram spēlētājam uz krekla mugurpusē jābūt numuram. Tiesneša lēmums ļaut spēlētājam atgriezties laukumā ar kreklu bez numura ir kļūdains [starp citu, 3. jūnija Virslīgas spēlē vēsture atkārtojās - RFS un "Liepāja"/"Mogo" mačā (2:0) bez numura spēlēja viesu futbolists Kristaps Grebis - aut.].
#316. aprīlis, Virslīga, "Riga" - "Metta"/LU (2:2)Video nedod iespēju saprast, vai bumba pēc atsitiena no pārliktņa pilnībā šķērsoja vārtu līniju. Asistents bija labā pozīcijā, tāpēc tiesnešu lēmums turpināt spēli ir pilnīgi atbalstāms.
#421. aprīlis, Virslīga, "Metta"/LU - "Jelgava" (1:3)Otrais papildus asistents, kontrolējot vārtu līniju, dod tiesnesim informāciju par to, ka bumba pilnībā šķērsoja vārtu līniju. Videokameras izvietojums nedod iespēju pārliecināties par tiesneša lēmuma pareizību, tāpēc lēmums ieskaitīt vārtus ir pilnīgi atbalstāms.
#530. aprīlis, Virslīga, "Jelgava" - "Riga" (0:3)Jelgavas komandas spēlētājs, izmantojot pārmērīgu spēku, ar lielu ātrumu un intensitāti, apdraudot pretinieka drošību, veic izklupienu. Papildus kritēriji ir atklātās futbola apavu radzes (korķi). Spēlētājs nopietni pārkāpj spēles noteikumus un pareizi tiek noraidīts no laukuma.
#630. aprīlis, Virslīga, "Jelgava" - "Riga" (0:3)Jelgavas komandas spēlētājs, izmantojot pārmērīgu spēku, nekādi nerūpējoties par pretinieka drošību, ar atklātām redzēm nopietni pārkāpj spēles noteikumus un pareizi tiek noraidīts no laukuma. Šeit svarīga arī kontakta vieta – pretinieka seja.
#730. aprīlis, Virslīga, "Jelgava" - "Riga" (0:3)"Riga" komandas spēlētājs neapdomīgā manierē pārkāpj spēles noteikumus, par ko pareizi tiek brīdināts. Brīdinājums, ne noraidījums, jo: "Riga" spēlētājs stiepjoties mēģina spēlēt bumbā, nav ātruma, spēka, kā arī ķermeņa masa netiek virzīta "Jelgavas" spēlētāja virzienā, kas būtiski samazina traumas iespējamību.
#83. maijs, Latvijas kausa pusfināls, "Ventspils" - RFS (1:0)RFS komandas vārtsargs aizgāja uz "Ventspils" komandas soda laukumu, un tiesneša asistents "pazaudēja" priekšpēdējo aizsargājošas komandas spēlētāju un līdz ar to arī aizmugures līniju. Ka rezultāta būtiska asistenta kļūda.
#93. maijs, Latvijas kausa pusfināls, "Ventspils" - RFS (1:0)Epizodes video nesniedz pilnu ainu un to, kas ir redzams tieši no tiesneša pozīcijas. Ir pamatotas aizdomas, ka vārtsargs aizlika kāju priekšā uzbrucējam, kā rezultātā, iespējams, pārkāpums pēc neuzmanības (noteikumu formulējums), jo bumba iespējamā pārkāpuma brīdī ir spēlē.
#1013. maijs, 1. līga, "Tukums 2000" - "Auda" (1:1)Tiesnesis metodiski kļūdījās, sākotnēji norādot uz 11m atzīmi, bet nekavējoties spēlētājiem paskaidroja, ka ir fiksējis pārkāpumu pret vārtsargu (līdzīgi, kā fiksējot pārkāpumu par labu vienai komandai, bet parādot žestu par labu otrai komandai). Šajā epizodē svarīgākais ir, ka tika pieņemts pareizs lēmums un tas tika izskaidrots spēlētājiem. Par vairākkārtējām metodiskām kļūdām tiesnesim var tikt samazināts spēles inspektora vērtējums.
#1127. maijs, Virslīga, "Riga" - "Spartaks" (1:1)Aizsargs traucē pretinieka virzīšanos uz priekšu ar fizisku kontaktu soda laukumā. Pareizi nozīmēts 11 metru sitiens.
#1228. maijs, Virslīga, RFS - "Metta"/LU (3:2)No vidējas distances bumba ar lielu ātrumu trāpa aizsargam. Vai bija spēle ar roku? Grūta situācija. Aizsargs pēc sitiena ar elkoni kustas pretī bumbai un, ja bumba trāpa pa elkoni, tad tas ir pārkāpums, jo: roka ir nedabiskā stāvoklī, pēc sitiena roka iet bumbas virzienā, nevis bumba rokas virzienā un ar roku spēlētājs palielina savu ķermeni. Tie visi ir kritēriji, pēc kuriem vadoties (tie ir ierakstīti noteikumos), tas ir pārkāpums. Jautājums ir tikai viens. Vai bumba atsitās no elkoņa vai no pleca? Lai katrs atbild uz šo jautājumu pats.
#1328. maijs, Virslīga, RFS - "Metta"/LU (3:2)Šeit pirmais nav jautājums, kur krīt "Mettas" uzbrucējs. Jautājums ir par to, vai tas ir pārkāpums vai nav. Video rakurss nedod iespēju izvērtēt epizodi pilnībā, tāpēc tiesneša lēmums turpināt spēli ir pilnīgi atbalstāms.
#1428. maijs, Virslīga, RFS - "Metta"/LU (3:2)Atkal - video rakurss nedod iespēju izvērtēt epizodi pilnībā. Aizsarga un uzbrucēja iespējamo kontaktu aizsedza cits spēlētājs, tāpēc tiesneša lēmums nozīmēt 11 metru sitienu ir pilnībā atbalstāms. Tiesnesis atradās metodiski pareizā pozīcijā.
Materiāla autors izsaka pateicību kolēģim Egilam Brokam par video epizožu montāžu.
