Kā ziņots, februārī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) lēma par cīņas sporta izņemšanas no olimpisko spēļu programmas 2020. gadā.
Tomēr cīņai vēl ir cerības atgriezties programmā - šī gada beigās tai par vienu vietu programmā būs jācīnās ar septiņiem citiem sporta veidiem, kas pretendē uz iekļaušanu olimpiskajā programmā.
«Neskatoties uz daudziem objektīviem un subjektīviem iemesliem, cīņas sports mūs ir pieradinājis pie augstiem sasniegumiem un izcila līmeņa sportistiem,» atzina Tikmers. «Latvijas vadošie cīņas sportisti ir gados ļoti jauni un jau Londonas olimpiskajās spēlēs sevi pieteica kā līderus. Šie panākumi ir kā pamats tālākai izaugsmei, ko nopietnā līmenī pierādījusi Anastasija Grigorjeva.»
Tikmers atzina, ka LOK ir gatavi darīt visu, atbalstot cīņas sportu. «Esmu pārliecināts, ka no olimpiskās skatuves tas nepazudīs. Domāju, ka SOK lēmums būs sporta veidam labvēlīgs.»
Latvijas Cīņas federācijas (LCF) prezidents Dzintars Urbančiks izteicās, ka Latvijā ir maz sporta veidu ar tādiem sasniegumiem kā cīņai.
«Lielākā kritika no SOK nāk par noteikumiem, kas skatītājiem nav saprotami,» atzina Urbančiks. «Visvairāk kritizē grieķu-romiešu cīņu, taču visas federācijas uz to ir nopietni reaģējušas un maijā plāno veikt izmaiņas noteikumos.»
Aprīlis izvēlēts kā cīņas sporta popularizēšanas mēnesis visā pasaulē ar devīzi «Glābsim olimpisko cīņas sportu».
Latvijā cīņa pastāv kopš 1986. gada, kad tika izveidots pirmais klubs. Šajā gadā sporta veids arī debitēja olimpisko spēļu programmā.
Kā atzina Urbančiks, LCF vēlas rīkot vairāk pasaules līmeņa sacensību un tuvākajos gados cer uzņemt pasaules čempionātu kadetiem.
Pozitīvi noskaņots ir arī Latvijas labākais brīvā stila cīkstonis Armands Zvirbulis. «Skatoties, kā pašlaik strādā LCF, esmu pārliecināts - ja nākamgad vai aiznākamajā gadā notiktu olimpiskās spēles, Latvijai būtu garantēta medaļa.»
Kā ziņots, pagājušajā mēnesī Latvijas sportiste Anastasija Grigorjeva otro reizi karjerā triumfēja Eiropas čempionātā.
Grieķu-romiešu cīņa atklātajā svara kategorijā pirmoreiz olimpisko spēļu programmā bija iekļauta jau 1896. gadā, un pēc tam kāds no šiem sporta veidiem bijis pārstāvēts ikreiz kopš 1904. gada, bet sieviešu cīņa Olimpiādē debitēja vien 2004. gadā.
Latvijas sportisti vēsturē tikuši pie vienas olimpiskās medaļas, kad 1936. gadā sudrabu izcīnīja grieķu-romiešu cīkstonis Edvīns Bietags, bet pagājušajā gadā Londonā Latviju pārstāvēja brīvā stila cīkstonis Zvirbulis un sportiste Grigorjeva.
Uz iekļūšanu 2020. gada olimpisko spēļu programmā bez cīņas sporta pretendē arī skvošs, skrituļslidošana, karatē, ķīniešu kaujas māksla vušu, kas ir ļoti populāra Āzijā, veikbords un kāpšanas sports. Tāpat uz atgriešanos Olimpiādē cer arī apvienotā beisbola un softbola kandidatūra.
