Sarunas sākumā jautāju Jānim, vai ir bijis brīdis, lai padomātu un apjaustu pēdējo 5-6 nedēļu notikumus un kā tie varētu ietekmēt basketbolista turpmāko karjeru? «Es zināju, uz ko tiekšos un ko vēlos sasniegt. Domāju, ka tas ir izdarīts, lai gan nevar noliegt, ka gribējās sevi labāk parādīt NBA Vasaras līgā. Taču negaidīju, ka līmenis un sistēmas būs tādas, kādas tur ir. Biju domājis, ka man pietiks ar vienu, divām spēlēm, lai aprastu ar to, kā Vasaras līgā spēlē, tomēr izrādījās, ka tam nepieciešams vairāk laika. Spēles stils ir pavisam citādāks nekā Eiropā, sistēmas ir līdzīgas, taču nianses ir ļoti atšķirīgas. Tas arī bija iemesls, kādēļ nevarēju sevi labāk parādīt,» skaidro Timma.
«Varbūt skatoties no malas, kādam šķiet, ka Vasaras līgas mačos laukumā ir bardaks, bet, esot tajā visā iekšā, bardaks ir maigākais vārds, kā to var nosaukt. Tas ir neparedzamākais basketbols pasaulē. Tas nav ne NBA, ne Eirolīga, tā tiešām ir vasaras līga,» norāda jaunais basketbolists, kuru šīgada NBA draftā ar 60. numuru izvēlējās Memfisas «Grizzlies».
«Komanda satikās tikai divas dienas pirms turnīra Lasvegasā, treneris pirms spēles uzzīmēja trīs sadarbības, taču mača laikā kāda no sadarbībām labākajā gadījumā tika izpildīta vienu reizi, jo visu laiku bija improvizācija, nesaprašanās un kombināciju aizmiršana,» stāsta Jānis. «Viņi zināja, ka varu iemest tālos metienus, labi redzu laukumu un varu atdot piespēli pēc pick n roll sadarbībām. To arī man teica, lai cenšos izmantot. Taču sākās bardaks, pats biju mazā stresā, jo bija šoks par notiekošo. Iespējams, ka tāpēc arī metiens tik labi neaizgāja. Bet notiek tas, kam jānotiek. Man tā noteikti bija laba pieredze.»
«Vai traucēja tas, ka trīspunktu līnija ir tālāk nekā Eiropā? Tieši spēles situācijās - jā, jo darbojās Eiropas instinkti un nepiedomā, ka līnija ir nedaudz tālāk. Varbūt tāpēc metieni bija par īsu. Taču treniņos, kad bija laiks «piešauties», nebija nekādu problēmu,» uzsver 21 gadu vecais Timma.
«Pēc otrā mača mans spēles laiks samazinājās, jo guvu nelielu savainojumu - sasitu kājas īkšķi. Nākamajā dienā nepiedalījos treniņā, jo sāpes bija lielas un pastāvēja iespēja, ka vēl pēc dienas braukšu taisīt rentgenu, ja nepaliks labāk. Tomēr ārsti un fizioterapeiti veica visādas procedūras un sagatavoja kompreses, tādējādi palēnām ar katru spēli jutos arvien labāk. Iespējams, ka tādēļ viņi baidījās mani vairāk laist laukumā, lai gan es pirms katra mača teicu, ka esmu gatavs spēlēt par visiem 100% un palīdzēt komandai,» atklāj basketbolists.
«Tie divi treneri, kuri bija Vasaras līgā, Memfisas klubā nav pat galvenā trenera [Deiva Jērgera] asistenti, tomēr galvenais treneris bija uz visām spēlēm. Viņš gan nepārtraukti braukāja apkārt un tikās ar kādu, bet pēc mačiem sūtīja īsziņas. Pēc pēdējās spēles viņš uzrakstīja, ka viņam patika, kā iesaistījos komandā, kā apradu ar situāciju un visiem jaunumiem, kā arī viņš palika apmierināts ar manu spēli un solījās turpmāk uzturēt kontaktus. Vai tā nav vienkārša laipnība? Jā, laipni viņi ir, taču galvenais treneris bija diezgan strikts. Ja viņam kaut kas nepatika, tad viņš ienāca pilnā ģērbtuvē un nolamāja. Tomēr viņš atzina, ka ar katru spēli progresējam un labāk saprotam, kas jādara.»
«Kluba vadība teica, ka brauks skatīties manu sniegumu Eiropas čempionātā. Domāju, ka tam varētu būt lielāka ietekme uz viņu vērtējumu nekā Vasaras līgai,» uzskata Jānis. «Protams, man ir jāturpina sevi pilnveidot visos spēles elementos. Tagad tikai sāksies īstais pieaugušo basketbols un Amerikā iegūtā pieredze man noteikti noderēs.»
Vai nav uzkrājies nogurums? «Nevarētu teikt, ka neesmu noguris, jo pēc sezonas īsti nav bijis laika atpūtai. Otrdien pievienojos Latvijas izlasei un viss sākas no jauna - cits turnīrs, citi izaicinājumi. Vienkārši jāiet un jādara.»
Tikmēr jautāts par nākamo sezonu, Timma atbild pārliecinoši: «Man ir spēka līgums ar BK «Ventspils», tādēļ man nav par ko uztraukties. Man ir klubs un ir kur trenēties, turpināšu attīstīties. Ne par kādiem piedāvājumiem no citiem klubiem neesmu dzirdējis.»
