„Kopumā esmu apmierināts ar sezonu, jo ir sperts solis uz priekšu,” sarunā ar portālu Diena.lv pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas atzīst skeletonists Tomass Dukurs. Pasaules kausa kopvērtējumā 3.vieta, sudrabs Eiropas čempionātā Altenbergā un aizvadītajā nedēļas nogalē 5.vieta pasaules čempionātā Leikplesidā – tāda ir Tomasa bilance šajā skeletona sezonā.
Kā pats vērtē aizvadīto sezonu?
Kopumā esmu apmierināts ar sezonu, jo ir sperts solis uz priekšu. Galvenie mērķi bija čempionāti – Eiropā izdevās nostartēt pat ļoti labi un viss bija kārtībā. PČ Leikplesidā varbūt nebija tik labi, kā varēja būt – patraucēja laikapstākļi, slīdāmību varēja vēlēties labāku. Tāpēc arī vieta nebija tik augsta, kā pats vēlējos.
Pēc pirmā brauciena Leikplesidā biji trešais, pēdējā uzrādīji 4.laiku. Kas notika atlikušajos divos?
Otrais īstenībā bija vislabākais brauciens no visiem, tāpēc rezultātu nevaru izskaidrot. Iespējams, patraucēja sniegs vai slieces nebija piemērotas. Pašam bija liels pārsteigums ieraugot rezultātu finišā. Pirmais brauciens bija vienīgais, kurā bija nolieta trase, iespējams, tie man bija vispiemērotākie apstākļi, tāpēc arī rezultāts labs.
Šajā sezonā nevienās sacensībās nebiji zemāk kā 7.vietā, tas liecina par zināmu stabilitāti?
Īstenībā gandrīz visos posmos varēju dabūt arī medaļu – citur pats ne tik labi nobraucu, citur pārāki bija konkurenti. Vienīgi mačos, kur es dabūju 7.vietu [Vinterbergā un Kēnigszē] nebija iespēju tikt trijniekā. Tas nozīmē, ka stabilitāte ir uzlabojusies.
Kuri no konkurentiem šosezon pārsteidza?
Zināmā mērā tas bija [Aleksandrs] Tretjakovs. Par startu viss bija skaidrs – tas viņam ir bijis un būs, bet pārsteidza tas, ka viņš ir pielicis braukšanā. Likās, ka kur nu vairs – septiņus gadus brauc un nekā, bet viņš parādīja zināmu stabilitāti. To gan nevarētu teikt par PČ - viņš pēc neveiksmīgā pirmā brauciena padevās, sēdēja ģerbtuvē. Treneri prasīja: „Ko Tu vairs neskrien?” Viņš atbildēja: „Ai, ko nu vairs, nav jēgas!” Nedaudz pārsteidza jaunzēlandietis [Bens Sendfords tika pie bronzas PČ], bet zinot, ka viņš visu laiku trenējas tikai divās trasēs – Leikplesidā un Sanktmoricā, rezultāts ir likumsakarīgs.
Martins Franku Rommelu PČ uzveica visai pārliecinoši, starpība bija vairāk kā divas sekundes..
Sākumā starpība nebija liela, bet sniegs trasē saradās arvien vairāk un Rommels apstājās. Arī plātīja rokas, nesaprata kāpēc. Principā nekāds pārtegums tas nebija – Martins viņu startā apsteidz par divām sekundes desmitdaļām, finišā tās jau ir četras – pareizinam ar četri un tas jau 1,6 sekundes. Tā tam vajadzēja būt.
Kādi ir paša tuvākie plāni – atpūta jeb sākas darbs pie nākamās sezonas?
Ir idejas, ko vajadzētu patestēt, bet vispirms jāsagaida tehnika no Amerikas. Tad sāksim ko domāt, mazliet pabrauksim. Siguldā 17.martā notiks sezonas noslēguma pasākums [piedalīsies arī bobslejisti un kamaniņu braucēji], tur būs jābrauc. Atpūta sāksies ar aprīli.
Kādi ir mērķi nākamajai sezonai?
Tos uzstādīšu tuvāk sezonas sākumam. Ir jāatrod ātrums, jo zaudēju Martinam un Rommelam, vajadzētu pietuvoties, lai varu vieglāk pacīnīties ar viņiem.
Būvēsiet jaunu skeletonu?
Noteikti! Jāiet uz priekšu, uz vietas nevar stāvēt.
