«Šeit neviens nesaņem algu, nevienam nemaksā. Par profesionāļiem var saukt tos, kuri ir valstu izlasēs, piemēram somi, kuriem viss nepieciešamais ir nodrošināts,» stāsta Tripāns.
«Somi sešus gadus jau piedalās, viņiem ir nodrošināts ekipējums, ar viņiem strādā un ir nodrošināti treniņapstākļi. Šos sportistus varētu saukt par profesionāļiem».
Tripāns norāda, ka dažās valstīs atlases sacensībās kritēriji ir nežēlīgi un tikai dažiem izdodas nokļūt sacensību apritē.
«Federācijas vēl nav nodibinātas, bet lielais mērķis šim pasākumam ir olimpiskās spēles. Nav valstis, kuras lobē šo sporta veidu, bet ir tādas, kuras tajā ir iekšā. Ziemeļamerikā un Kanādā šis sporta veids ir ļoti populārs. Piemēram, Ziemeļamerikā uz nacionālo atlasi, lai iekļūtu valsts komandā [četri sportisti - a.p.], bija pieteikušies 16 000 dalībnieku. Varu minēt vēl vienu piemēru – tikai astoņas desmitdaļas šķīra dalībniekus no iekļūšanas komandā. Eiropā labākie ir somi, bet viņi ir piezemētāki. Šo sporta veidu attīstīt vēlas holandieši, pie kuriem jau trīs gadus norisinās posms. Uz sacensībām atnāca 80 000 skatītāju,» teic Armands.
«Šo sporta veidu ierauga tikai tagad. Šo kustību varu salīdzināt ar situāciju Valmierā pirms 20 gadiem, kad bija puiši, kuri tikai sāka nodarboties ar BMX, bet tagad šis sporta veids jau ir olimpiskajās spēlēs.»
«Kāpēc es to vispār daru? Uzskatu, ka manī ir spēja paveikt šo. Es varu būt starp TOP 50 braucējiem pasaulē un cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu. Varbūt nevaru iebraukt labāko desmitniekā vai piecpadsmitniekā, tas pagaidām nav reāli man, taču apziņa, ka manī iekšā ir vairāk nekā tagad, man liek iet uz priekšu.»
P.S. Jau drīzumā «Apollo» lasītājiem piedāvāsim pilnu sarunu ar Armandu Tripānu, kurš pastāstīs par «Red Bull Crashed Ice» aizkulisēm un atklās interesantus faktus.
P.S. Seko līdzi «Apollo» sporta ziņām arī sociālajā tīklā «Twitter» - @Apollo_sport
