Pirmā četrinieka sportiskais līmenis bija ļoti augsts. Pusfinālu un medaļu spēlēs uzvarētājus no zaudētājiem šķīra 4, 2, 1 un 7 punkti. Sākoties pēdējai minūtei, nebija zināms, kurš laukumu atstās ar paceltām rokām (izņemot Turcijas spēles). Latvija, Spānija, Horvātija un Turcija – komandas, kuras spēlēja Liepājā – ceturtdaļfinālos apspēlēja visas E grupas vienības.
Horvātijas sastāvā bija puiši, kuri 2010., 2011. un 2012. gadā Eiropas čempionātus pabeidza ar zelta medaļām kaklā. Latvijā viņi ieradās bez līdera Mario Hezonjas, taču apliecināja čempionu garu un neatlaidību. Pirms pēdējās spēles Liepājā horvāti ar bilanci 1-3 atradās piektajā vietā F grupā, tomēr nākamajās četrās dienās parādīja komandas spēku. Uzvaras pār itāliešiem, krieviem un latviešiem ieveda Antes Nazora komandu finālā.
Spānija pēdējos piecpadsmit gados – pēc Varnas triumfa – kļuvusi par vadošo valsti Eiropas jaunatnes basketbolā. Nesagatavošanās, nevēlēšanās vai neprasme, tādu vārdu spāņu arsenālā vienkārši nav. Ilimane Diops 2012. gadā uzvarēja neoficiālajā U18 pasaules čempionātā (Alberta Šveicera turnīrā Manheimā). Pārējo puišu rēķinos bija Eiropas kadetu bronza un U17 Pasaules čempionāta pusfināls. Ja minētajos turnīros trīs reizes nebūtu zaudēts horvātu zelta paaudzei, viņu sasniegumi būtu vēl lielāki. Spāņi nedēļas laikā zaudēja trīs pusfinālos – neveiksmes cieta U20 jaunieši, U19 juniores un U18 juniori – taču tas nenozīmēja, ka viņi atdos bronzas spēli.
Turcijas juniori parādīja neticamu saliedētību, komandas garu un pārliecību. Visas septiņas svarīgās spēles tika uzvarētas otrajā puslaikā, ceturtajā ceturtdaļā vai pēdējās minūtēs. Septiņi treneri, masieri un menedžeri laukuma malā darbojās kā viens vesels, uzkurinot un dzenot puišus uz priekšu. “Ribaund, ribaund,” galotnēs visi ar saucieniem atbalstīja cīņu par katru atlēkušo bumbu. Turku līderi Birsens un Sipahi spēlēja kā lielmeistari, uzbrukumus noslēdzot aukstasinīgi un precīzi. Pusfināla ceturtajā ceturtdaļā pret Spāniju turki veica 24:2 izrāvienu, bet fināla otrajā puslaikā kontrolēja spēli pret horvātiem.
Latvijas juniori Itālijai zaudēja ar -1, Turcijai ar -2, Horvātijai ar -4 un Spānijai ar -1. Pietrūka lietas, kuru čempionāta medaļniekiem bija vairāk – saspringtu spēļu pieredzes, uzvarētāju gara un uzvaru tradīciju.
Nikolaja Mazura, Jāņa Gailīša un Jāņa Butāna trenētā komanda izcēlās ar aizsardzību, nevis uzbrukumu. No astoņām “play-off” dalīībniecēm latvieši savos grozos ielaida vismazāk punktu – vidēji 61,8 (pēdējās trīs spēlēs 61,0).
Konkurence Eiropas jaunatnes basketbolā ir tik liela, ka iekļūšanu spēcīgāko komandu četriniekā var automātiski pielīdzināt vietai pasaules labāko vienību desmitniekā. Vai augstāk. Tas nekas, ka nepāra gados ceļazīmes uz U19 Pasaules čempionātu netiek dalītas (nākamais finālturnīrs notiks 2015. gadā). Mums, tāpat kā 1999. un 2011. gadā, ir pasaules “Top 10” komanda.
Eiropas kauss, VTB līga, LBL, LBL 2, Swedbank LJBL, Eiropas jaunatnes basketbola līga (EYBL), jaunatnes Eirolīga (NIJT), Baltijas jūras basketbola kauss (BSBC), Baltijas kauss, “Rinus de Jong” turnīrs Nīderlandē, VEF skolu superlīga – lūk, turnīru uzskaitījums, kuros šosezon spēlēja Latvijā dzīvojošie U18 izlases dalībnieki.
Spēles, spēles, spēles – par prakses trūkumu Nikolaja Mazura puiši nevarēja sūdzēties, taču vai tas nāca par labu startam Eiropas čempionātā?
Nē, jo pārsātinājums nosit apetīti.
Lai sekmīgi spēlētu augstākā līmeņa turnīrā, jābūt izsalkušiem. Ļoti izsalkušiem. Starp citu, visas Spānijas izlases gatavošanās laikā aizvada mazāku spēļu skaitu nekā galvenie konkurenti. Vīriešu treniņnometne sākas 31. jūlijā, pirms Eiropas čempionāta Slovēnijā aizvadot astoņas spēles. Septiņas mājās – Kastelonā, Koruņjā, Santjago, Leonā, Madridē, Mursijā un Saragosā. Dāmu izlase sāka 14. maijā, pirms Francijas kampaņas laukumā izejot tās pašas astoņas reizes.
Jaunajiem basketbolistiem Latvijā pietrūkst laika treniņiem un nav skaidru prioritāšu. Tevi rauj uz visām pusēm, visur tu esi vajadzīgs, taču pēc jaunatnes karjeras beigām izrādās, ka piedāvājums ir ļoti ierobežots.
Ja tu gribi spēlēt augstā līmenī, tev ir jāatsakās no daudzām lietam. Tai skaitā no daudzām sportiski nenozīmīgām spēlēm. Jāsamazina spēļu skaits.
Mērķiem bija jābūt augstiem, taču komanda neizturēja ārējo spiedienu. Nevar junioru komandai pielietot tās pašas mērauklas – ar atsevišķiem izņēmumiem – kā pieaugušajiem. “Tagad jūs kļūsiet par profesionāļiem,” tādi bija pirmie vārdi, ko teica Itālijas U20 izlases galvenais treneris Stefano Sakripanti pēc zelta medaļu izcīnīšanas Tallinā. Brīdī, kad tev maksā algu par darbu, var piemērot citas, augstākas prasības. Pirmkārt, pret sevi, otrkārt, attieksmē pret apkārt notiekošo. Būsim godīgi, no junioriem to nevar prasīt.
Eksperti un līdzjutēji pirms turnīra sakāra puišiem kaklā medaļas un vietas NBA drafta pirmajā kārtā. To bija grūti izturēt, jo agrāk neviens no spēlētājiem Eiropas čempionātos nebija ticis augstāk par sesto vietu. Anžejs Pasečņiks un Kristaps Porziņģis Eiropas čempionātā vispār spēlēja pirmo reizi, attiecīgi uz savas ādas nebija izbaudījuši deviņu spēļu maratonu vienpadsmit dienās. Astoņpadsmitais jūlijs pienāca ar domām par 28. jūliju, novēršot uzmanību no konkrētās spēles – labi, ka pirmajā dienā pretī nāca Bulgārija. Četriniekā izdevās iekļūt, taču sāpju beigās bija vairāk nekā prieka.
Neredzu iemeslu daudziem pārmetumiem. Stipri ir nevis tie, kuri nekrīt, bet spēj piecelties pēc neveiksmēm. Gan U18 izlases spēlētājiem, gan treneriem priekšā ir lielākā un svarīgākā karjeras daļa.
Kamēr Tev ir izredzes, Tu neesi zaudējis.
| Betsafe.com Patiesā viedokļa spēle | |||
| Horvātija - Turcija | |||
| 11.72 | - | 22.00 | |
| 39% | 0% | 61% | |
| Visas spēles | |||
