2013. gada sezonu Māris Urtāns izlaida pilnībā, jo vēl pirms sezonas viņam tika veikta pleca operācija, pēc kuras atlabšanas periods bija seši mēneši. Bet pagājušajā gada vasaras sākumā Eiropas komandu čempionāta sacensībās Māris pēdējā grūdienā atsvaidzināja cirkšņa traumu. Lai gan bēdīgākās prognozes par sezonas beigām nepiepildījās, tomēr cerēt uz veiksmīgu sezonu vairs nebija pamata. Turklāt pirms Eiropas čempionāta Cīrihē Urtāns iekļuva arī kādā negadījumā.
"Jau sen biju gribējis izlidot ar paraplānu un sakrita, ka tieši tobrīd radās šī iespēja. Lidoju tandēmā ar paziņu, biju kā pasažieris. Nolaišanās laukumā 50 hektāru platībā bija tikai viena vieta, kuru klāja grants segums, un mēs piezemējāmies tieši uz tās. Plecam un celim bija sasitumi un nobrāzumi," atceras sportists. Viņš gan ir pārliecināts, ka tas nav būtiski ietekmējis viņa startu Eiropas čempionātā.
Vēl pirms došanās uz Cīrihi Urtāns aizbrauca uz sacensībām Igaunijā, kur uzrādīja sezonas labāko rezultātu (19,79 metri). "Vienu grūdienu trāpīju, tādēļ izlēmām, ka jādodas uz Eiropas čempionātu. Iespējams, tajā varēju sasniegt labāku rezultātu - aizgrūst par metru tālāk, tomēr finālā diez vai būtu ticis. Pēc Eiropas čempionāta beidzu sezonu un jau septembrī, kad sezonu beidza citi vieglatlēti, es sāku gatavoties nākamajam gadam."
Lietuvas Vieglatlētikas federācijas kausu izcīņā sestdien Viļņā Urtāns pirmoreiz pēdējo trīsarpus gadu laikā lodi aizgrūda tālāk par 20 metriem, sasniedzot rezultātu 20,37 metri, kas šobrīd ir ceturtais labākais rezultāts Eiropā. "Pārsteigts nebiju, jo bija izdevies labs sagatavošanās posms bez traumām, par ko lielu paldies jāsaka fizioterapeitam Marekam Osovskim. Vienīgi negaidīju, ka tik labu rezultātu izdosies sasniegt jau pirmajās sacensībās."
"Tas, ka tik sen nebiju grūdis tālāk par 20 metriem, ir viegli izskaidrojams. Pirmsoperācijas periods, pēc tam operācija, bet tad rehabilitācija. Pagājušajā gadā pēc sezonas pārtraukuma "izlīdu ārā", bet tehnika bija nekāda, spēka vispār nebija. Taču pie sevis nospriedu - ja spēšu pietuvoties 20 metriem, tad turpināšu startēt. Tagad ar veselību ir daudzmaz kārtībā. Kā tajā teicienā - ja tev nekas nesāp, tad neesi vairs starp dzīvajiem. Pagaidām ar visu tieku galā," saka 2010. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas īpašnieks.
Saprotams, ka pēc tukšajām sezonām finansiālā situācija nav labvēlīga, tādēļ ārpus sporta nākas arī strādāt par treneri gan sporta skolā, gan privāti. "Pats uzņēmos atbildību turpināt startēt. Bija vēlme, tādēļ ieguldīju savus līdzekļus. Saku arī lielu paldies saviem atbalstītājiem - peldbaseinam "Rifs" Edmunda Gravas personā, kā arī Artim Jurciņam ("Stingers Vidzeme") un Raimondam Aplokam ("Recro")."
Urtāns atzīst, ka šobrīd viņam nav konkrētu plānu šai sezonai, pāri visam esot galvenais mērķis. "Nav svarīgi kad un kurās sacensībās ko sasniegšu. Galvenais ir aizbraukt uz 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Šīgada pasaules čempionāts ir tikai mazais mērķis. Ja izpildīšu normatīvu, tad braukšu. Katrā ziņā lielās sacensības ir nepieciešamas, lai nezaudētu augstākā līmeņa maču garšu. Taču vairs nekoncentrēšos tikai uz vienām sacensībām sezonā."
