Hokeja pavasara ievadā cilvēki Latvijā uzzināja par studentu Kristoferu Binduli, kurš bez skaļas pieteikšanas parakstīja līgumu ar Vašingtonas «Capitals» komandu. Pirms tam aizsarga vārdu zināja vien hokeja aprindās, pēcāk jaunais hokejists izcīnīja vietu arī Latvijas izlases sastāvā. Kalendārā gada ievadā Latvijas U20 izlase piedzīvoja fiasko pasaules čempionātā, bet pāris figūras valstsvienības sastāvā sevi veiksmīgi pierādīja. Viens no tiem bija vārtsargs Mareks Mitens, kurš apliecināja pirmā vārtsarga statusu. Sezonas beigās viņš tika atzīts par otras spēcīgākās Ziemeļamerikas junioru hokeja līgas (NAHL) vērtīgāko spēlētāju jeb MVP.
Latviešu vārtsargu dominanci turpināja Matīss Kivlenieks, kurš Savienoto Valstu hokeja līgā (USHL) tika atzīts par sezonas labāko hokejistu un vārtsargu. Sezonai noslēdzoties, viņš parakstīja līgumu ar Kolumbusas «Blue Jackets» komandu. Tomēr pirms sezonas noslēguma Matīss Kivlenieks un latviešu uzbrucējs Eduards Tralmaks tikās USHL finālā. Abi latvieši spēlēja pretējās frontēs, šoreiz pārāks bija Tralmaks, kurš ieguva ne tikai Klārka kausu [USHL čempionu kauss], bet tika atzīts par izslēgšanas spēļu vērtīgāko hokejistu.
Latviešu spēlētāji likuši par sevi runāt, un panākumi nav sasniegti kaut kādos sētas mačos. Savu kvalitātes zīmi hokejisti izkarojuši augstākās raudzes turnīros, vēl jo vairāk - līgumus NHL nedala kuram katram. USHL mums asociējas ar Zemgu Girgensonu, jo pirms gadiem uzbrucējs līgā sevi veiksmīgi pierādīja un izcīnīja vietu NHL. Līdz šim viņš arī bija vienīgais latvietis, kurš izcīnīja Klārka kausu. Toties izslēgšanas spēļu MVP godu neviens latvietis nebija izpelnījies. Šosezon, finālā tiekoties diviem latviešiem, viens tiešām bija skaidrs, ka kauss mūsējam būs. Kafijas biezumos zīlējot, varēja izsecināt, ka arī MVP tiks kādam latvietim. Proti, Tralmaks ar desmit vārtiem bija izslēgšanas spēļu labākais snaiperis. Toties Kivlenieks gan regulārajā, gan izslēgšanas spēļu turnīrā palīdzēja komandai iet pretī titulam.
«Kopumā laba sezona,» iesāka «Sioux City Musketeers» pirmais vārtsargs Kivlenieks. «Protams, beigas varēja noslēgties pozitīvāk, bet esmu apmierināts ar komandas sniegumu visas sezonas gaitā. Izdarījām visu, ko varējām, ieguvām arī regulārās sezonas kausu (Andersona kauss).»
Kivlenieks 49 regulārās sezonas spēlēs vidēji mačā ielaida 1,85 vārtus, atvairīja 93,2% pretinieku metienus un piecus mačus noslēdza uz nulles. Regulāro sezonu vārtsargs noslēdza ar visvairāk uzvarām, vidēji spēlē vismazāk ielaistajiem vārtiem, procentuāli vislabāk ticis galā ar pretinieku metieniem un aizvadīja visvairāk bezvārtu spēles. Ielaisto vārtu un atvairīto metienu statistikā Kivleniekam pieder otrs labākais rādītājs līgas vēsturē.
«Es biju viens no vecākajiem līgas vārtsargiem, nebiju gaidījis, ka tikšu atzīts par labāko hokejistu un vārtsargu,» par sezonas sasniegumiem izteicās vārtsargs. «Bez komandas es nebūtu tur, kur esmu tagad. Komanda palīdzēja aizsardzībā, bloķēja metienus un padarīja manu darbu vieglāku. Uzbrucēji veiksmīgi pildīja savus pienākumus - meta golus, kad visu apvienoja kopā, tad arī uzvarējām spēlēs un tikām tālāk.»
Regulāro sezonu «Musketeers» noslēdza līderpozīcijā, komanda arī ielaida vismazāk vārtu - 125. Izslēgšanas spēļu pirmo kārtu Kivlenieka pārstāvēta komanda pārvarēja ar trim uzvarām [USHL izslēgšanas spēlēs pāra uzvarētājs tiek noteikts trīs uzvarās - aut.]. Otrajā kārtā bija nepieciešama izšķirošā piektā spēle, tāpat bija arī finālā, bet šoreiz pārāka bija Tralmaka pārstāvētā komanda.
«Play-off spēles bija ātrākas un agresīvākas nekā regulārajā sezonā. Visi gribēja uzvarēt un tikt nākamajā kārtā. Komandas darīja visu, ko vien varēja, lai tikai nezaudētu,» par izslēgšanas spēlēm sacīja latviešu vārtsargs. «Fināls bija grūts. Iepriekšējā sērijā mēs spēlējām līdz piektajai spēlei, un finālā bija tas pats. Tāpat bija samērā smagi spēlēt desmit mačus īsā periodā. Toties atmosfēra hallēs bija neaprakstāma, zināju, ka viens no latviešiem izcīnīs trofeju un viņa vārds būs uz kausa.»
Vārtsargs aizvadīja visas spēles savas komandas vārtos, 13 mačos vidēji ielaida 2,08 vārtus un atvairīja 92,5% sāncenšu metienu. Dienu pēc zaudējuma finālsērijā Kivlenieks parakstīja trīs gadu iesācēja līgumu ar Kolumbusas «Blue Jackets» vienību, kurai pieder tiesības arī uz citu latviešu vārtsargu Elvi Merzļikinu. Pirms līguma parakstīšanas ar NHL komandu Kivleniekam plānos bija doties spēlēt un mācīties uz Minesotas Štata universitāti (NCAA), tomēr tagad karjeras ceļš veidosies caur «Blue Jackets» sistēmu.
«Sezonas otrajā pusē sāku ar viņiem runāt, uzreiz pēc sezonas parakstīju līgumu,» par Kolumbusas kluba interesi izteicās Kivlenieks. «Sezonas laikā viņi skatījās manu darbību vārtos - ieraudzīja potenciālu un pāris citas lietas, kas varētu palīdzēt man kļūt par labāku vārtsargu, tādējādi palīdzot viņiem uzvarēt spēles.»
Citu starpā Kivlenieks jaunajā sezonā sāks ceļu uz NHL un, iespējams, būs vienīgais latviešu vārtsargs, kas atradīsies vistuvāk hokeja mekai. Runā, ka Rīgas «Dinamo» ģenerālmenedžeris Ģirts Ankipāns esot uzrunājis AHL spēlējošo vārtsargu Kristeru Gudļevski atgriezties mājās. Jau pirms šīs sezonas Gudļevskis minēja: ja viņam nedos iespēju sevi pierādīt NHL, tad dirnēšana AHL būs jāizbeidz.
Eduards Tralmaks bija otrs latviešu hokejists, kurš cīnījās par Klārka kausu, beigās ieguva pat divus. Šogad hokejists ne tikai cīnījās USHL vienības «Chicago Steel» sastāvā, bet arī pārstāvēja Latvijas U20 izlasi pasaules čempionātā. Tomēr sezonas sākums Tralmakam iesākās smagi.
«Sezonas sākums bija pagalam neveiksmīgs,» uzbrucējs raksturoja sezonas ievadu. «Viss vasarā ieguldītais darbs aizgāja pa grīsti muļķīgas traumas dēļ vasaras beigās. Vajadzēja visu sākt no jauna jau Amerikā. Nebija viegli ielēkt sliedēs, jo traumas dēļ biju pazaudējis savu fizisko sagatavotību, tehniku uz ledus, pārliecību un daudz ko citu. Diemžēl tas arī ietekmēja U20 pasaules čempionātu. Taču atbraucot pēc čempionāta, sāku spēlēt savu spēli un viss aizgāja tā, kā bija plānots sezonas sākumā. Trenējos un gaidīju playoff, jo gribēju sevi parādīt tieši tur un izcīnīt Klārka kausu. Pleiofos spēlēju ar pārliecību un viss izdevās! Kopumā teiktu, ka viduvēja sezona ar laimīgām beigām.»
Pasaules čempionātā Tralmaks rādīja atzīstamu sniegumu. Hokejists pa laikam pieteica sevi ar labiem vārtu gūšana, momentiem, tomēr ripa tā arī nenonāca pretinieku mūrī. Īpaši skaists moments Tralmakam izdevās pret Krievijas izlasi, kad, ar filigrānu māņkustību aizsūtot pretinieku aizsargu pēc piena, uzbrucējs nonāca aci pret aci ar krievu vārtsargu, tomēr vārti netika gūti. Sešās turnīra spēlēs hokejists atdeva divas rezultatīvas piespēles.
«Pēc čempionāta es ieguvu ne tikai pārliecību, bet arī pozitīvas emocijas no komandas biedriem Latvijas izlasē,» sezonas otro pusi komentēja Tralmaks. «Pēc čempionāta treneri man uzticēja pirmo divu maiņu spēlētāja lomu. Spēlēju gandrīz visur, izņemot mazākumu. Līdz ar pirmo playoff spēli man viss aizgāja, un mēģināju turpināt uz tās pašas nots. Izslēgšanas spēlēs varēja redzēt, ka visi grib uzvarēt. Komandas zināja pretinieku stiprās un vājās puses. Pirmajā kārtā mums gāja diezgan grūti, sērijā uzvarējām tikai ar 3:2, pretinieku komanda skaitījās playoff pastarīte. Otrajā kārtā mums bija divas lielas uzvaras, kur mēs atspēlējāmies no 1:3, un tas mums palīdzēja tikt finālā. Pretiniekos bija komanda, kura savāca labākos USHL spēlētājus pirms trade deadline [maiņas darījumu slēgšanas - tulk.], taču hokejs ir komandas sports, un mēs to beigās parādījām.»
14 izslēgšanas spēlēs Tralmaks guva desmit vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, kļūstot par play-off labāko snaiperi. Viņš bija viens no galvenajiem atslēgas spēlētājiem Klārka kausa izcīņā, pelnīti beigās iegūts arī MVP tituls.
«Nekad pret Kivlenieku man nebija sanācis spēlēt, tāpēc nezināju viņa vājās vietas. Taču tagad varu teikt droši, ka viņam tādas nav daudz. Man ir prieks, ka viņš parakstīja NHL līgumu,» par Kivlenieku izteicās Tralmaks un turpināja par labākā spēlētāja balvas iegūšanu. «Sajūtas bija neizsakāmas, mums komanda bija kā ģimene. Ja godīgi, tad biju nedaudz pārsteigts, saņemot MVP, jo mums bija daudz citu puišu, kuri bija pelnījuši šo balvu. Esmu tiešām ļoti lepns un priecīgs par šo sezonu un par to, ka izcīnījām pirmo Klārka kausu kluba vēsturē.»
Pēc MVP iegūšanas mediju uzmanība arī palielinājās, Tralmakam bija jātaisnojas par savu labo spēli pat NHL studijā [intervija notika telefoniski - aut.]. Tāpat uzbrucēja cimdi, ķivere, krekls un nūja tagad ir izstādīti Hokeja slavas zālē Toronto.
«Pēc pleiofiem interese no NHL komandām ir palielinājusies, bet par to vēl ir pāragri runāt,» uzmanību no NHL klubiem komentē Tralmaks. «Man tomēr vēl ir pēdējais gads draftā, taču man gribētos palikt par brīvo aģentu. Labāk ir nepiederēt nevienam nevis tik draftētam pēdējā raundā, jo tad uz mani var skatīties visas komandas. Tālākie plāni ir atbraukt uz Latviju, atpūsties, pabūt ar ģimeni un draugiem, tad jau atpakaļ uz Meinas universitāti [kur hokejists plāno spēlēt nākamajā sezonā - aut.].»
Pilnam sezonas noslēguma komplektam nepieciešams tikai Kaldera kauss, Kristers Gudļevskis gan mazāk iesaistās titula iegūšanā. Jaunie hokejisti parāda, ka latviešu īpatsvars Ziemeļamerikas spēcīgākajās hokeja līgās pieaug. Tas ienes papildu svaigas vēsmas mūsu mentora sludinātajā hokeja kultūrā.
