Vai Latvijas pirmā pretiniece Kazahstāna krāpjas ar naturalizāciju?

Katrs piektais klubu pamatsastāvos ir naturalizētaisKazahstānas Premjerlīgas sezonas pieteikumā katrs klubs no 25 spēlētājiem drīkst iekļaut tikai septiņus ārzemniekus, kamēr laukumā vienlaicīgi, līdzīgi kā Latvijā, drīkst būt ne vairāk par pieciem leģionāriem. Turklāt ārzemnieki, sākot ar šo sezonu, nedrīkst būt dzimuši agrāk par 1984. gadu – kā izņēmums ir vienīgi nacionālo izlašu spēlētāji. [1] Par nelaimi naudīgo Kazahstānas klubu vadībām, atbilstoša līmeņa vietējo spēlētāju nav pietiekami daudz, tāpēc tās problēmu nolemj atrisināt mākslīgi – tā vietā, lai audzinātu jaunatni un strādātu ilgtermiņā, tiek iets vieglākais ceļš, naturalizējot ārzemju spēlētājus pa labi un pa kreisi.

Saskaņā ar laikraksta Megapolis veikto pētījumu, iepriekšējā sezonā Premjerlīgā kopumā tika pieteikti 53 Kazahstānas futbolisti, kuri savulaik spēlējuši kā citu valstu pārstāvji. [2] Ziemā līdzīgu valsts piederības maiņu veica vēl 13 spēlētāji [3], vēl četri sezonai tika pieteikti nosacīti – viņi tobrīd vēl nebija paguvuši nokārtot Kazahstānas pilsonību [4], bet vēl vairāki jauno kazahu pulkam pievienojās sezonas gaitā.

Ja kā piemēru ņemam čempionāta otrā apļa pēdējo kārtu, pavisam komandu pamatsastāvos izgāja 26 (!) naturalizētie futbolisti. Visās 12 komandās bija kaut viens naturalizētais, bet internacionālākais sastāvs bija pašreizējai čempionei un līderei "Aktobe", kurai oficiāli sākumsastāvā pret "Taraz" (2:0) devās seši kazahi, taču pilnīgi visi kādreiz ir naturalizēti. Tiesa, Dmitrijs Mirošņičenko, lai arī Krievijas futbola audzēknis, vismaz ir dzimis Kazahstānā.

Šajā statistikā pie naturalizētajiem nav pieskaitīti tie spēlētāji, kuri Kazahstānas pilsonību ir ieguvuši naturalizācijas procesā, taču ir dzimuši Kazahstānā.

Viltotas pases, viltotas personības…Lielais vairums spēlētāju tiek naturalizēti no Krievijas, Baltkrievijas un citām bijušajām Padomju Savienības teritorijām, taču pēdējā laikā pilsonības ieguvuši arī spēlētāji no Balkānu reģiona. Viens no šiem spēlētājiem "bija" maķedonietis Nikola Tonevs, kura dēļ izvērtās milzīgs skandāls. Tonevs, otro gadu pārstāvot "Tobol", šai sezonai jau tika pieteikts kā Kazahstānas futbolists, taču vēlāk, žurnālistiem griežoties Iekšlietu ministrijā, izrādījās, ka šāda persona nemaz nav saņēmusi Kazahstānas pasi. Ar to jautrība tikai sākās – Toneva Facebook kontā tika ievietots attēls ar it kā viņa Kazahstānas pasi, bet vēlāk tas tika dzēsts un pats Tonevs sacīja, ka šo kontu neizmantojot jau sen un ka foto neesot ievietojis viņš. [5]

Izplatītajā attēlā redzamie dokumenti, protams, izrādījās neīsti, un augusta sākumā jeb divus mēnešus pēc skandāla rašanās Kazahstānas Futbola federācijas (KFF) Disciplinārā komiteja beidzot paziņoja lēmumu. Kaut arī maķedonietis kluba rindās šosezon jau bija paguvis aizvadīt 18 spēles, "Tobol" tika cauri sveikā – ar atņemtiem "tikai" trīs punktiem un 700 tūkstošiem tengu (2.9 tūkstošiem eiro) lielu soda naudu. Savukārt Tonevs uz mūžu tika diskvalificēts no visām KFF rīkotām sacensībām un saņēma 500 tūkstošu tengu (divu tūkstošu eiro) lielu soda naudu. [6]

Falsificēti dokumenti Kazahstānas futbolā nebūt nav jauna problēma. 2008. gadā atklājās, ka 20 gadus vecais Kazahstānā dzimušais Kazahstānas U21 izlases vārtsargs Žasulans Dehkanovs un 23 gadus vecais Uzbekistānā dzimušais uzbeks Žasurs Narzikulovs ir viena un tā pati persona…Narzikulovs pēc tam karjeru turpināja savā īstajā dzimtenē Uzbekistānā, bet pirms trim gadiem atgriezās Kazahstānā un šosezon "Aktobe" sastāvā ir pieteikts kā vietējais futbolists. Cits toreiz pieķertais spēlētājs Madijars Muminovs bija paguvis kļūt jaunāks par deviņiem (!) gadiem.

Interesants gadījums bija arī ar Vladikaukāzā dzimušo Zaurbeku Plijevu, kurš 2011. gadā pārcēlās uz Kazahstānas čempionātu un "Astana" rindās tika pieteikts kā kazahs. Turklāt tika pieteikts ne tikai kā vietējais, bet arī kā U21 spēlētājs (pamatsastāvā jābūt vismaz vienam). Tajā pašā gadā viņš atgriezās Vladikaukāzā un "Alaniya" rindās atkal bija pārvērties par krievu. Klubs presē komentēja, ka neko par Plijeva Kazahstānas pilsonību nezinot. [7] Šogad Plijevs atgriezās Kazahstānā un "Kairat" sastāvā, protams, ir pieteikts kā kazahs.

Vai krāpjas arī Kazahstānas izlasē?Naturalizācija ir bieža parādība ne tikai Kazahstānas čempionātā, bet arī Kazahstānas izlasē – tieši tāpat kā virknē citu sporta veidu, kā piemēram, svarcelšana, hokejs vai teniss, kur Kazahstānu pārstāv citu valstu algotņi. Iepriekšējā atlases ciklā naturalizēto skaits sasniedza otro desmitu, bet pēc Megapolis datiem pēdējo desmit gadu laikā pieaugušo izlasē spēlējuši ap 30 naturalizēto. Runājot par naturalizētajiem izlasē, tos gan būtu nepieciešams iedalīt vairākās grupās. Pirmkārt, naturalizētie spēlētāji, kuri ir dzimuši Kazahstānā vai kuru vecāki vai vecvecāki ir dzimuši Kazahstānā. Un, otrkārt, naturalizētie, kuriem šādas saiknes ar Kazahstānu nav.

Kā paredz FIFA noteikumi (tos varat lasīt raksta apakšā), kuriem pakļaujas arī Eiropas čempionāta atlases cikla reglaments, otrajā gadījumā naturalizētajam spēlētājam, lai drīkstētu spēlēt izlasē, attiecīgās asociācijas teritorijā pēc 18 gadu vecuma nepārtraukti ir jānodzīvo vismaz pieci gadi. Protams, nemaz nerunājot par to, ka viņš nedrīkst būt aizvadījis oficiālu turnīru spēli citas valsts rindās. Piecu gadu ierobežojums tika pieņemts 2008. gada kongresā – līdz tam pietika ar diviem gadiem, tādēļ, piemēram, Latvijas izlasē tik ātri drīkstēja spēlēt Andrejs Perepļotkins. Un te sākas interesantākā daļa – nav izslēgts, ka Kazahstānas izlasē agrāk spēlējuši (un izsaukti arī tagad) futbolisti, kuriem nav ne etniskās saites, ne arī izpildīta piecu gadu dzīvošanas nosacījuma.

Iepriekšējā ciklā bija septiņi futbolisti, kuri ir dzimuši ārpus Kazahstānas un, ļoti iespējams, laukumā doties nemaz nedrīkstēja. Turklāt trīs no viņiem bija ar lielāko spēles laiku izlasē. Protams, nevar izslēgt, ka viņu vecāki vai vecvecāki ir dzimuši Kazahstānā, tomēr šaubas palielina līdzīga rakstura publikācija Kazahstānas portālā 365info.kz ([8]) un KFF viceprezidenta Olžasa Abrajeva nekonkrētā atbilde jau pieminētajā laikrakstā Megapolis: "Lasīju šo rakstu. Jā, FFK saņēma lūgumu no FIFA saistībā par mūsu naturalizētajiem futbolistiem, kuriem ir mūsu pilsonība. Šobrīd gatavojam atbildi. Pasvītrošu, ka mums ir savi argumenti, kāpēc noteiktie spēlētāji var tikt izmantoti Kazahstānas izlases sastāvā. Atzīmēšu, ka tas nav precedents, un pēc oficiāla FIFA apstiprinājuma būsim gatavi daudz sīkāk atbildēt uz jūsu jautājumu."

Ar ierašanos Kazahstānā apzīmēts gads, kurā sākts pārstāvēt kādu no Kazahstānas klubiem.

Velk Kazahstānas kreklu nepilnu mēnesi pirms pases iegūšanasKazahstānas izlases kontekstā papildus var izdalīt vēl divas naturalizēto spēlētāju grupas – tādi, kuri ir naturalizēti īpaši valstsvienības vajadzībām, un tādi, kuri vispirms ir naturalizēti, lai apietu leģionāru limitu, un pēc tam meistarības dēļ iepatikušies izlases treneriem. Tā, piemēram, vācieša Bernda Štorka vadībā 2010. gadā uz izlasi tika uzaicināti krievi Aleksejs Popovs un Kazbeks Geterijevs, kuri tobrīd pārstāvēja Krievijas Premjerlīgas klubus Permas "Amkar" un "Rostov". Krievijas prese lēsa, ka katram no viņiem par pilsonības maiņu tika samaksāti ap 300 tūkstošiem ASV dolāru. Geterijevs Kazahstānas čempionātā nonāca vien divarpus gadus pēc debijas izlasē, bet Popovs Kazahstānas klubos nav spēlējis vēl šobaltdien. Vēl interesantāks stāsts esot citam krievam Mihailam Rožkovam, kurš izlasē debitēja tajā pašā 2010. gadā. Viņa pirmā spēle bija trešajā martā pret Moldovu (0:1), kas, kā vēlāk atklājās, notika 24 dienas pirms datuma, kurā Rožkovs oficiāli bija kļuvis par Kazahstānas pilsoni. [7]

Šogad pie Kazahstānas stūres stājās bijušais Mahačkalas "Anzhi" un Maskavas "Lokomotiv" galvenais treneris Jurijs Krasnožans. Krievu treneris, atbildot uz kazahu žurnālista jautājumu, pat īsti nekautrējās sacīt, ka vājās pozīcijas labprāt aizstātu ar naturalizētajiem, tādējādi turpinot iepriekšējo treneru tradīcijas. Šomēnes notikušajā nometnē bez jau daudziem zināmajiem naturalizētajiem parādījās arī vairāki jauni – jau pieminētais Mirošņičenko, kā arī bijušais ukrainis Kirils Pasičņiks un krievi Marats Butujevs un Jevgēņijs Postņikovs. Bijušais Daugavpils "Daugavas" un "Ventspils" aizsargs Postņikovs, kurš 2010. gadā kurzemnieku rindās kļuva par Latvijas čempionu, Astanas klubā spēlē tikai pirmo sezonu un pusgada laikā jau izsities līdz Kazahstānas izlases tuvākajām rezervēm. Arī Butujevam Kazahstānā tā ir pirmā sezona, bet Pasičņikam – otrā. No šīs četrotnes izlasē pret Tadžikistānu (2:1) gan debitēja vienīgi Mirošņičenko, kurš arī vienīgais izsaukts uz septembra nometni.

Krasnožans jau ir nosaucis 34 spēlētājus, kuri gatavosies devītajā septembrī paredzētajai atlases spēlei pret Latviju. [9] Šajā sarakstā atrodami arī deviņi naturalizētie, no kuriem kā šaubīgus varam uzskatīt piecus – jau augstāk esošajā tabulā atrodamos Alekseju Muldarovu, Viktoru Dmitrenko, Valēriju Korobkinu un Maratu Hairuļinu, kā arī Luhanskā dzimušo "bijušo" ukraini Serhiju Maliju, kurš izlasē debitēja šā gada martā pret Lietuvu (1:1). Izsaukts ir arī Andrejs Sideļņikovs, kurš, iespējams, iepriekšējā ciklā pārkāpa noteikumus, taču tagad jau ir izpildījis piecu gadu nosacījumu. Starp neapšaubāmi godīgi naturalizētajiem jāmin arī Anatolijs Bogdanovs, kurš Kazahstānā spēlē jau kopš 2003. gada, kā arī Kazahstānā dzimušie Mirošņičenko un Gurmans. Pat, ja rakstā piesauktās aizdomas par virkni kazahu spēlētāju izrādīsies nepatiesas, Latvijas Futbola federācijai šos uzvārdus noteikti derētu paturēt prātā un painteresēties par radinieku saknēm. Jo, ja izrādīsies, ka šaubas tomēr ir pamatotas, tad Kazahstānai var draudēt milzu nepatikšanas ar tehniskajiem zaudējumiem priekšgalā.

Izmantotie resursi:[1] Документы[2] «Сколько стоит паспорт моей родины?»...[3] 14 игроков приняли гражданство Казахстана в...[4] 4 футболиста заявлены на сезон-2014 в...[5] Хлюзда на правду вышла —

Мегаполис[6] Контрольно-дисциплинарный комитет[7] На законы наПЛИЕВать? —

Мегаполис[8] Накажет ли FIFA казахстанскую футбольную...[9] Новости[10] fifa.com