Vairāku deputātu - Jāņa Upenieka ("Vienotība"), Arta Rasmaņa (ZZS), Vitālija Orlova ("Saskaņa"), Kārļa Krēsliņa (NA), Jāņa Ruka (LRA) un Aivara Meijas (NSL) - iesniegtajā dokumentā lielākās summas paredzētas Liepājas slēgto tenisa kortu būvniecībai, Ventspils Olimpiskajam centram un Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijai.
Deputāti sporta papildus finansēšanu skaidro ar tā popularitāti valstī. "Kam Latvija dzīvo līdzīgi? Viņi [iedzīvotāji] dzīvo līdzi [basketbolistam Kristapam] Porziņģim, tenisistu startiem. Tad, kad mēs gribam labus rezultātus, mēs visi esam priecīgi, ka tādi ir. Bet, ja mēs gribam kaut ko sasniegt sportā, tad tajā ir jāiegulda. Sports ir viena no lietām, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Es domāju, ka viņi līdzās mūsu izcilajiem diriģentiem un kormāksliniekiem ir tie, kas Latvijas karogu ceļ augstu pasaulē," budžeta sadali par labu sportam pamato ZZS līderis Augusts Brigmanis.
Viņam piebalso Nacionālās apvienības līderis Gaidis Bērziņš (NA). "Cik man zināms, šis klubs no valsts puses ir atbalstīts ļoti niecīgā apmērā vai pat vispār nav atbalstīts. Kā mēs zinām, brīvajā cīņā mums ir savi meistari. Atbalstītāju vidū vairāk līdz šim ir bijuši entuziasti - privātpersonas. Tas nav pareizi, jo šie sportisti pasaulē nes Latvijas vārdus, izcīnot augstus rezultātus," sacīja Bērziņš.
Saeimā nākamā gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā apstiprināja pirmdien, 31.oktobrī.
Līdz tam bija paredzēts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro jeb nepilniem 9% lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro jeb 8,9% lielāki nekā šogad.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.
