Elvis Šveicē ir pavadījis daudz laika. Aizbrauca no dzimtās Ogres, kas sāka mācības 1. klasē, atgriežas jau 4. vai 5. klasē. Un tagad jau tur dzīvo ilgstoši un spēlē hokeju. Tieši tāpēc orientēties Rīgā viņam ir diezgan grūti. “Pa Rīgu orientēties neliela problēma, nezinu ielas, grūti braukt. Uz arēnu braukt iemācījos, kad aizveda četras vai piecas reizes,” raidījumā Sporta Studija atklāj vārtsargs, kurš pagājušās nedēļas nogalē stāvēja Latvijas izlases vārtos spēlē pret Vācijas izlasi.
Merzļikins atklāja, ka pirms spēles bijusi mandrāža. Galvenokārt jau tāpēc, ka iepriekš nebija veicies spēlē ar Latvijas izlases kreklu, un pats sācis ticēt savai neveiksmei. Bet tad tam licis punktu – nokrāsojis Latvijas izlases ķiveri un noticējis, ka tas būs talismans.
Satraukums bijis arī tādēļ,ka vārtsargs nedēļu pusotru nebija trenējies – kopš pēdējās spēles Šveicē, kur “Lugano” zaudēja finālā un kļuva par vicečempioniem. “Bija grūti tikt atpakaļ uz viļņa,” atklāja Elvis.
Elvis krāj ķiveres un kreklus. Ne jau visus, bet svarīgākos – tos, kuros ir gūti sasniegumi, tie ierāmēti. Apmēram desmit krekli šajā kolekcijā ir no “Lugano”, viens no izlases, viens no Kolumbusas, ir arī Špenglera kausa krekls. Ķiveres kolekcijā kādas septiņas vai astoņas. Kādreiz, kad Elvim būs sava māja, viņš plāno vienu istabu ziedot tieši šīm kolekcijām.
Taču par spīti ilgajai dzīvei Šveicē, vārtsargs domā krieviski, bet skaita itāliski – tā esot vieglāk.
Galvenais motivācija hokejā ir pierādīt pašam sev varēšanu. “Manai mammai bija grūti mani bērnībā vadāt uz hokeju. Viena no motivācijām ir pierādīt, ka tas nebija bezjēdzīgi,” atklāja Merzļikins.
