"Protams, ka uz Maskavu braucu, lai startētu ne tikai kvalifikācijā, bet arī finālā," atzīst Vasiļevskis."Citas reizes iekļūšanai divpadsmitniekā pietika arī ar rezultātu 78 līdz 79 metru robežās, šoreiz vajadzēja mest nedaudz pāri 80 metriem. No otras puses, salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, manā sniegumā ir progress. Nebija vismaz katrs nākamais metiens sliktāks. Pēdējos gados novēroto mandrāžu arī esmu pārvarējis."
Pēc pēdējām olimpiskajām spēlēm Vasiļevskis vairs netrenējās pie savas ilggadējās audzinātājas Valentīnas Eidukas, tomēr pirms pasaules čempionāts viņš atkal konsultējās ar Latvijas šķēpmešanas vadošo treneri. "Tas tomēr nebija īsti pareizi, kā es šovasar gatavojos mačiem. Treniņos manus metienus filmēja, un pēc tam mājās video es analizēju kļūdas. Lietderīgāk ir, ja kāds uz vietas var piekoriģēt tehniku, tāpēc pēdējās nedēļās pieteicos tehnikas treniņiem pie trenerītes Eidukas, un viņa man neatteica," atklāj šķēpmetējs.
"Vismaz divus trīs gadus vēl startēšu, jo jūtu, ka lietas mainījušās uz labo pusi. Nav vairs tādas nolemtības sajūtas, kāda bija pēc iepriekšējām neveiksmēm," norāda Vasiļevskis. "Mani neaicinās uz Dimanta līgas sacensībām, bet kādos komercmačos es varētu startēt vēl šogad."
Pilnu materiālu var lasīt izdevuma jaunākajā numurā.
Izmantotie resursi:Laikraksts "Diena"
