Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas apstiprināti šā gada 3.janvārī, ir uzskaitīti sacensību veidi, kuros sportistus var prēmēt par uzvarām. Šo sporta sacensību skaitā iekļautas arī olimpiskās spēles, un par tajās izcīnītu pirmo vietu var pienākties 100 000 latu. Pašlaik atšķiras viedokļi jautājumā par to, vai jauniešu olimpiskās spēles iekļaujas olimpisko spēļu definīcijā vai ne. IZM uzskata, ka Jaunatnes olimpiskās spēles neesot minētas attiecīgajos MK noteikumos, tāpēc nekādas prēmijas sportistam nepienākas, taču sola tādas piešķirt nākotnē.
«Ņemot vērā, ka šādas spēles notiek pirmo reizi, ministrija kādā no nākamajām Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdēm rosinās diskusiju par pasaules jaunatnes olimpisko spēļu iekļaušanu to sporta sacensību sarakstā, kurās par sasniegumiem var tikt piešķirtas naudas balvas,» solās ministrijas pārstāvji.
Pasaules jauniešu ziemas olimpiskās spēles ir jauna tradīcija, kuru cenšas ieviest Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), lai veicinātu sporta popularitāti jauniešu vidū. Līdzīgi kā «lielo olimpiādi», tās ieplānots rīkot reizi četros gados atbilstoši vasaras un ziemas olimpisko spēļu cikliem. Šajās spēlēs piedalās sportisti vecumā no 15 līdz 18 gadiem.
I pasaules jauniešu ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās aptuveni 1000 atlētu, bet Latvija izcīnīja pilnu medaļu komplektu. Zeltu - Augusts Valdis Vasiļonoks hokejistu individuālo prasmju turnīrā, sudrabu - kamaniņu braucējs Riks Kristens Rozītis, bet bronzu – kamaniņu braucēja Ulla Zirne.
Tweet
