Ar interesi gaidīju svētdienas spēli Maskavā. Latvijas čempioniem mačs pret CSKA bija kā augonis starp šīs sezonas divām, iespējams, svarīgākajām spēlēm Eiropas kausā. Kurš profesionāls sportists gan ies laukumā ar grēcīgo domu par spēles atdošanu? Taču basketbolistu galvas nav tikai kombināciju krātuves. Viņi ir cilvēki, kuri prot novērtēt prioritātes, un iepriekš to darīja lieliski, par ko pelnīti saņēma skarbus vārdus no Ramūna Butauta.
Acīmredzot fiziskie un morālie sodi bija līdzējuši. Lai gan CSKA ir personīgā lidmašīna, bet «Vefiņš» tikai pazīst pāris stjuartes, viesi gribēja uzvarēt ne mazāk par mājiniekiem. Iespējams, ka tieši šajā mačā «VEF Rīga» spēra nākamo soli komandas attīstībā un profesionalitātē. Māc lielas šaubas, vai pēc n-tiem mīnusiem Maskavā būtu izdevies Čehijā atspēlēties no 17 punktu deficīta, jo, ja būsi padevies liktenim vienreiz, tad nākamajā reizē pārvarēt šo niķi būs vēl sarežģītāk.
Vērojot šīs sezonas «VEF Rīga» spēles, zemapziņu kutina patīkama sajūta, kuru vārdos ietērpt var šādi: «Lai kāds arī būtu sniegums laukumā un rezultāts uz tablo, viss vēl nav zaudēts, kamēr nav atskanējusi finālsirēna.» Nešaubos, ka arī paši spēlētāji tā domā, un tas ir ļāvis šosezon atspēlēties un lauzt mačus, kuri iepriekšējās sezonās tika zaudēti. Jā, arī šosezon «Vefiņš» piedzīvo zaudējumus, taču tikai tad, ja pretinieks todien laukumā tiešām ir labāks.
Jau sezonas sākumā komandas spēlētājos bija manāms patīkams satraukums - komandas kodols bija saglabāts, turklāt izdevās piesaistīt divus labus leģionārus, kas bija kopā ar komandu jau vasarā. Sastāvdaļas bija, atlika vien sajaukt baudāmu kokteili. Tomēr tieši tas bieži vien ir grūtākais, tādēļ neizbrīnīja fakts, ka klubs ilgu laiku upurēja centimetrus groza apakšā, lai tikai nesabojātu dzēriena labo garšu. Cerams, ka jaunais pirkums šo kokteili padarīs vēl populārāku.
Starp citu, vai kādā sporta bārā jau tirgo kokteili «VEF Rīga»? Protams, bezalkoholisko.
