«Treniņi notiek pirmdienās vai otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Esmu horeogrāfe un manā pārziņā ir dziesmas, izpildījums, tērpi un viss pārējais, kas saistīts ar meitenēm. Es to daru no 13 gadiem,» stāsta Maija, kura aktīvi piedalās visos procesos, kur iesaistītas dejotājas.
«Treneres darbs ir mans hobijs, dejoju no pieciem gadiem un savu dzīvi bez dejošanas vispār nevaru iedomāties. Sāku ar modernajām dejām, pārgāju uz hip-hop, bet esmu dejojusi dažādus stilus. Tā ir mana ikdiena. Man patīk treniņi, pasākumi, fotogrāfēšanās un tā tālāk.»
«Iepriekš bija neliela pauze, bet sapratu, ka nepieciešams atsākt kustēties, jo tā varu izpausties,» par deju grupas vadīšanu saka pārstāve. 2011.gadā es pati vēl dejoju «VEF Rīga» karsējmeiteņu komandā, pērno sezonu izlaidu, bet tagad esmu atpakaļ. Esmu kā rezerves dejotāja, ja kāda neierodas, varu viņu aizstāt, bet vieglāk ir koordinēt meitenes no malas. Es zinu tās pašas dejas, ko citas meitenes un rēķinos, ka nepieciešamības gadījumā ir jāielec meiteņu grupā,» skaidro Maija.
Viņa saka, ka nereti mēdz notikt dažādi kuriozi, bet tas ir tikai pašsaprotami. «Reiz vienai dejotājai dejas laikā nokrita bota, bet viņa neapstājās, neapmulsa un turpināja dejot. Viena meitene aizmirsa uzvilkt topiņu, un, ja pirms spēles viņa nebūtu noreaģējusi, dejotu krūšturī.»
Darbs nepārtraukti prasa jaunas idejas un vadītāja norāda, ka ir brīži, kad sanāk apstāties. Lai turpinātu virzīties uz priekšu, nepieciešams arī meiteņu atbalsts.
«Kas manā darbā ir grūtakais? Dažreiz nav iedvesmas, tādās reizēs kaut kas ir jādomā. Nedrīkst apstāties, un tie momenti tiek pārvertēti kopā ar meitenēm, viņas man palīdz ar idejām. Ar idejām dalāmies, jāizdomā soļi un deja, bet es uzklausu arī pārējās meitenes. Izmantojam latviešu un ārzemju mūziku. Kad pati dejoju, likām akcentu uz jauniešu stilu, bet cilvēki ieteica, ka vajag dažādību, lai visiem interesanti. Ļoti bieži ir tā, ka dzirdu kādu dziesmu un galvā jau izdejoju to. Vēlāk tā top par mūsu nākamo deju,» saka Siņicina.
«Mums šī sezona vēlu sākās un pēc atlases beigām līdz sezonas sākumam bija palikušas trīs nedēļas. Parasti uztaisām desmit dejas, bet mēs brīnumainā kārtā paspējām piecas. Protams, no malas cilvēki neredz vai ir kaut kur kļūdas vai nē, bet...»
Dejot gribētājas ir daudz un vietas sastāvā nav visām. Līdzīgi kā treneriem, arī Maijai kādai dejotājai sanāk atteikt vietu deju grupā. Šis mirklis ir viens no grūtākajiem atlases posmā.
«Mums tas ir hobijs un liels entuziasms, naudu ar dejošanu pelna ārzemēs. Dejot gribētājas ir daudz, mūsu sastāvs ir foršs un stabils. Protams, atteikt kādai meitenei atlasē vietu sastāvā ir nepatīkami, bet man to šoreiz neiznāca darīt. Taču tik un tā tas ir nepatīkams mirklis. Ir meitenes, kuras vairākkārt ir mēģinājušas iziet cauri atlasei, piemēram, šogad viena dejotāja nāca jau trešo reizi, taču netika sastāvā. Bet šajā sezonā mums ir spēcīgs sastāvs, jo ir arī meitenes no iepriekšējiem gadiem. Sākumsastāvā bija astoņas meitenes, pārējās pienāca klāt,» piebilst deju grupas vadītāja.
