Informācija tiek papildināta...
“Noņemu cepuri VEF priekšā, viņi kārtīgi cīnījās. Man bija iespēja ar pēdējo metienu izlīdzināt rezultātu, taču netrāpīju. Mums jāatgriežas pie darba, lai būtu labāk gatavi nākamajām spēlēm.”
“Vēlos apsveikt VEF. Bija redzams, ka viņi iznāca laukumā, apņēmušies pārtraukt ieilgušo zaudējumu sēriju. Pirms spēles to atgādināju spēlētājiem, taču netiku sadzirdēts. Laikam pārāk ilgi uzturējāmies Rīgā un izbaudījām miega pārbagātību. Te ieradāmies jau trešdien, taču tas nedeva nekādas priekšrocības. Neveiksmīgi aizsargājāmies, nesavācām bumbas. Otrajā puslaikā labāk aizsargājāmies, taču izpaudās ierobežotās rotācijas iespējas. Keiru ir savainots, citiem ir mazākas veselības problēmas un vienmēr pietrūksyt divi vai trīs punkti.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, budžets sarucis. Ārzemju spēlētāju limita atcelšana laukumā mums tādējādi nākusi par labu, jo kvalitatīvus ārzemniekus par tādu pašu naudu ir vieglāk sameklēt nekā Krievijas basketbolistus. Negribējām, lai būtu jāpaļaujas tikai uz leģionāriem, tāpēc ieguldījām varonīgas pūles, lai noslēgtu līgumu ar Antonu Ponkrašovu. Kā trenerim pēc ārzemnieku limita atcelšanas noteikti ir vieglāk, taču nezinu, vai tas ir labi Krievijas basketbolam.”