Pirms sezonas noslēdzošajām sacīkstēm Umberto Masetti, kurš startēja ar četru cilindru Gilera, bija pavisam neliels pārsvars pār Džefu Djūku, kurš brauca ar viencilindra Norton. Moncā uzvarēja Djūks, taču Masetti pietika ar otro vietu, lai ar 1 punkta pārsvaru kļūtu par čempionu.
Arī šoreiz uz pēdējo posmu ar nelielu pārsvaru ieradās Masetti (Gilera), kamēr kopvērtējumā viņam cieši aizmugurē sekoja 1949. gada čempions Less Greiems (MV Agusta) un Regs Ārmstrongs (Norton). Barselonā notikušajās sacīkstēs uzvarēja Greiems, taču Masetti arī šoreiz pietika ar otro vietu, lai iegūtu titulu.
Liberto Liberati (Gilera) uzvarēja sezonas noslēguma posmā Moncā, cīņā par titulu uzveicot Bobu Makintairu (Gilera). Togad Liberati sacīkstēs Beļģijā tika atņemta uzvara par to, ka viņš bija nomainījis motociklu, par to nebrīdinot tiesnešus. Tikai pēc sezonas beigām viņam uzvara tika atdota un tikai tad kļuva skaidrs, ka jau pirms pēdējā posma viņš bija nodrošinājis sev titulu.
Šajā reizē par titulu plecu pie pleca cīnījās divi, iespējams, visu laiku lielākie sāncenši - Maiks Heilvuds (Honda) un Džakomo Agostini (MV Agusta). Izšķirošajā posmā Moncā viņi brauca plecu pie pleca, pirms Heilvuda motociklu piemeklēja tehniskas problēmas. Agostini uzvarēja un ieguva pirmo no saviem astoņiem tituliem augstākajā klasē, kas tolaik vēl, protams, nesaucās MotoGP, bet gan 500cc.
Gadu vēlāk pēdējais posms notika Kanādā, taču atkal titula liktenis izšķīrās starp Heilvudu un Agostini. Uzvarēt izdevās Heilvudam, taču kopvērtējumā viņiem abiem sezonas beigās bija vienāds punktu skaits, tāpat arī katram pa piecām uzvarām. Tomēr par čempionu atkal kļuva Agostini, jo viņam bija trīs otrās vietas, kamēr Heilvudam - vien divas.
Atkal par titulu pēdējā posmā cīnījās Agostini, taču šoreiz viņa sāncensis bija cits britu braucējs - Fils Rīds. Tieši Rīds tagad bija kļuvis par Agostini bijušās komandas MV Agusta līderi un ieguvis titulus jau iepriekšējās divās sezonās. Rīds uzvarēja pēdējās sacīkstēs Brno, bet Agostini, kurš jau bija pārgājis uz Yamaha, finišēja vairāk kā minūti aizmugurē, otrajā vietā, kārtējo reizi izcīnot titulu. Viņš kļuva par pirmo braucēju vēsturē, kurš titulu ieguvis gan ar divu, gan četru cilindru motocikliem.
Kenijam Robertsam (Yamaha) bija tikai 8 astoņu punktu pārsvars pār Beriju Šīnu (Suzuki), kad sākās pēdējais posms 22 kilometrus garajā Nirburgringas trasē. Robertss finišēja trešais, tieši priekšā Šīnam, kļūstot par pirmo amerikāni, kam izdevies gūt titulu 500cc klasē.
Gadu vēlāk Robertss atkal pretendēja uz titulu pirms pēdējā posma, arī šoreiz sacenšoties ar Suzuki pilotu, šajā reizē Virdžinio Ferārī. Lemānas trasē, sākotnēji atradies vadībā, Ferārī avarēja, uzdāvinot Robertsam otro titulu pēc kārtas.
Trešo gadu pēc kārtas kāds no Suzuki braucējiem cīņā par titulu izaicināja Robertsu, kurš aizvien bija uzticīgs Yamaha motocikliem. Šoreiz tas bija viņa tautietis Rendijs Mamola, bet izšķirošā cīņa atkal notika vecajā Nirburgringā. Lai gan Mamola sākotnēji bija sacensību līderis, Robertss vienalga bija favorīts uz titulu, jo viņam bija nepieciešama tikai astotā vieta, lai to iegūtu. Tā bija pēdējā reize, kad trases garā konfigurācija tika izmantota MotoGP sacīkstēm. Galu galā Mamolu piemeklēja tehniskas problēmas un Robertss tika pie trešā titula pēc kārtas.
Otro sezonu pēc kārtas Mamola sacentās par titulu pēdējā posmā, taču šoreiz pret Marko Lučinelli (Suzuki), kurš atradās kopvērtējuma vadībā. Zviedrijā Lučinelli bija nepieciešama piektā vieta, lai Mamolas uzvaras gadījumā garantētu sev titulu. Sacensības norisinājās mainīgos apstākļos un Mamola no pirmās pozīcijas atkrita ārpus punktiem, kamēr Lučinelli pietika ar devīto vietu, lai kļūtu par čempionu.
Pirms pēdējā posma Fredijam Spenseram bija piecu punktu pārsvars pār Robertsu. Priekšpēdējā posmā Anderstorpā Spensers pēdējā aplī bija veicis strīdīgi vērtētu apdzīšanas manevru un ieguvis uzvaru. Fināls notika Imolā, kur Robertss centās piebremzēt Spenseru, lai ļautu pietuvoties savam komandas biedram Edijam Lavsonam, kura uzdevums turpinājumā būtu apdzīt Spenseru un finišēt viņam priekšā. Tomēr Spensers spēja izkarot otro vietu, kas viņam bija nepieciešama, lai izcīnītu titulu un kļūtu par pirmo Honda pilotu, kurš uzvarējis 500cc klasē.
Atkal par uzvaru pēdējā posmā sacentās divi amerikāņi - šoreiz Edijs Lavsons (Honda) un Veins Reinijs (Yamaha). Reinijs atradās kopvērtējuma vadībā jau kopš sezonas otrā posma, taču trīs sacīkstes pirms sezonas beigām Zviedrijā pieļāva retu kļūdu, avarēja un pirms noslēdzošajām sacīkstēm Brazīlijā ļāva Lavsonam izvirzīties vadībā. Lavsons galu galā finišēja otrais un ieguva titulu, taču tas notika pēc sīvas cīņas ar Reiniju un amerikāni Kevinu Švancu, kurš šajā sacīkstē guva uzvaru.
Sezonu lieliski uzsāka Maiks Dūens (Honda) un pirms astotā posma Asenā viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju Reiniju bija jau 65 punkti. Tomēr treniņbraucienos Dūens piedzīvoja smagu avāriju un savainojās, kā rezultātā varēja atgriezties cīņā tikai uz pēdējiem diviem posmiem. Jorpojām pilnībā neizārstējies, Dūens pirms pēdējā posma bija vairs tikai 2 punktus priekšā Reinijam. Lai gan austrālietis paveica teju varoņdarbu, izcīnot sesto vietu, Reinijam pietika ar trešo pozīciju, lai kļūtu par čempionu ar 4 punktu pārsvaru. Tā bija pirmā reize 500cc klases vēsturē, kad par čempionu kļuva braucējs, kurš pirms pēdējā posma nebija atradies kopvērtējuma vadībā.
Kevins Švancs (Suzuki) pirms noslēdzošā posma atradās 18 punktus priekšā aizvien ar Yamaha braucošajam Reinijam, tomēr tikai teorētiski viņš vēl varēja neiegūt titulu, jo praktiski Reinijs jau pirms divām sacīkstēm bija guvis savainojumus un čempionātā vairs nepiedalījās. Līdz ar to Švancu neviens vairs nespēja apturēt un amerikānis ieguva tā gada titulu 500 cc klasē.
Uz pēdējo posmu Valentino Rosi (Yamaha) ieradās ar 8 punktu pārsvaru pār tuvāko sekotāju Nikiju Heidenu (Honda). Trojs Beiliss, kurš Valensijā startēja savainotā Setes Džibernē vietā, guva uzvaru, kamēr Ducati komandai tā bija pirmā dubultuzvara vēsturē, jo otrais finišēja Loriss Kapirosi. Heidens ieguva trešo vietu, kļūstot par pēdējo pasaules čempionu 900 kubikcentimetru motociklu ērā. Rosi jau piektajā aplī krita, finišējot vien 13. vietā.
| Sezona | Čempions | Valsts | Motocikls | Posmi | Poles | Uzvaras | Top 3 | Ātr.apļi | Punkti | Pārsvars (pun.) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1949 | Leslie Graham | GBR | AJS | 5 | - | 2 | 3 | 3 | 30 | 2 |
| 1950 | Umberto Masetti | ITA | Gilera | 6 | - | 2 | 4 | 1 | 28 | 1 |
| 1951 | Geoff Duke | GBR | Norton | 8 | - | 4 | 4 | 2 | 35 | 4 |
| 1952 | Umberto Masetti | ITA | Gilera | 8 | - | 2 | 4 | 2 | 28 | 3 |
| 1953 | Geoff Duke | GBR | Gilera | 9 | - | 4 | 5 | 1 | 38 | 14 |
| 1954 | Geoff Duke | GBR | Gilera | 9 | - | 5 | 6 | 4 | 40 | 20 |
| 1955 | Geoff Duke | GBR | Gilera | 8 | - | 4 | 5 | 6 | 36 | 6 |
| 1956 | John Surtees | GBR | MV Agusta | 6 | - | 3 | 3 | 2 | 24 | 8 |
| 1957 | Libero Liberati | ITA | Gilera | 6 | - | 4 | 5 | 1 | 32 | 12 |
| 1958 | John Surtees | GBR | MV Agusta | 7 | - | 6 | 6 | 5 | 32 | 12 |
| 1959 | John Surtees | GBR | MV Agusta | 8 | - | 7 | 7 | 6 | 32 | 10 |
| 1960 | John Surtees | GBR | MV Agusta | 7 | - | 5 | 6 | 6 | 46 | 20 |
| 1961 | Gary Hocking | ROD | MV Agusta | 10 | - | 7 | 7 | 9 | 48 | 8 |
| 1962 | Mike Hailwood | GBR | MV Agusta | 8 | - | 5 | 5 | 4 | 40 | 11 |
| 1963 | Mike Hailwood | GBR | MV Agusta | 8 | - | 7 | 7 | 7 | 40 | 19 |
| 1964 | Mike Hailwood | GBR | MV Agusta | 9 | - | 7 | 7 | 6 | 40 | 15 |
| 1965 | Mike Hailwood | GBR | MV Agusta | 10 | - | 8 | 8 | 8 | 48 | 20 |
| 1966 | Giacomo Agostini | ITA | MV Agusta | 9 | - | 3 | 8 | 2 | 36 | 6 |
| 1967 | Giacomo Agostini | ITA | MV Agusta | 10 | - | 5 | 8 | 4 | 46 | 0 |
| 1968 | Giacomo Agostini | ITA | MV Agusta | 10 | - | 10 | 10 | 10 | 48 | 14 |
| 1969 | Giacomo Agostini | ITA | MV Agusta | 12 | - | 10 | 10 | 10 | 105 | 58 |
| 1970 | Giacomo Agostini | ITA | MV Agusta | 11 | - | 10 | 10 | 9 | 90 | 28 |
| 1971 | Giacomo Agostini | ITA | MV Agusta | 11 | - | 8 | 8 | 9 | 90 | 32 |
| 1972 | Giacomo Agostini | ITA | MV Agusta | 13 | - | 11 | 11 | 12 | 105 | 19 |
| 1973 | Phil Read | GBR | MV Agusta | 11 | - | 4 | 8 | 1 | 84 | 20 |
| 1974 | Phil Read | GBR | MV Agusta | 10 | 4 | 4 | 7 | 1 | 82 | 13 |
| 1975 | Giacomo Agostini | ITA | Yamaha | 10 | 2 | 4 | 6 | 4 | 84 | 8 |
| 1976 | Barry Sheene | GBR | Suzuki | 10 | 4 | 5 | 6 | 3 | 72 | 24 |
| 1977 | Barry Sheene | GBR | Suzuki | 10 | 7 | 6 | 7 | 6 | 107 | 27 |
| 1978 | Kenny Roberts | USA | Yamaha | 11 | 2 | 4 | 7 | 6 | 110 | 10 |
| 1979 | Kenny Roberts | USA | Yamaha | 12 | 5 | 5 | 7 | 4 | 113 | 24 |
| 1980 | Kenny Roberts | USA | Yamaha | 8 | 2 | 3 | 6 | 4 | 87 | 15 |
| 1981 | Marco Lucchinelli | ITA | Suzuki | 11 | 7 | 5 | 6 | 5 | 105 | 11 |
| 1982 | Franco Uncini | ITA | Suzuki | 12 | 1 | 5 | 7 | 1 | 103 | 27 |
| 1983 | Freddie Spencer | USA | Honda | 12 | 6 | 6 | 10 | 3 | 144 | 2 |
| 1984 | Eddie Lawson | USA | Yamaha | 12 | 2 | 4 | 9 | 3 | 142 | 31 |
| 1985 | Freddie Spencer | USA | Honda | 12 | 10 | 7 | 10 | 6 | 141 | 8 |
| 1986 | Eddie Lawson | USA | Yamaha | 11 | 7 | 7 | 10 | 6 | 139 | 22 |
| 1987 | Wayne Gardner | AUS | Honda | 15 | 10 | 7 | 11 | 8 | 178 | 20 |
| 1988 | Eddie Lawson | USA | Yamaha | 15 | 2 | 7 | 12 | 5 | 252 | 23 |
| 1989 | Eddie Lawson | USA | Honda | 15 | 1 | 4 | 13 | 3 | 228 | 17.5 |
| 1990 | Wayne Rainey | USA | Yamaha | 15 | 3 | 7 | 14 | 6 | 255 | 67 |
| 1991 | Wayne Rainey | USA | Yamaha | 15 | 6 | 6 | 13 | 8 | 233 | 9 |
| 1992 | Wayne Rainey | USA | Yamaha | 13 | 0 | 3 | 8 | 3 | 140 | 4 |
| 1993 | Kevin Schwantz | USA | Suzuki | 14 | 6 | 4 | 11 | 2 | 248 | 34 |
| 1994 | Michael Doohan | AUS | Honda | 14 | 6 | 9 | 14 | 7 | 317 | 143 |
| 1995 | Michael Doohan | AUS | Honda | 13 | 9 | 7 | 10 | 7 | 248 | 33 |
| 1996 | Michael Doohan | AUS | Honda | 15 | 8 | 8 | 12 | 4 | 309 | 64 |
| 1997 | Michael Doohan | AUS | Honda | 15 | 12 | 12 | 14 | 11 | 340 | 143 |
| 1998 | Michael Doohan | AUS | Honda | 14 | 8 | 8 | 11 | 3 | 260 | 52 |
| 1999 | Alex Criville | ESP | Honda | 16 | 2 | 6 | 10 | 2 | 267 | 57 |
| 2000 | Kenny Roberts Jr. | USA | Suzuki | 16 | 4 | 4 | 9 | 3 | 258 | 49 |
| 2001 | Valentino Rossi | ITA | Honda | 15 | 4 | 11 | 13 | 10 | 325 | 106 |
| 2002 | Valentino Rossi | ITA | Honda | 15 | 7 | 11 | 15 | 9 | 355 | 140 |
| 2003 | Valentino Rossi | ITA | Honda | 16 | 9 | 9 | 16 | 12 | 357 | 80 |
| 2004 | Valentino Rossi | ITA | Yamaha | 16 | 5 | 9 | 11 | 3 | 304 | 47 |
| 2005 | Valentino Rossi | ITA | Yamaha | 17 | 5 | 11 | 16 | 6 | 367 | 147 |
| 2006 | Nicky Hayden | USA | Honda | 17 | 1 | 2 | 10 | 2 | 252 | 5 |
| 2007 | Casey Stoner | AUS | Ducati | 18 | 4 | 10 | 14 | 6 | 367 | 125 |
| 2008 | Valentino Rossi | ITA | Yamaha | 18 | 2 | 9 | 16 | 6 | 373 | 93 |
| 2009 | Valentino Rossi | ITA | Yamaha | 17 | 7 | 6 | 13 | 6 | 306 | 45 |
| 2010 | Jorge Lorenzo | ESP | Yamaha | 18 | 7 | 9 | 16 | 4 | 383 | 138 |
| 2011 | Casey Stoner | AUS | Honda | 17 | 12 | 10 | 16 | 7 | 350 | 90 |
| 2012 | Jorge Lorenzo | ESP | Yamaha | 18 | 7 | 6 | 16 | 5 | 350 | 18 |
Par "pole position" īpašniekiem līdz 1974. gadam precīza informācija nav pieejama.
Izmantotie resursi:motogp.com · Watch live video now!FOX Sports on MSN l Sports News, Scores,...
