KHL vadībai patīk pārsteigt savus līdzjutējus ar nozīmīgām pārmaiņām līgas noteikumos, kas ieviestas neilgi pirms sezonas sākuma vai, vēl trakāk, sezonas gaitā. Izcili piemēri ir Cerības kausa ieviešana un lēmums par pāreju uz papildlaika aizvadīšanu 3 pret 3 laukuma spēlētājiem, kas visām komandām 2016./17. gada sezonā lika pārorientēties sezonas gaitā.
Tagad KHL direktoru padome tikai dažas dienas pirms sezonas sākuma nobalsojusi, ka līdz šo sezonu tiks mainīta punktu piešķiršanas sistēma. Līdzība ar iepriekšējiem piemēriem ir tāda, ka lēmums par pārmaiņām pieņemts līdzjutējiem negaidīti, taču atšķirība ir tāda, ka pašām komandām tas diez vai tiešā veidā radīs tik lielas sekas kā jauns gandarījums turnīrs vai citāds laukuma spēlētāju skaits.
KHL vadība lēmumu par punktu sistēmas maiņu pamatoja ar vēlmi veicināt intrigu cīņā par kopvērtējuma vietā un tikšanu izslēgšanas spēlēs. Ņemot par piemēru aizvadīto KHL sezonu, jāsecina, ka jaunā punktu sistēma neko īpaši būtiski nebūtu mainījusi.
Rietumu konferencē vietu sadalījumā būtu notikusi tikai viena izmaiņa starp septīto un astoto vietu, bet Austrumu konferencē pēc jaunās punktu sistēmas būtu uzvarējusi „Metallurg”, kas guva par sešām pamatlaika uzvarām mazāk nekā „Ak Bars”. Austrumos vietām būtu apmainījusies pēdējā un priekšpēdējā vieta, bet tas droši vien interesētu tikai „Lada” un „Yugra” līdzjutējiem.
Rīgas „Dinamo” atstatums no priekšpēdējās vietas Rietumu konferencē būtu mazāks, jo rīdziniekiem bija ļoti augsta papildlaika un pamatlaika uzvaru attiecība (7/9), augstāka tā bija tikai „Yugra” (10/7). Attiecīgi „Dinamo”, pārrēķinot jaunajā sistēmā, zaudētu tikai deviņus punktus, kamēr visas pārējās Rietumu komandas vismaz 15. „Dinamo” pēdējo vietu kopvērtējumā tas gan tāpat nemainītu.
Jaunā punktu sistēma pavisam noteikti radīs iespaidu par blīvāku situāciju turnīra tabulā, un pavisam vienkārša un loģiska iemesla dēļ – punktu būs mazāk. Vai šim iespaidam būs arī reāls pamats? Nē, nebūs, drīzāk jau radīsies pavisam pretējs efekts. Nav iespējams panākt komandu lielāku konkurenci ar punktu skaitīšanas izmaiņām, ja vien nesāk piešķirt punktus arī par zaudējumiem. Samazinoties uzvaras vērtībai, attiecīgi samazinās arī iespējas negaidītiem izrāvieniem turnīra tabulā. Būs arī jāņem vērā pieradums – ja iepriekš desmit punktu starpību teorētiski varēja gandrīz dzēst trīs spēlēs, tagad būs nepieciešamas jau piecas uzvaras.
Samazinoties uzvaras vērtībai, attiecīgi pieaugusi neizšķirta vērtība. Ja līdz šim komandas tika motivētas tiekties pēc uzvaras pamatlaikā, tad šobrīd pēc tā gluži vienkārši nebūs vajadzības – vienkāršāk būs paņemt garantēto punktu par neizšķirtu pamatlaikā un pēc tam censties izcīnīt otru punktu, kas ir tieši tikpat, cik varētu iegūt ar uzvaru pamatlaikā. KHL vadība sava lēmuma pamatojumā minēja, ka cer padarīt spēles interesantākas skatītājiem. Grūti gan iztēloties, kāda būs komandu motivācija spēļu pēdējās minūtēs riskēt ar neizšķirta zaudēšanu, lai izrautu uzvaru pamatlaikā, it sevišķi spēlēs pret pretējās konferences komandām, kuru punktu skaits nekādi neietekmē otras konferences situāciju.
Grūti arī nepamanīt, ka šis ir kārtējais KHL lēmums, kas veikts pēc Ziemeļamerikā esošā lielā brāļa NHL parauga. Taču Ziemeļamerikā par pašreizējo sistēmu nebūt nav vienprātīgas sajūsmas un jau ilgāku laiku klejo ierosinājumi pāriet tieši uz to sistēmu, ko līdz šim izmantoja KHL. Pagaidām gan NHL vadībā šis ierosinājums pārāk dzirdīgas ausis nav atradis, taču statistika liecina, ka pašreizējā sistēmā, kas tagad būs arī KHL, kopvērtējumā arvien retāk novērojamas lielas pārmaiņas sezonas gaitā, un plaši tiek piesaukts arī tā sauktais pirmā novembra robežas likums, proti, ja pirmajā novembrī komanda ir tālāk par četriem punktiem no „play-off” zonas, tā „play-off” netiks arī turpmākajos sešos mēnešos.
Četri punkti ir tikai divu uzvaru tiesa, un pirmajā novembrī NHL nav aizvadīts pat pilns regulārās sezonas mēnesi. Taču kopš 2006. gada šādā situācijā sezonas sākumā bijušas 58 komandas, no kurām vēlāk izslēgšanas spēlēs tikušas tikai septiņas (12%). Attiecīgi arī NHL ļoti reti novērojami izrāvienu sezonas gaitā, kad komanda spēj dzēst, teiksim, desmit punktu starpību no „play-off” zonas. Jau šāds atstatums tiek uzskatīts par praktiski bezcerīgu, jo, galu galā, ir jau arī iemesls, kādēļ komanda tik tālu atpalika. Un tas viss attiecas uz spēkos salīdzinoši vienlīdzīgo NHL, kur katra komanda patiešām var uzvarēt jebkuru, nevis KHL, kur arī pēc jaunās sistēmas veseli septiņi klubi pagājušajā sezonā būtu savākuši vismaz divreiz mazāk punktu nekā līdere SKA. NHL aizvadītajā sezonā nebija neviena tāda kluba (Bufalo 62 punkti, Vašingtonai 117).
Rīgas „Dinamo” valdes priekšsēdētājs Juris Savickis krievu medijiem atklāja, ka arī balsojis par jauno sistēmu, un jau uzreiz iemina taciņu atpakaļ ceļam: „Skatīsimies, kā viss izvērtīsies, bet vajadzības gadījumā neviens mums neaizliedz arī pārbalsot.” Maz ticams, ka KHL vadība sezonas gaitā pārdomās un atkal mainīs punktu sistēmu (kurš gan ir gatavs likt mantu ķīlā, ka tā nenotiks?), taču vai šī sistēma pierādīs savu nepieciešamību? Drīzāk jau, ka nekas būtiski kopvērtējuma intrigā nemainīsies, un šeit atklāts jautājums, cik drīz KHL vadība būs gatava atzīt neveiksmīga lēmuma pieņemšamu. Lai vairotu konkurenci līgā, nepieciešami pavisam citi lēmumi – sākumam kaut vai ieviest stingrākus spēlētāju apmaiņas noteikumus (neļaujot sezonas gaitā iztīrīt algu sarakstus, atdodot hokejistu spēcīgākai komandai tikai pret samaksu) un ierobežot vadošo komandu iespējas turēt 40 spēlētāju plašus sastāvus, jo lielāko daļu sezonas rezervē esošie SKA un CSKA spēlētāji gluži mierīgi varētu spēlēt citu KHL komandu rindās.
