Tā kā divi pēdējos gados ierasti labākie klubi, kā arī Latvijas junioru valstsvienība šajā sezonā, līdzīgi kā iepriekš, startēja nepilnā turnīrā (aizvadot divus apļus, kamēr pārējie četrus), šajā topā iztiksim bez spēlētājiem no VEF, "Ventspils" un U18 izlases. Savukārt nominācijā Labākais jaunais spēlētājs aplūkojam tos, kuriem vēl priekšā jaunatnes izlases, tātad 1993. gadā dzimušie vai jaunāki.
Žanis Peiners ir labākais LBL spēlētājs pēdējos divos gados. Šajā sezonā, neraugoties uz augušo konkurenci un spēles kvalitātes līmeni čempionātā, Žanis atkal spēra soli uz priekšu, nostabilizējot savu sniegumu un ievedot "Latvijas Universitāti" labāko sešiniekā. Divas reizes sezonas laikā atzīts par mēneša vērtīgāko spēlētāju, ir līgas rezultatīvākais spēlētājs (21.1 punkts vidēji spēlē). Iespējams, pašā svarīgākajā LU sezonas spēlē aprīļa pirmās svētdienas vakarā guva 39 punktus (sezonas rekords vienā spēlē gūto punktu skaita ziņā), kārtējo reizi iedvesmojot komandu uz neticamu atspēlēšanos un uzvaru pār spēcīgo "Barons kvartālu" (91:88).
Žanis nebūt nav ātrākais spēlētājs, bet viņa spilgtākās īpašības lieliski parādās tieši ātrā spēlē. Nesen šī raksta autoram kāds aģents sacīja, ka Žanis atgādina Skotiju Pipenu pēc spēles stila. Man gan vairāk patīk salīdzinājums ar Maģisko Džonsonu – 204 centimetrus garš saspēles vadītājs ar ekselentu piespēli un laukuma pārredzamību. Viens pret vienu spēcīgākais spēlētājs līgā, lai gan joprojām ir daudz, pie kā strādāt (piemēram, spēle ar muguru pret grozu). Kas īpaši svarīgi – ar savu attieksmi pret darbu un dzīvi ir izcils piemērs jaunajai paaudzei. Jau sezonas laikā par Žani interesējās ārpus Latvijas un, domājams, šī vasara būs saspringta, mēģinot pierādīt sevi augstākā līmenī.
Jānis Bērziņš, sezonu nocieties uz VEF soliņa, aizvadītajā ciklā rādīja visu, ko samācījies pa gadu Rīgā un ko apguvis sezonas laikā turpat Valmierā. 19 gadu vecumā Jānis ir Latvijas trešās labākās komandas rezultatīvākais spēlētājs (16,2 punkti) un labākais atlēkušo bumbu izcīnītājs (7,3; vairāk ir Agnim Čavaram, taču viņš nav nospēlējis desmit spēles). Tāpat Bērziņš izprovocējis visvairāk pārkāpumus (3,8), pārtvēris visvairāk bumbu (1,2), iemetis un izmetis visvairāk soda metienus (4,2/5,5) un ir efektīvākais komandā (18,7). Bērziņam vēl palicis viens līguma gads ar VEF klubu un būs interesanti pavērot, vai Rīgas vienība nākamajā sezonā vēlēsies redzēt Bērziņu savā sastāvā vai atkal izīrēs.
Citās valstīs parasti labākais jaunais spēlētājs tiek skatīts vecumā līdz 22 gadiem, taču LBL tādu spēlētāju ir ļoti daudz, tāpēc loģiskāk šķita apskatīt tos, kuriem vēl priekšā starti jaunatnes izlasēs. Ja skatītos U22, tad, visticamāk, uzvarētājs būtu Jānis Timma, kurš ir viens no "Ventspils" panākumu stūrakmeņiem un tuvākajā nākotnē var aizsniegties līdz basketbola zvaigznēm.
Starp citiem atzīmēšanas vērtajiem jāmin Ingus Jakovičs ("Liepāja/Triobet"), Klāvs Strazdiņš (LU), Guntis Sīpoliņš ("Turība"). Daudz perspektīvu basketbolistu ir šī gada U18 izlases modelī, taču kādu izcelt pagaidām negribētos.
Viena ļoti spilgta debitanta-spēlētāja, pie tam vietējā, LBL turnīrā nebija. Šai nominācijai varētu atbilst LU uzbrūkošais aizsargs Klāvs Strazdiņš (stabila vieta komandas rotācijā, vidēji 23 ar pusi minūtes, 7,7 punkti, 4,6 bumbas, vairākas spožas spēles), ja vien...Klāvs nebūtu debitējis LBL jau pirms vairākām sezonām grimstošā "Ķeizarmeža" sastāvā.
Mārtiņš Gulbis debitēja LBL 1.divīzijas turnīrā kā "Barons kvartāls" galvenais treneris, aizvedot komandu līdz ceturtajai vietai regulārajuā sezonā, tomēr par labāko debiju gribētos šoreiz atzīmēt "Jēkabpils" basketbola klubu kā organizāciju. Entuziasms pilsētā, kluba menedžmentā un līdzjutēju rindās, dokumentālā īsfilma par komandas veidošanu, skaļš atbalsts, daudz emociju tribīnēs un uz soliņa, kolorīts komentētājs un galu galā – ļoti solīds komandas sastāvs, kas sezonas gaitā attaisnoja cerības un tika izslēgšanas spēlēs, kādu laiku pat pretendējot uz trešo pozīciju noslēguma tabulā. Jācer, ka entuziasms neapsīks pēc pašvaldību vēlēšanām un Jēkabpili nākotnē atcerēsies ne tikai kā 2013. gada spilgtāko debiju.
Valmieras komanda pirms šīs sezonas atgriezās pie saknēm, un tas nozīmēja arī Vara Krūmiņa atgriešanos pilsētas basketbolā. Tas izdarīts godam – atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, "Valmiera" trešo pozīciju tabulā ieņēma ne tikai regulārā turnīra gaitā, bet arī tā izskaņā. Neraugoties uz dažbrīd sarežģīto situāciju ar savainotajiem spēlētājiem, Krūmiņš mācēja atlikušos vīrus pietiekami motivēt, lai saglabātu cīņassparu, nemeklēja palīgus ārzemēs, bet spītīgi (un tas apsveicami) turējās pie pašmāju vērtībām. Jā, tieši "Valmiera" bija vienīgais U18 izlases upuris šajā sezonā, bet tai pat laikā reizi sagrauta "Ventspils" (83:62) un tikai pagarinājumā zaudēts citā rocības plauktiņā esošajai VEF (105:107).
Komanda daudz paļaujas uz tālmetieniem, bieži spēlē ne tikai efektīvi, bet arī efektīgi, ko novērtē vietējie līdzjutēji (apmeklētākā komanda līgā – vidēji vairāk nekā 684 līdzjutēji). Krūmiņa vadībā labākās sezonas karjerā aizvada Jānis Bērziņš, Jānis Kaufmanis, Māris Ziediņš, Viktors Iļjins, sezonas pirmajā pusē savainoto Raimondu Gabrānu teicami aizvietoja Kalvis Kŗūmiņš.
Taileram Keinam vajadzēja divas sezonas citas komandas rindās, lai trešajā beidzot parādītu, ka ir spējīgs ne tikai veikt melno darbu, bet arī izcelties statistikas ailēs un tikt novērtētam līdzjutēju vidū. Keins būtu labs ieguvums jebkurai Latvijas komandai, bet šeit uzslava "Barona" menedžmentam, kas mācēja pirmā piesaistīt labu laiku bez darba esošo amerikāni. Keins vidēji mačā guva 16,2 punktus un izcīnīja 10,8 bumbas, kļūstot par vienīgo LBL spēlētāju, kurš vidēji spējis savākt "double-double". Tāpat amerikāņu centram 5,4 izprovocētas piezīmes, 1,9 bloķēti metieni, 1,5 pārtvertas bumbas.
"Double-double" rādītāji sasniegti arī mačos pret abām līdervienībām VEF un "Ventspili". Kopumā sezonā 14 "double-double" 22 mačos. Līdz ar Keina pievienošanos "Barona" uzbrukums kļuva bīstamāks jebkurai aizsardzībai, kurai nu nācās koncentrēties uz ārējās līnijas neitralizēšanu, bet arī savilkšanos groza tuvumā. Keins ir gudrs un nesavtīgs spēlētājs, pie kura neapstājas bumba, ja labākā situācijā ir kāds partneris.
Priekšā LBL izslēgšanas cīņas un, ja nenotiks brīnumi, finālā tiksies VEF un "Ventspils" komandas. Tad arī pelnītu atzinību saņems kāds no šo komandu spēlētājiem. Līdz fināla pēdējai spēlei varam minēt, kurš tas būs?
