Bazile profesionālās basketbolista gaitas sāka Redžo Emīlijā 1995. gadā un divu sezonu laikā kļuva par vienu no komandas līderiem, palīdzot tai atgriezties A sērijā. Četrās sezonās "Reggio Emilia" rindās Bazile pieteica sevi nākamajam līmenim un 1999. gadā pievienojās vienam no Eiropas grandiem Boloņas "Fortitudo", kur pavadīja septiņas sezonas, izcīnot divus Itālijas čempiontitulus (2000, 2005) un kļūstot gan par visas sezonas (2004), gan finālsērijas MVP (2005).
Sekoja sešas sezonas spāņu "Barcelona" sastāvā, ar ko 2010. gadā izdevās triumfēt Eirolīgā, kā arī pa divām reizēm izcīnīt Spānijas čempiontitulus (2009, 2011) un superkausus (2009, 2010), kā arī trīs reizes triumfēt Karaļa kausa izcīņā (2007, 2010, 2011). Atgriezies dzimtenē, Bazile palīdzēja "Cantu" pēc ilgu gadu pārtraukuma atgriezties Eiropas prestižākajā klubu turnīrā. Pēdējo sezonu Eirolīgā Bazile aizvadīja 2012./2013. gada sezonā, pārstāvot Milānas "EA7 Emporio Armani".
Savas pēdējās trīs karjeras sezonas 192 centimetrus garais aizsargs Bazile pavadīja bijušajā Kristapa Janičenoka klubā "Capo d'Orlando", ko kopš šīs sezonas pārstāv Jānis Bērziņš.
Itālijas čempionātā 15 sezonu laikā Bazile vidēji guva 9,7 punktus un izcīnīja 2,7 atlēkušās bumbas, tiesa, vidējos rādītājus zem desmit gūtiem punktiem novilka tieši pēdējās piecas sezonas. Eirolīgā 12 sezonu laikā vidēji 9,7 punkti, 2,5 bumbas un 2,1 rezultatīva piespēle, kā arī 1,2 pārtvertas bumbas.
Bazile bija viens no galvenajiem Itālijas izlases vilcējiem pretī lielajiem panākumiem Eiropā un olimpiskajās spēlēs. 1999. gadā Bazile ar Itālijas izlasi kļuva par Eiropas čempionu, bet četrus gadus vēlāk izcīnīja Eiropas bronzu. Savukārt 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās Bazile palīdzēja Itālijai izcīnīt sudrabu, pusfinālā pieveicot līdz tam nezaudējušo Lietuvu, bet finālā atzīstot Argentīnas pārākumu.
