«Pēc šādām spēlēm pats grūtākais ir šo patīkamo mirkli, izcīnīto uzvaru, aizmirst. Bet citu variantu nav - ja sēdēsim uz lauriem un ilgi priecāsimies, pilnīgi noteikti nākamajā spēlē dabūsim iekšā. Treneriem pagaidām mūsu galvas izdodas sakārtot. No šīs spēles ir jāņem pozitīvais – pārliecība, ticība, ka varam gūt vārtus. To, vai šī ir pirmā vai divpadsmitā uzvara, lai runā citi.»
«Treneris bija priecīgs par mūsu spēju savākties un spēlēt savu spēli jau no pirmās trešdaļas. Kopumā aizvadījām labu spēli un pratām izmantot savus momentus. Bet jāatzīst, ka viegli gan nebija. Doņecka mūs spieda ar lieliem spēkiem,» kluba mājaslapā citēts Vilsons.
«Katrā spēlē pa trim vārtiem negūsi, šo mirkli jāizbauda. Bet, kā jau teicu iepriekš, arī ātri jāaizmirst. Komandā ir lielisks mikroklimats. Šīs smagās, grūtā cīņā gūtās uzvaras mūs vieno vēl vairāk.»
«Uz spēles beigām Doņecka gan mūs kārtīgi spieda. Vai radās šaubas par uzvaru šajā spēlē, kad viņi samazināja rezultāta starpību līdz 2:3? Šādi brīži sportā ir ļoti interesanti, pretinieks ieguvis vēl vienu elpu. Es neteiktu, ka biju pārliecināts, ka viņiem nekas neizdosies, jo kā jau teicu, sportā gadās visādi. Bet zinu to, ka biju pilnībā pārliecināts par komandas spēkiem, par to, ka mēs cīnīsimies par katru laukuma metru, lai nepieļautu viņiem paņemt kaut punktu. Šādi jāturpina arī Maskavā – galvenais, ar vēsu prātu,» piebilst Vilsons.
