Cēsu basketbola audzēknis Mārtiņš Vīņauds guvis ievērojamu pieredzi Latvijas Basketbila līgas augstākajā divīzijā, četrus gadus pārstāvot BA "Turība" un divus gadus spēlējot "Valmierā". 2016. gadā cēsnieks "Valmieras/Ordo" sastāvā kļuva par LBL čempionu. Savukārt pērno sezonu gatavojās aizvadīt "Jūrmalas/Fēnikss" sastāvā, bet ceļgala traumas dēļ uzbrucējam savas komandas spēles nācās vērot no malas.
Šosezon Vīņauds papildināja Roberta Zeiles un Sanda Amoliņa trenēto "Valmiera Glass/ViA", kuras sastāvā līdz šim uzbrucējs aizvadījis 12 spēles, vidēji izceļoties ar 10,7 punktiem, 4,5 atlēkušajām bumbām un 2,6 rezultatīvām piespēlēm. Sarunā ar Sportacentrs.com Mārtiņš Vīņauds pastāstīja par pēdējām komandas spēlēm un savu pievienošanos Valmieras studentu komandai.
Iepriekšējā cīņā pret vienu no līgas favorītēm "Ķekavu" komandai bija desmit punktu pārsvars pēdējā ceturtdaļā, bet to neizdevās noturēt. (valmieriešiem zaudējums ar 89:92) Kas pietrūka tajā mačā?Domāju, ka pāris epizodes izšķīra spēli. Aizsardzībā izdarījām visu, ko treneris no mums prasīja. Bija pāris epizodes, kurās ķekaviešiem stāvēja laime viņu pusē. Bumbas atleca tieši tur, kur viņiem to vajadzēja. Un iekrita [Roberta Pāžes] trojka no stūrīša, kas beigās nesa viņiem uzvaru.
Šodien spēle pret "Kandavu". Kas bija tie uzdevumi, lai tiktu ar viņiem galā?Galvenais uzdevums bija spēlēt savu spēli. Spēlēt agresīvi, doties asos caurgājienos. Bija jāspēlē to spēli, ko skatītāji ir pieraduši no mums redzēt. Kā jau studenti, spēlējam ātru un agresīvu basketbolu. Svarīgi bija nostrādāt aizsardzībā viens pret vienu, ko arī izdarījām.
Turpmākās sešas spēles aizvadīsiet izbraukumā. Visu februāri nebūsiet savā laukumā. Kas būs nepieciešams šajā ciklā, lai saglabātu pozitīvu bilanci?Domāju, tas mums noteikti nāks par labu. Šajās sešās spēlēs gūsim rūdījumu pirms sezonas izšķirošās daļas. Ar tādu spēli kā parādījām šodien, varam uzvarēt arī turpmāk. Nav jāšķiro pretinieki. Jāiet un jāpilda trenera norādījumi. Izpildot spēles uzdevumus visam jābūt kārtībā.
Pat tevi pašu. Kā nonāca līdz tam, ka šosezon esi kļuvis par "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas" komandas spēlētāju?Pēc krustenisko saišu traumas bija diezgan liels pārdomu periods saistībā ar basketbolu. Izdomāju no tā augstākā līmeņa Latvijā ņemt pauzi. Vajadzēja sakārtot galvu, bet negribējās arī atstāt basīti pavisam novārtā. Gribējās uzspēlēt pietiekami labā līmenī. Domāju, ka LBL 2. divīzija šogad skatītājiem ir interesants turnīrs. Daudzi pat teikuši, ka tas ir interesantāks kā LBL. Manuprāt, līmenis LBL 2. divīzijā šogad ir audzis. Pievienojušies daudzi spēlētāji ar augstākās līgas pieredzi. Tā arī man ir laba iespēja sevi uzturēt labā spēļu formā. Kas zin, varbūt, pēc šīs sezonas kaut kas mainīsies, ja būs vēlme atgriezties augstākajā līmenī.
Nav noslēpums, ka "Valmiera Glass/ViA" ir pietiekami ambicioza komanda, ar mērķi nākamajās sezonās tikt augstākajā divīzijā. Kā tu redzi kāds ir komandas līmenis, salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem Latvijas čempionātā, un vai šie puiši būs gatavi cīnīties starp Latvijas spēcīgākajiem?Atceroties pats sevi universitātes laikos "Turībā", kad piekopu līdzīga veida basketbolu, redzu ka džeki strādā kārtīgi un lej sviedrus. Tiek iegūts labs rūdījums un, ja tā turpinās strādāt, pakāpiens uz augšu neizpaliks. Jāturpina šādā garā un jābūvē tas ceļš pamazām. Ar laiku viss arī notiks.
Šodien interesants moments spēlē bija tava savstarpējā cīņa ar Matīsu Rudmiezi. Ilgus gadus esat kopā spēlējuši. Kādas emocijas sastopoties laukuma pretējās pusēs?Emocijas vispār patīkamas. Kā jau minēji, ilgu laiku esam kopā spēlējuši. Ir patīkami satikt tādu cīņu biedru un laukumā tā ir papildus motivācija, lai parādītu viens otram, ka asums nav zudis. Sedzām viens otru ar papildus motivāciju un centāmies iemest kādu metienu, kā basketbolā saka, sejā.
Kāds "metiens sejā" bija veltīts arī Kandavas līdzjutējiem...Runājot ar Matīsu, viņš saka ka Kandavā ir laba atmosfēra un viņu līdzjutēji bija atbraukuši līdzi pat uz Valmieru. Man patīk pierādīt pretiniekiem un līdz ar to pretinieku līdzjutējiem, ka esam uz viļņa. Viena trojka bija veltījums tieši viņiem. Pirms tam, izmetot vienu metienu, "Kandavas" līdzjutēji kliedza, ka aizmetīšu garām, tādēļ izdomāju, ka jāvelta nākošais trīnītis tieši viņiem. Tas arī ļoti labi izdevās. Pašam par to prieks, jo tā bija kā odziņa uz tortes.
