- Harij, gaidījāt tik skumju notikumu attīstību?- Godīgi – nē. Būtībā viss notika negaidīti, taču tā izlēma vadība. Katram trenerim nākas pārdzīvot tādus brīžus – kāpumus un kritumus. Darīju visu, ko varēju, man nav kauna par savu darbu. Izlikāmies pilnībā katrā spēlē. Pat zaudētajos mačos pēdējā laikā izskatījāmies cienījami. Magņitkai varējām nezaudēt, nedaudz nogulējām sākumu. Bet būtu vairākumā iemetuši mēs, nevis viņi, tad droši vien būtu uzvarējuši. Jā, arī Ufā izveidojām vairāk momentu nekā pretinieki.
- Tomēr ar komandas ieņemto vietu vadība diez vai bija apmierināta.- Jā, vieta nebija pārāk laba, punktu varējām iegūt arī vairāk. Kaut kur trūka veiksmes, bet vēlreiz uzsvēršu – spēlējām cienījami. Neaizmirstiet par līderu traumām. Parasti pirmais vārtsargs aizvada ap 60-70% komandas spēļu, bet mums viņš "salūza" jau pirmajā spēlē, pēc tam atkal izkrita no ierindas. Liels zaudējums bija Karsums, viņš ir līderis, motors. Anseļs Gaļimovs labi iejutās komandā un "salūza". Pretenziju par pašatdevi man nebija.
- Uz ko spējīga šī komanda?- Uzreiz nevaru atbildēt. Uzdevumi ir jārisina pakāpeniski. Iekļūt "play-off", bet pēc tam jau domāt par pirmo pretinieku u.t.t. Gribu atgādināt: Maskavas "Dynamo" vienmēr tiek izvirzīts maksimālais uzdevums.
- Pagājušajā "play-off" konferences pusfinālā zaudējāt SKA, un ģenerāldirektors Andrejs Safronovs publiski komandu novērtēja ar "neapmierinoši". Piekrītat šādam vērtējumam?- Nē. Tad sanāca tāda situācija, kas ir līdzīga pašreizējai. Nebija Jerjomenko, pirms sestās spēles notraumējās otrais vārtsargs Lazušins, kuram tas "play-off" būtībā bija pirmais pilnvērtīgais. Izgāja Šaričenkovs, sākumā nervozēja, ātri ielaida. Pēc tam savācās, komanda izlīdzināja rezultātu, bet mēs pagarinājumā varējām iemest un sēriju atgriezt Maskavā. Būtībā izgāzām tikai vienu spēli, mājās. Jā, arī SKA bija pavisam cits – ne tas, kas agrāk, pat regulārajā čempionātā. Bikovam izdevās atrast līdzsvaru starp uzbrukumu un aizsardzību, viņu vārtsargs glāba.
- Kā vērtējat kluba selekciju starpsezonā?- Negribu sūdzēties. Laikam varēja arī labāk pastiprināties, bet sezonu nesākām slikti, krājām punktus. Lai gan uzreiz savainojumā iedzīvojās pamatvārtsargs. Kopumā spēlējām cienīgi, bija spilgtas spēles – pret SKA, CSKA…
- Kad jums paziņoja par atlaišanu?- Nākamajā dienā pēc zaudējuma Magņitogorskas "Metallurg". Stundu līdz sapulcei.
- Kā reaģēja komanda?- Klusējot. Domāju, ka kāds jau nojauta…
- Pārsteidza jūsu aizstājējs – viņš pat nekad nav stāvējis uz "Dynamo" soliņa…- Kaut kad taču ir jāsāk. Ticiet man, treneris nav uzvaru galvenais kaldinātājs, bet gan spēlētāji. Viņi ir aktieri, viņi spēlē galvenās lomas. "Dynamo" puiši ir labi, ticu viņiem.
- Ar ko tagad grasāties nodarboties?- Parādījās laiks visu pārdomāt – kas izdevās, kas ne. Tagad galvenais ir sagaidīt Jauno gadu. Aizlidoju uz Šveici pie ģimenes, rīt taisos apmeklēt Špenglera kausa finālu.
- Bez darāmā nepaliksiet, izlasē ir ļoti plaša darba lauks – pašmāju pasaules čempionāts, Pasaules kauss, uz kuru jūs no "Dynamo" diez vai būtu palaiduši.- Tas gan (smejas). Līdz februārim domāšu, bet tad divas spēles Eirotūrē Čehijā.
Izmantotie resursi:Харийс Витолиньш: "Я уже в Швейцарии, собираюсь...
