Rīgas "Dinamo" viņu aicināja galvenā trenera amatā, tomēr Vītoliņš izvēlējās palikt krievu klubā kā asistents. "Ilgi domāju. Šoreiz nostrādāja cilvēka faktors, jo Maskavas klubs man deva iespēju strādāt laikā, kad mēs ar Znaroku vēl neko nebijām paveikuši un neviens mums neticēja. Paņēma, uzticējās un ļāva turpināt darbu arī pēc pirmā gada, kad netikām izslēgšanas spēlēs. Trešajā gadā izkritām pirmajā kārtā pret Rīgas "Dinamo", pirms tam bija 11 zaudētu spēļu sērija. Šāda uzticība jānovērtē. Turklāt mums izveidojies labs kolektīvs. Vienojāmies par līgumu uz gadu," saka latvietis. "Nauda nebija svarīga, par to mēs vispār nerunājām. Es pat nezinu, kāda būs mana alga. Cerams, ka mazāk neiedos [smejas], jo izpildījām maksimālo uzdevumu."
Rīdzinieku kluba interese bija nopietna vai virspusēja? "Domāju, ka nopietna, lai gan man grūti spriest, jo komandā mainījās ģenerālmenedžeri. Ar mani sāka runāt Juris Opuļskis, pēc tam atgriezās Normunds Sējējs. Viņu interese bija patīkama, tāpēc man bija grūti pieņemt galīgo lēmumu," atklāj treneris.
Vītoliņš šobrīd mājo Šveicē, kur pavada laiku ar ģimeni un kārto savas veselības jautājumus, bet pasaules hokeja čempionāta spēles viņš skatās televizorā.
Izmantotie resursi:Laikraksts "Latvijas Avīze"
