Sākuši esam ar diviem zaudējumiem un vārtu attiecību 1-10, tomēr optimisms izlases un arī līdzjutēju rindās tiek saglabāts pirms otrdienas cīņas pret Austriju. Pagaidām šīs Latvijas izlases spēles stils vēl ir grūti identificējams. Viegli to bija izdarīt 1997.gadā, kad mūsu komanda debitēja elites divīzijā - improvizācijām bagāts padomju skolas kombināciju hokejs, kur galvenās lomas spēlējā Dinamo skolu izgājušie meistari.
Sešpadsmit gadus vēlāk mūsu komandu veido spēlētāji, kuri pārstāv 11 dažādas līgas, un kuri hokeja prasmes jau junioru un jauniešu vecumā ir apguvuši dažādās valstīs (Latvija, Kanāda, ASV, Somija, Šveice, Zviedrija), kur ir atšķirīga hokeja spēles filozofija. Šajā modelī ir spēlētāji, kas gatavi atlētiskam hokejam – Kulda, Ķēniņš, Jekimovs, Girgensons, Štāls, Māris un Koba Jasi (7 spēka paņēmieni pirmajā trešdaļā pret Krieviju, pagaidām ir viena perioda rekords Helsinku grupā), un ir arī miermīlīgākas spēles piekritēji, kas spēj veidot skaistas un efektīvas izspēles.
Teda Nolana un treneru komandas galvenais uzdevums ir no šī daudzveidīgā materiāla izveidot kolektīvu ar vienotu spēles izpratni laukumā. Viena laba trešdaļa pret Krieviju un divas pret ASV vedina uz pārliecību, ka mačā pret Austriju viss būs kārtībā. Pēc garā pārlidojuma ieradies Helsinkos, Zemgus Girgensons jau bija gatavs debijai Pasaules čempionātā tajā pašā dienā. Lai arī treneru kolektīvs no Zemgus brīnumus čempionātā negaida, šī deviņpadsmitgadīgā puiša titāniskajam cīņassparam un milzīgai degsmei spēlēt hokeju vajadzētu būt enerģijas lādiņam pārējiem komandas biedriem. Turam īkšķus!
