Vuguls: "Martā mums vēl nebija naudas sezonas otrajai pusei"

- Savelkot visu kopā, kāds ir vērtējums par aizvadīto sezonu?- Salīdzinot ar rezultātiem iepriekšējā gadā, šī mums bija gandrīz kā sapņu sezona. Var teikt, ka vienā gadā divreiz izcīnījām ceļazīmi uz Eirokausiem. Pirms gada ap šo laiku bija grūti kaut ko tādu iedomāties, un arī šīs sezonas sākumā skats uz sezonu vēl bija ļoti padrūms. Ņemot vērā, kāda martā bija finansiālā situācija – tobrīd mums līdzekļu pietika tikai pusei sezonas. Modelējām dažādus scenārijus, un viens no tiem bija, ka sezona, iespējams, būs jābeidz ar diezgan pieticīgu sastāvu. Rēķinājām, ka līdz pāreju logam viss sanāk un pēc tam būs, kā būs.

Labi rezultāti bija jau pirmajās kārtās, tad arī izcīnītais kauss pavērsa visu labvēlīgākā virzienā. Beidzot mums sāka ticēt atbalstītāji, arī paši spēlētāji noticēja – iepriekšējā sezonā šim sastāvam līdz galam tādas pārliecības varbūt nebija. Izdevās izrauties no tāda nosacīti apburtā loka, ka esam apakšgala komanda, pie mums neviens negrib spēlēt, neviens negrib mūs atbalstīt un neviens mums īsti netic. Lietas darot pareizi un kaut kur arī noriskējot, izdevās no tā izrauties un uz nākamo sezonu jau skatāmies nedaudz optimistiskāk – lai arī joprojām ar piesardzību.

Izcīnītais kauss mums bija ļoti svarīgs, un kvalificēšanās Eirokausiem bija pavērsiena punkts. Uzvara pusfinālā pār "Liepāju" bija viens no svarīgākajiem brīžiem visā sezonā – kaut kādi brīnumi vēl varēja notikt, taču, ņemot vērā situāciju ar "Metalurgu", pēc reglamentiem jau pirms fināla bija skaidrs, ka spēlēsim Eirokausos, ko gan spēlētājiem neafišējām. Arī pats kauss bija ļoti emocionāls notikums – gan Vladimira Beškareva atvadu spēle, gan 11 metru sitieni, ar kuriem sezonas gaitā klājās ļoti bēdīgi, taču pēcspēles sērijā iesitām piecus no pieciem.

Runājot par Eirokausiem, mums tobrīd bija ļoti smaga situācija. Jūnijā bijām aizvadījuši astoņas spēles – tie, kas rūpīgāk seko līdzi futbolam, sapratīs, kas tā ir par slodzi. Bija uzkrājies milzīgs nogurums, papildus vēl sākās traumas – atbildes spēlē mums nebija trīs vadošo centra pussargu, kas, paši saprotat, būtu milzīgs iztrūkums jebkurā komandā pasaulē. Tāpēc atbildes spēlē tīri objektīvi mums nekas neizdevās, bet pirmajā mačā sanāca, ka tobrīd bijām bedrē, bet "Rosenborg" spēlētāji – tieši pretēji – pēc divu nedēļu atvaļinājuma atgriezās svaigi un nocietušies pēc futbola. Neraugoties uz visu, spēlēm gatavojāmies ar domu, ka futbolā viss ir iespējams un ka varam šo kārtu pārvarēt – lai cik tas naivi arī neskanētu. Sarīkojām arī nelielu treniņnometni, un jāsaka, ka viss šis gatavošanās process mums pēc tam palīdzēja sezonas turpinājumā. Kopumā, skatoties uz sezonas sākumu un beigām, šis gads mums ir izdevies.

- Kausu jau bijāt izcīnījuši, bet medaļu Jelgavas futbolam nebija ļoti ilgu laiku. Kuru no šiem panākumiem uzskatāt par lielāko šosezon?- Es teiktu, ka kausam prestižs tomēr ir augstāks. Tas ir viens no diviem galvenajiem Latvijas turnīriem, un tajā esam uzvarējuši. Tāpēc tas noteikti būtu augstāks sasniegums, taču mums ir svarīgi arī tas, ko šie turnīri ir devuši – proti, ceļazīmes uz Eiropas līgu. Tādā plāksnē šos panākumus varam likt vienu otram blakus. Vēl īpašs fakts bija tas, ka Jelgavā pirmoreiz notika Eiropas līgas spēle. Arī pēc 19 gadu pārtraukuma izcīnītas medaļas. Savā ziņā katrs no šiem momentiem ir īpašs, tomēr kauss laikam ir nedaudz prestižāks sasniegums.

- Virslīgas prezentācijā pirms sezonas treneris Golubevs teica, ka mērķis ir piecinieks. Jūnijā, kad tabulā bijāt piektie, paziņoji, ka uzdevums ir tikt trijniekā. Kurā brīdī sapratāt, ka esat spējīgi cīnīties par medaļām?- Domāju, ka sapratām diezgan ātri – jau tad, kad izdevās veiksmīgs sezonas sākums un redzējām, kā spēlē konkurenti. Meklējot jauno treneri un tiekoties ar Vitāliju Astafjevu, arī viņš tā nogrozīja galvu – kāpēc tikai piektā vieta? Viņam tāds uzstādījums likās ļoti jocīgs. Virslīgā atkarībā no budžeta var būt trīs mērķi – saglabāt vietu līgā, cīņa par Eirokausiem un cīņa par zeltu. Sapratām, ka mums reāls ir otrais mērķis un ka mums par to ir jācīnās.

- Ja sportiskajā ziņā šis bija sapņu gads, kā bija ar organizatoriskajām lietām – budžetu un pārējām?- Ņemot vērā, ka neskaidrība visu laiku apvija komandu – nedrošība bija līdz pat septembrim -, emocionāli gads bija ļoti smags. Visu laiku bija jādomā par finansēm, un budžets sakārtojās jau sezonas gaitā, tās beigās. Izdevās visu sakārtot, tāpēc arī te iznākums bija veiksmīgs. Šobrīd situācija ir labāka nekā pirms gada.

- Ja martā jums nebija naudas sezonas otrajai pusei, kā tas viss nokārtojās – galvenais faktors bija Eirokausu nauda, ar kuru varējāt rēķināties?- Jā, tas bija tas pagrieziena punkts. Zinājām, ka gada beigās nauda būs, tādēļ varējām aizņemties. Arī viens otrs atbalstītājs vairāk noticēja, un gada otrajā pusē milzīgs paldies jāsaka arī "LDz Cargo", ar ko izdevās panākt vienošanos par savstarpēju sadarbību.

- Ja nebūtu iekļuvuši Eirokausos, tad sezonu, līdzīgi kā pēdējos gados vairākām citām komandām, nāktos pabeigt ar jauniešiem?- Gada sākumā šādu scenāriju turējām prātā, ka tas ir iespējams. Rēķinoties, ka mums naudas ir tik, cik ir, ar visiem viss ir jānokārto – nevēlamies būt tāds klubs, kas nepilda solīto un paliek parādā. Gribam izpildīt visas saistības, un varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ daudzi domā, ka "Jelgava" ir varena un tai ir daudz naudas. Tā nav, un budžets mums, domāju, nav starp vadošajiem. Jā, pieļāvām tādu scenāriju [par sastāva maiņu], taču nevar zināt – tāpat visu laiku strādājām pie dažādu sponsoru piesaistes, starts Virslīgā bija sekmīgs, un varbūt arī bez kausa iegūšanas ar lielāku, grūtāku un smagāku darbu viss būtu atrisinājies.

- Ieskaitot Eiropas naudu, cik beigās sanāca aptuvenais budžets? Un kādi bija galvenie tā avoti?- Tā lēšu, ka kopējais budžets bija apmēram 350 tūkstošu eiro robežās. Neizvēršot sīkāk, cik daudz katrs no atbalstītājiem un sadarbības partneriem deva, budžetu var iedalīt četrās lielās pozīcijās. Četri lielākie vaļi, uz kuriem turējāmies, bija "Igate", Jelgavas dome, Eirokausu nauda un "LDz Cargo". Nākamās sezonas budžetu vēl liksim kopā, bet nedomāju, ka tas dramatiski mainīsies vai palielināsies. Nākamās sezonas mērķis ir nostabilizēties šajā līmenī un mēģināt soli pa solītim attīstīties. Grandiozus un milzīgus plānus pagaidām nekaļam. Runājot par komandu, esam jau principiāli vienojušies, ka turpināsim sadarbību ar treneru kolektīvu un Vitāliju Astafjevu. Sarunas ar spēlētājiem ir sākušās, un gribam saglabāt kodolu. Izmaiņas noteikti būs, taču šobrīd nevaru pateikt, cik būtiski – galvenais būs saglabāt kodolu.

- LFF mājaslapā esošā informācija liecina, ka profesionālie līgumi bija sešiem spēlētājiem [Ikstenam, Bogdaškinam, Freimanim, Lazdiņam, Latkam un Savčenkovam]. Vai "Jelgava" ir profesionāls vai pusprofesionāls klubs?- Pagājušās sezonas sākumā paši sevi pēc būtības uzskatījām par pusprofesionālu klubu, un tāds esam arī šobrīd. Bet šobrīd mūsu virziens ir pusprofesionāls klubs, kas cenšas strādāt arvien profesionālāk un profesionālāk. Tā diena, kad varēsim pateikt, ka esam profesionāls klubs, vēl nav pienākusi. Kad tā pienāks, situācija rādīs. Šobrīd visu soli pa solītim cenšamies darīt profesionālāk.

- Agrāk ZOC zālājs tika uzskatīts par vienu no labākajiem Latvijā, taču šīs sezonas sākumā tas, būšu godīgs, bija briesmīgs. Ar ko tas saistīts?- ZOC šīs sezonas sākumā nomainīja zālāja apsaimniekotāju firmu. Piekrītu, ka zālājs bija briesmīgs. Iepriekšējās sezonas izskaņā un varbūt šīs sezonas ievadā kaut kas netika darīts pareizi, bet jaunais apsaimniekotājs sevi apliecināja par visiem 100%. Kad tika uzķertas visas nianses, sezonas beigās zālājs jau bija ļoti labā kvalitātē. Kad Jelgavā spēlēja U21 izlase, sūdzību vairs nebija. Varam teikt, ka no jūlija, līdz pat gada beigām laukums atkal bija labā kvalitātē. Zinot, ka tas pats apsaimniekotājs paliks arī nākamsezon, par šo tēmu nekādu jautājumu un kreņķu vairs nav.

- Lai arī apmeklētības ziņā joprojām esat starp līderiem, kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu sanāca diezgan liels. Droši vien šajā lauciņā neesat apmierināti ar sasniegto?- Jā, tas ir viens no apstākļiem un fenomeniem, kuru pat nevaram izskaidrot. Acīmredzot paši kaut ko neizdarījām pietiekami labi. Ja iepriekšējā sezonā, spēlējot par palikšanu, bijām viena no apmeklētākajām komandām, tad šosezon, cīnoties par medaļām, paši pret sevi bijām ievērojami zaudējuši. Tas ir viens no momentiem, kurā jāsecina, ka neesam bijuši pietiekami labi. Jāstrādā, lai skatītāji nākamsezon ne tikai atgrieztos tribīnēs, bet viņu būtu vēl vairāk nekā jebkad iepriekš.

- Kopš "Jelgava" ir Virslīgā, tas ir ieguvis slavu kā vairāk vai mazāk, bet tomēr latvisks klubs. Ja Kazakevičs un Golubevs preses konferencēs runāja latviski, Astafjevs runā tikai krieviski. Vai kluba vadība to uzskata par problēmu vai tam nepievērš uzmanību?- Nezinu, kāda iepriekš bija kluba pozīcija. Ja vajadzētu definēt, pats "Jelgavu" pozicionētu kā pilsētas klubu. Mēs pārstāvam visu pilsētu. Rīgā vai citās pilsētās ir vairākas komandas un attiecīgi katra no vienībām varbūt mēģina atrast savu nišu. Reizēm tas varbūt ir ģeogrāfiskais princips un tad ir cīņa rajons pret rajonu. Varbūt reizēm tie ir reliģiskie vai nacionālie principi. Mēs esam vienīgā komanda Jelgavā, mēs esam pilsētas komanda un pārstāvam visas nācijas un sabiedrības šķiras. Runājot par valodas jautājumu, paši līdz tam vēl neesam tikuši un pārdomājuši. Protams, tas varbūt kaut kur nav īsti pareizi un tas drīzāk būtu jāprasa pašam Vitālijam, bet mums pagaidām ir bijis tik daudz, ko darīt, ka, arī meklējot treneri, galvenais bija atrast pēc iespējas labāku speciālistu. Un to mēs esam izdarījuši.

- Zinot izcīnīto vietu Virslīgā, laikam būtu muļķīgi prasīt, vai Astafjeva izvēle bija pareiza.- Jā. Redzot, kā notiek treniņprocess un gatavošanās nākamajai sezonai, uzskatu, ka mums Virslīgā šobrīd ir labākais treneru kolektīvs.

- Vasarā komandai pievienojās trīs leģionāri. Vai viņi attaisnoja cerības un paliks arī nākamsezon?- Ar [nigērieti] Kenediju Eribu jau ir panākta vienošanās uz diviem gadiem, un līgums jau ir pagarināts. Viņš tagad ir atgriezies mājās, un janvāra sākumā gaidīsim viņu atpakaļ ar uzlādētām emocijām. Eriba pie mums atnāca pēc ilgstošas un smagas traumas, bet ir redzams, ka viņam ir ielikts labs pamats. Ceram, ka viņš turpinās progresēt un, izejot pilnu sagatavošanās posmu, kļūs vēl labāks. Viņš guva vai noorganizēja ļoti daudz svarīgu vārtu un pats uzskata, ka var spēlēt vēl labāk. Vārdu sakot, savu darbu viņš šosezon izdarīja.

[Kipras U21 izlases] malējais aizsargs [Antreass Temistokleuss] parādīja, ka viņam ir ļoti labs potenciāls, taču pēc tam guva traumu un ātrāk palaidām viņu mājās. Pēc kvalitātes un potenciāla viņš bija ļoti labs. Pagaidām notiek sarunas un vēl nezinām, kas būs. Savukārt [polis] Dariušs Latka mums pievienojās īstajā brīdī – kad Artis Lazdiņš bija guvis savainojumu -, un kopā viņi nospēlēja varbūt tikai dažas spēles. Latkas ieguldījums bija ļoti nozīmīgs, un izskatās, ka savu [ģimenes] apstākļu dēļ arī nākamsezon paliks Rīgā un mūsu komandā.

- Tik daudz izlašu spēlētāju "Jelgavai" vēl nav bijis nekad – Lazdiņš, Ikstens, Freimanis. Cik grūti būs viņus noturēt?- Grūti pateikt. Katrs stāsts un situācija droši vien būs atšķirīga. Ja Lazdiņš pie mums atgriezās jau kā izlases spēlētājs, tad ļoti liels prieks, ka Kaspars un Gints, tieši pie mums rādot labu sniegumu, iekļuva izlasē. Mums kā klubam bija svarīgi parādīt, ka arī pie mums spēlētāji var izaugt līdz izlases līmenim. Tiklīdz būs skaidrība par budžetu, runāsim. Visi šie trīs spēlētāji ir prioritāšu saraksta augšgalā.

- Interviju noslēdzot uz pozitīvas nots - ņemot vērā gan jauniešu masveidību, gan izcīnītos panākumus, gan finansiālās iespējas, vai var teikt, ka Jelgavas futbols jaunlaiku Latvijā šobrīd atrodas augstākajā punktā, kādā tas bijis?- Vai jaunās Latvijas laikā, nevaru pateikt precīzi par deviņdesmitajiem gadiem, kad arī RAF gāja diezgan labi. Jā, iespējams, ka masveidība tolaik nebija tik liela. Apgalvojot šādā veidā, pieļauju, ka melots nebūs. Šajā gadā mums ir divi lieli panākumi un ceļazīmes uz Eirokausiem. Sportiskie rezultāti laikam ir visu laiku labākie. Arī masveidība jaunatnes vidū tiešām ir palielinājusies. Skaitām, ka mums ir ap 300 bērniem, un arī tā ir viena lieta, kurai esam pievērsušies ļoti rūpīgi un ar lielu uzmanību. Mūsu jaunatnes sistēmā ir ieviests arvien vairāk kvalitātes, un arī šis gads ir devis rezultātus – ja kādu laiku jaunatnē mums nebija kandidātu, šogad savās vecuma grupās tādu bija jau trīs.