Kad dienvidkorejiešu šorttrekists un trīskārtējais olimpiskais čempions Hjunso Ans pamatīgi sastrīdējās ar savas dzimtenes izlases vadošajām amatpersonām, viņš izdarīja to, ko pēdējos gadu desmitos izvēlas darīt arvien vairāk sportistu: sāka pārstāvēt citu komandu. Tomēr veids, kā viņš to izdarīja, ir vēl līdz šim nepieredzēts.
Ieguvis Krievijas pasi un pārsaucis sevi par Viktoru Anu, viņš atgriezās ātrslidošanas sacensībās un Sočos izcīnīja Krievijai zeltu, kas ir augstākais sasniegums Krievijai šorttrekā.
„Protams, ka esmu laimīgs, šīs ir manas pirmās olimpiskās spēles manā jaunajā valstī,” pēc finiša izteicās Viktors.
Vēsturiski sportisti daudzos gadījumos izmantojuši savu saikni ar citām valstīm un liberālus naturalizācijas likumus, lai iegūtu vai mainītu pilsonību. Tā tiek pavērtas jaunas iespējas gadījumos, kad dzimtenē nav izdevies tikt izlasē. Bijuši arī gadījumi, kad bagātās valstis pārpirkušas sportistus no nabagākajām, piemēram, Bahreina importējusi Kenijas maratonistus, lai vairotu ar naftu bagātās Tuvo Austrumu valsts starptautisko prestižu.
Tomēr vēl neviens līdz šim nav rīkojies kā Ans – paziņojis, ka sarauj saites ar savu dzimteni, un izziņojis, ka ir gatavs pieņemt labāko piedāvājumu no citas valsts. Viņu aizvainoja fakts, ka par spīti trim izcīnītiem zeltiem un bronzu Turīnas olimpiādē, pēc kuras viņš guva smagu ceļgala traumu, dienvidkorejieši lēma viņu atstāt ārpus izlases Vankūveras olimpiskajās spēlēs.
Korejiešu fani ar Ana dezertēšanu nav apmierināti, taču pašlaik ir īpaši nikni tieši par amatpersonu rīcību. Korejas ātrslidošanas savienības mājaslapa tika pārpludināta ar saniknotiem komentāriem, par to, ka savienība Dienvidkorejai atņēmusi vienu no nacionālajiem sporta varoņiem.
Vārdu "Viktors" Ans izvēlējies par godu slavenajam krievu dziedātājam Viktoram Cojam, kuram arī bija korejiešu saknes.
