Fantastiski bija spāņi, nevis bezspēcīgi itāļi. Spānijas varenība un lieliskā spēle nav apspriežama, taču Itālijai vajadzēja rūpīgāk nospēlēt aizsardzībā. Pavērojot video atkārtojumus, pamanīju, ka Džordžio Kjelīni spēlēja ar mikrotraumu. Pirmajā vārtu zaudējumā viņš vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu - lēkt izklupienā vai nē. Ja būtu pilnībā vesels, lēktu nedomājot. Bet bija mikrotrauma, un, sevi pasaudzējot, Kjelīni ļāva Fabregasam izdarīt pēdējo piespēli.
Otrajā vārtu zaudējumā abi Itālijas centra aizsargi lieliski redzēja, kas tūlīt notiks - Alba saņems piespēli no Ksavi -, bet neko neizdarīja: ne spēra soli uz priekšu mākslīgās aizmugures izveidošanai, ne pārtvēra piespēli, ne uztaisīja taktisko sodu. Vienkārši sastinga. Spāņu vertikālās piespēles starp aizsargiem šoreiz bija itāļiem nāvējošas. Varbūt, spēlējot ar trīs centra aizsargiem, no tā varētu izvairīties. Spāņi bija labāki, bet ne par 4:0.
