"Vēl tas viss gremojas," pēc smagas nopūtas par vakar piedzīvoto zaudējumu ar 1:8 teica Kristaps Zīle. "Tas viss ir jāaizmirst – kas bijis, tas bijis. Tā bija vakardienas spēle, bet jau rīt būs nākamais mačs. Domāju, ka zaudējumu aizmirst ir viegli – šodien galvā nav tādas domas, kādas bija vakar. Nav viss tik traki, kā izskatījās. Gan jau aizmirsīsies pavisam. Jāiet uz priekšu. Visiem jāceļ galvas augšā un kopā kā ģimenei jāiet uz priekšu."
"Viegli nebija. It sevišķi pirmajā un otrajā trešdaļā, kad viņi vēl cīnījās par uzvaru, kad tā vēl nebija garantēta. Tad viņi vienkārši lidoja," par somu ātrumu teica 20 gadus vecais debitants. "Tāds ir hokejs. Viņi bija ātrāki gan lēmumu pieņemšanā, gan uz slidām. Pašiem pie tā jāstrādā. Jāmācās no viņiem, jāpaņem labākais. Viens ir NHL čaļus skatīties pa televizoru un domāt, ka varbūt es arī tā varētu. Otrs ir, kad no NHL komandām atbrauc NHL cilvēki un deguna galā parāda, kā ir jāspēlē hokejs."
Zīle bija uz ledus arī brīdī, kad Somijas izlase ar trim piespēlēm sarāva gabalos mūsu aizsardzību un realizēja vairākumu. "Bija traki," par sajūtām saka aizsargs. "Nezināju, ko darīt. Redzu, ka vidū iedod piespēli, un man ir jāiziet uz to spēlētāju – jāmēģina nobloķēt metienu vai jāizliek nūja, lai viņš neuzmet pa vārtiem. Tiklīdz izdarīju pirmo kustību, viņš atdeva piespēli uz tālo. Sarāva gabalos. Tur neko nevarēja izdarīt labāk vai sliktāk – tā vienkārši ir viņu meistarība."
Šodienas treniņā, kurā piedalījās visi hokejisti, bet uz ledus nebija tikai galvenais treneris Bobs Hārtlijs, tika ieviestas lielas korekcijas uzbrucēju virknējumos. Tomēr Zīle sacīja, ka bijis ikdienišķs treniņš, kurā nekas nav atšķīries no ierastās lietu kārtības – mazliet pastrādāts pie vidējās zonas, pie iziešanas no savas zonas, pie vairākuma un mazākuma. "Standarta lietas, kas ir katrā treniņā. Konkrēti uzdevumi nebija doti," pauda Zīle.
"Ātri, spēlē agresīvi, neatlaidīgi. Viegli nebūs," nākamos pretiniekus dienvidkorejiešus raksturoja Zīle. "Mums pats galvenais ir būt gataviem uz visu. Ne velti viņi ir elitē – tātad hokeju māk spēlēt. Ne jau tāpat vien viņi te nokļuva. Koreja, Ķīna vai Japāna, ja viņi ir elitē, tad ir konkurētspējīgi. Ir jābūt gataviem."
"Vakarā būs video sesija, kurā skatīsimies, kā viņi spēlē, un tad jau treneris uzliks uzdevumu, kā jāspēlē mums un kas jādara. Pagaidām neesam neko skatījušies," teica Zīle. Arī lielākajai daļai hokejistu Dienvidkoreja ir nezināms pretinieks. "Jāiet un jāspēlē. Jāatdod viss. Nav svarīgi, kas nāk pretī – galvenais ir izdarīt visu. Tā, lai pašam ir sajūta, ka esi izdarījis visu. Tad jau viss būs kārtībā."
"Jūtos labi, lai gan nav viegli," par savu pirmo pasaules čempionātu teica Zīle. "Pasaules čempionātā ātrums ir pavisam cits nekā pārbaudes spēlēs. Varbūt nebiju līdz galam tam gatavs. Domāju, ka esmu tīri labi iegājis spēlē, un nedomāju, ka krītu ārā. Cīnos, eju līdz galam, atdodu visus spēkus."
