Sestdien jaunpienācēja nospēlēja komandas “X-faktora” lomu. Nākot laukumā uz maiņu, Ieva savāca visvairāk atlēkušo bumbu un pārķēra visvairāk piespēļu, tādā veidā trīspadsmit reižu pārtraucot TTT uzbrukuma iespējas. Spēles beigās Jansones rēķinā bija pieci punkti (2p 2/3, 3p 0/1, 1p 1/2), astoņas atlēkušās un piecas pārķertas bumbas, trīs izprovocētas piezīmes, tikai viena kļūda un otrais labākais lietderības koeficients 14.
Amerikas gaitas spēlētāja sāka junioru koledžā, “Miles Community College” komandas sastāvā spēlējot NJCAA pirmajā divīzijā. 2011. gada 28. februārī Jansone tika atzīta par “Mon/Dak” konferences vērtīgāko spēlētāju (bilance 14-0), vidēji spēlē gūstot 18,0 punktus, izcīnot sešas bumbas zem groziem un pārtverot četras piespēles. Turpinājumā “Rīdzenes” trenera Aināra Čukstes audzēkne pārgāja uz NCAA pirmo divīziju, Floridas vietā izvēloties braukt uz Čikāgas pievārtē esošo Valparaiso Universitāti.
Pirmajā mēnesī Tev nebija daudz spēles laika. Zanei Jākobsonei neizdevās spēles sākums. Vai biji gatava spēlēt vairāk?Lai tiktu laukumā, man sevi bija jāpierāda treniņos. Šodien Zane sāka kā ceturtais numurs, lai varētu segt Ditu (Rozenbergu). Mans pamatuzdevums bija nokāpāt aizsardzībā, bet treneris uzticējās un iedeva lielāku spēles laiku. Centos koncentrēties tikai spēlei aizsardzībā, daudz nedomājot par uzbrukumu.
Piecas pārķertas bumbas nozīmē piecus papildus uzbrukumus komandai, tātad ar pienākumiem tiki galā labi.Izmantoju savas spējas skriet. Neesmu starp ātrākajām spēlētājām, taču skrēju daudz, lai paspētu visur. Cik varēju, centos cīnīties par katru atlēkušo bumbu. Brīžiem šķita, ka meitenes iet tām pakaļ, bet pati varu paspēt ātrāk.
Kas izšķīra spēli?Viss izšķīrās beigās. Uzskatu, ka galotnē nospēlējām gudrāk un pieredze ņēma virsroku. Kristīne Kārkliņa cīnījās, taču pārējās spēlētājas netika līdzi un nevarēja iemest savus metienus. Mūsu pusē Kristīne un Zane iemeta svarīgus tālmetienus, dodot lielu pārliecību visai komandai. Zanes tālmetiens bija izšķirošs, arī Kristīne iemeta ļoti svarīgā brīdī. Viss summējās uzvarā.
2008. gada augustā Mārtiņa Zībarta, Mudītes Zanderes un Līvijas Alpes-Lūkas trenētā Latvijas U18 izlase izcīnīja pirmo vietu Eiropas čempionātā B divīzijā. Pirmajā rindā Ieva Jansone un Liene Priede. Foto: www.womensbasketball-in-france.com
Ieva Jansone #32 Valparaiso Universitātē
Pēc atbraukšanas no Amerikas basketbols ietilpa Tavos plānos?Vasarā domāju basketbolam mest mieru. Tā kā pēdējais gads Amerikā nesanāca veiksmīgs, gribēju beigt uz pozitīvākas nots. Sākumā bija doma spēlēt TTT, taču “pazudām tulkojumā” un īstajā brīdī nāca Krišjāņa (Kļaviņa) piedāvājums. Nedomāju ilgi. Pazinu vairākas meitenes. Kopā ar Lieni Priedi izlēmām pievienoties Cēsīm. Divatā spēlējām no bērnības.
“Rīdzenes” duets.Labas atsauksmes saņēmām arī no Artas Strupovičas, kura atzinīgi izteicās par komandas mikroklimatu un treneriem. Nolēmām ar Lieni atbalstīt viena otru, secinot, ka piedāvājums ir labs.
Divus gadus nospēlēji Valparaiso Universitātē. Tur labi atceras Raiti Grafu?Lielākā daļa amerikāņu vāji atšķir ārzemju valstis, taču, pateicoties Raitim, daudzi zināja, kur atrodas Latvija. Daudzās vietās skolā redzamas Grafa bildes (Raitis Valpo spēlēja no 1999. līdz 2003. gadam, kļūstot par komandas visu laiku labāko metienu bloķētāju - Sportacentrs.com). Studēju kinezioloģiju jeb sporta zinātni par personīgo treneru individuālo un fizisko sagatavotību. Mani tas interesēja un ar studiju iznākumu esmu ļoti apmierināta. Augstskolu izdevās pabeigt ar labām sekmēm.
Ieguvumu ir daudz. Varbūt basketbola ziņā viss neizvērtās, kā gribēju. Trešajā gadā Amerikā, uzreiz pēc ierašanās Valparaiso, pārrāvu krusteniskās saites. Klāt nāca vienpadsmit spēļu diskvalifikācija. Treneris gribēja, lai spēlēju daudz un uzticējās, taču sezonas vidū nespēju iegūt spēlēšanai nepieciešamo formu. Citas meitenes atradās priekšā. Pēdējo gadu sāku ļoti labi, taču komandā ieradās jauna trenere. Viņas uzticība tika līdzi atnākušajām meitenēm. Mani ielika spēlēt par ceturto numuru un tur arī sākās problēmas.
Pirms tam spēlēji kā trešais numurs?Visu laiku biju trešais numurs un tā ir mana pozīcija arī Cēsīs. Sākumā treneris gribēja, lai spēlēju kā spēka uzbrucēja, taču vienu dienu man teica: “Ieva, tu tomēr esi trešais numurs”. Domāju, ka treniņos to varēja redzēt.
Kā vērtē TTT sniegumu?TTT spēlē īpašu pārsteigumu nebija. Daudzas meitenes klātienē redzēju pirmo reizi pēc ilga laika. Nebiju redzējusi Anci Aizsilu, pirmo reizi spēlējot ieraudzīju Kitiju Laksu. Četrus gadus atrados projām un nesanāca sekot arī Kristīnei. Jāatzīst, ka jaunās meitenes ir ievērojami progresējušas. Tas nozīmē, ka nākamās spēles būs tikpat interesantas. Domāju, ka TTT mums neko neatdos.
