Septiņi debitanti, iespējams, ir visu laiku lielākais jaunpienācēju skaits izlasē, ar kādu valstsvienība brauc uz pasaules čempionātu. Tomēr ne visi no viņiem patiešām ir junioru vecumā. Tikai Ņikita Jevpalovs un Rodrigo Ābols ir pieskaitāmi "īstam" debitantu statusam. Turpretim Maksimam Širokovam jau sasniegts 30 gadu slieksnis un arī Renārs Demiters nav tālu līdz ieiešanai jaunajā desmitgadē.
Komandas vadība gan cer, ka laukumā atgriezīsies uzbrucējs Miks Indrašis, kurš pārbaudes spēlē ar Franciju savainoja plecu.
„Mēs vēl ceram uz Mika Indraša palīdzību. Viņa atveseļošanās no pleca traumas, ko viņš guva pārbaudes spēlē pret Franciju, rit ļoti strauji. Ceram, ka viņam izdosies atveseļoties, iekļauties komandā un tai palīdzēt. Domāju, ka tas varētu notikt grupu turnīra otrajā daļā. Par Ronaldu Ķēniņu es neko pateikt nevaru. Bet Kristeru Gudļevski neesam traucējuši – viņa komanda pašlaik piedalās izslēgšanas spēlēs, tāpēc viņam netraucējām,” stāsta Aleksandrs Beļavskis.
Tikmēr nav skaidrs, kur palicis NHL spēlējošais Ronalds Ķēniņš. Pēc sezonas noslēguma NHL, viņš esot pazudis. Izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks norādīja, ka centies ar Ķēniņu sazināties gan pa telefonu, gan skaipā, taču neveiksmīgi.
Līdz ar Ķēniņa neesamību komanda un dažu citu neveiksmīgais sniegums licis komandā atgriezt iepriekš atskaitīto Gunāru Skvorcovu.
„Sapratām, ka, atbrīvojot Gunāru Skvorcovu, nedaudz pasteidzāmies. Pārbaudes spēlēs daži hokejisti, uz kuriem likām lielas cerības, tās neattaisnoja un neparādīja vajadzīgo spēles līmeni. Uzskatu, ka pašlaik viņi vēl nevar izpildīt to, ko no viņiem gaidām un kas nepieciešams pasaules čempionātā. Un tāpēc arī uzaicinājām Gunāru atpakaļ,” skaidro Aleksandrs Beļavskis.
Pirmo reizi kādā turnīrā Latvijas izlases kapteinis būs Kaspars Daugaviņš. Tas nav pārsteigums, jo viņš jauc agrāk bijis komandas uzmudrinātājs. Komandas biedri Daugaviņa rīcību gan komandas ģērbtuvē, gan uz laukuma jau ir novērtējusi pozitīvi. Viens no ilggadējiem līderiem Lauris Dārziņš norāda, ka komanda centīsies labi spēlēt gan aizsardzībā, gan uzbrukumā.
„Vienmēr jebkura komanda, kurā es esmu spēlējis, par maz iemet, slikta mazākumā. Vienalga pasaules komanda. Tās ir lietas, pie kurām vienmēr jāpiestrādā. Akcents sākumā būs uz aizsardzību. (..) Labākā aizsardzība – uzbrukums. Mēģināsim kaut kādu veļas mašīnu uzgriezt pretinieku zonā un ceram, ka tas nesīs augļus,” stāsta Dārziņš.
Dārziņš norāda, ka Latvijas izlase uzsvaru liks uz komandas spēli, nevis individuālu sniegumu.
„Tomēr komandas sporta veids, un nav tā, ka mēs risinām kaut kādas savas individuālās ambīcijas. Protams, perfektajā dzīvē katrā spēlē tu esi varonis, kas samet golus un izšķirošo. Un pie tā jau tiek strādāt. Tomēr galvenais, lai komanda vinnē. Ja tas pēdējās spēlēs ir sanācis, tad katrs krājkasē ir kaut ko ielicis. Kontrolēta agresija – normāls trenera uzvedības modelis. Nav nekādas psihošanas,” komentē Dārziņš.
Pirmā spēle Latvijas izlasei būs 1.maijā ar Kanādas valstsvienību. Tomēr paredzams, ka izšķirošas par tālākām sekmēm Latvijas izlasei būs spēles ar Vācijas, Francijas un Austrijas komandām.
