«Pašlaik Andrejs jūtas normāli, tomēr mazs vīruss iekšā sēž. Neteiksim, ka viņš bija ļoti saslimis, taču Andrejs bija labā formā, bet sportista organisma dīvainības pie lielām slodzēm palīdz saķert dažādus vīrusus. Turklāt tā nenotika tikai ar viņu, jo Antholcā nestartēja vairāki sportisti,» stāsta Berkulis.
«Jā, varbūt nevajadzēja riskēt un startēt sprintā, taču bijām jau izlaidušu Oberhofas posmu, bet pirms starta un pirmajā aplī viss bija kārtībā. Tikai pēc tam Andrejs sajuta, ka kaut kas nav kārtībā,» skaidro treneris. «Šodien [otrdien] viņš Rīgā iet pie ārstiem. Ja viss būs kārtībā, tad varēsim gatavoties pasaules čempionātam kā bija plānots.»
Berkulis piekrīt, ka šī ir Rastorgujeva līdz šim labākā sezona karjerā, tomēr uzsver, ka darbs ieguldīts vairāku gadu garumā, bet rezultāts redzams tagad. «Viņš ir padarījis lielu darbu jau kopš pirmajām dienām biatlonā, bet pēdējos piecus, sešus gadus, kopš Vankūveras olimpiskā cikla sākuma strādā profesionālā līmenī. Tāpat liela nozīme ir arī šosezon algotajiem slēpju testētājiem, kas dod lielākas izvēles iespējas, jo nekādi fizioloģiski brīnumi ar cilvēku nevar notikt.»
Treneris atzīst, ka Andrejam šobrīd visvairāk jāstrādā pie šaušanas, jo solis trasē ir pietiekami ātrs. «Nav tā, ka pie šaušanas strādājam tikai vasarā. Vēl pirms Rūpoldingas posma pie tā strādājām, kas ļāva šautuvē pavadīto laiku samazināt no minūtes un 12 sekundēm līdz 55, 56 sekundēm. Tas ir normāli, jo vidējais ātrums ir 50 sekundes, lai gan daži šautuvē pavada vien 38 sekundes. Tomēr svarīgākais jau ir šādā ātrumā nezaudēt precizitāti. Mūsu ir maz un no mums gaida rezultātu, bet arī krieviem un vāciešiem no pieciem, sešiem biatlonistiem katrā posmā kāds «iekrīt», mēģinot ar lielu pulsu ātri šaut.»
