Pēc Austrumu un Rietumu konferences pirmajām finālspēlēm aizķēros pie domas: bez kura hokejista komandas nespētu cīnīties par Stenlija kausu? Losandželosas "Kings" svarīgākais posms, protams, ir Džonatans Kviks - bez viņa ar ierastajiem diviem vārtiem nepietiktu. Nav nepieciešami citi paskaidrojumi, nav nepieciešama arī statistika, jo viņš ir Kviks.
Lai piedod Džonatana Teivza līdzjutēji, bet Čikāgas "Blackhawks" centrālā ass ir aizsargs Dankans Kīts. Pirmajā spēlē mājiniekiem bija nepieciešams hokejists, kurš iekustinātu uzbrukumu. Un Kīts to paveica. Otrajā spēlē "Blackhawks" vajadzēja noturēt pārsvaru, un arī to paveica Kīts, veiksmīgi spēlējot un bloķējot metienus gan mazākumā, gan vienādos sastāvos.
Tagad esam nonākuši līdz Austrumu konferences spēcīgāko komandu duelim - Pitsburgas "Penguins" un Bostonas "Bruins". Vispirms atskats pagātnē: pirmajā spēlē "Bruins" izcīnīja panākumu ar 3:0 (pirmā sausā izslēgšanas spēle somam Tūkam Raskam), otrajā sāncenšus sagrāva ar 6:1. Atspēlēšanās no 0-2 konferences finālā nav notikusi kopš 1991. gada, kad tieši "Penguins" pieveica... Bostonas "Bruins".
Bet tagad atpakaļ pie spēlētajiem. "Bruins" kapteinis Zdeno Hāra laukumā pavada 28 minūtes un 41 sekundi. Pagājušajā gadā līderis bija Ņūdžersijas "Devils" aizsargs Mareks Zidlickis, un Kanādas medijs CBC jau aprēķinājis - ja Hāra aizvadīs tikpat mačus, cik Zidlickis (24), tad apsteigs čehu par 120 minūtēm. Taču gribētos uzsvērt arī Patrīsa Beržerona pienesumu.
Par viņa spējām vislabāk varējām pārliecināties nevis brīdī, kad Beržerons bija komandas rezultatīvākais spēlētājs, bet gan tad, kad viņš smadzeņu satricinājuma dēļ nevarēja spēlēt. "Bruins" Beržerona zaudējumu izjuta pamatīgi - viņš tomēr ir Austrumu konferences labākais spēlētājs aizsardzībā starp uzbrucējiem un vislabākais līgā iemetienos (62,1%). Kad Beržerons izkrita no sastāva, viņš bija "Bruins" labākais punktu guvējs, taču interesantāks bija cits fakts - tikai 41,9% maiņu viņš sāka sāncenšu zonā. Tas nebija šķērslis.
Tieši Beržeronam uzticēta Pitsburgas "Penguins" kapteiņa Sidnija Krosbija pieskatīšana, un viņš ar pienākumiem tiek galā teicami. Tiesa, šobrīd Krosbijs pamatīgi atpaliek no tā, kas tika gaidīts. Pirmie vārti vērtējami dubultā, īpaši izslēgšanas spēlēs. Pirmajā spēlē "Penguins" uzbruka krietni vairāk un veidoja neskaitāmus momentus, taču ielaida pirmā un zaudēja. Otrajā mačā Breds Maršāns jau 28. sekundē realizēja izgājienu vienatnē pret Tomāšu Vokunu, ievadot sagrāvi.
Kas vieno abus "Penguins" vārtu zaudējumus? Krosbijs. Pirmajā situācijā viņš kļūdījās pozicionāli, pretuzbrukumā nenosedzot Davidu Krejči, otrajā gadījumā Krosbijs uz "Bruins" zilās līnijas uzdāvināja ripu Jaromiram Jāgram. Jā, ripa lēkāja un bija grūti savaldāma pat ar Krosbija meistarību, bet tas nav attaisnojums - "Penguins" kapteinis varēja steigties aizsardzībā, piespēli izdarīt gar apmali, nevis tieši rokās Maršānam. Tieši pret "Bruins" Krosbijs pirmoreiz sezonā netika pie punktiem divās spēlēs pēc kārtas.
Vēlreiz jāizceļ, ka viss notika Pitsburgas laukumā. Pārfrāzējot: "Penguins" nomaiņas varēja veikt otrā, izvēloties izdevīgākos dueļus, atsvabinot Krosbiju no Hāras un Beržerona. Bostonā priekšroka jau būs "Bruins".
Atgriežoties pie spēlētājiem. Sezonas laikā varenais "Penguins" uzbrukums pierādīja, ka var dominēt arī bez Krosbija vai Jevgeņija Malkina, tāpēc izšķirties par vienu spēlētāju bija grūti. Pēc otrā zaudējuma - jau daudz vieglāk. Bez Krosbija labākā snieguma Pitsburgai klājas smagi. It īpaši, ja aizsardzība ir tik nevarīga kā otrajā mačā, kad "Bruins" pretuzbrukumu divatā pret vienu aizsargu vai trijatā pret diviem bija tik daudz, ka vairs nebija interesanti.
Vai un kā Pitsburgas "Penguins" var atspēlēties? 71:38 - tāds ir "Penguins" pārsvars spēka paņēmienos. Banāla ir frāze, ka jāspēlē sava spēle, bet vēlreiz varam pārliecināties, ka tā ir patiesa. Spēlējot pēc "Bruins" noteikumiem, "Penguins" neko sakarīgu nav parādījusi. Noteikti sekos izmaiņas virknējumos - Džeromam Iginlam jāspēlē savā labajā malā.
Pēc pirmās spēles daži steidza norakstīt Vokunu, bet "The Hockey News" par to tikai pasmējās: Marks Andrē Flerī varētu palīdzēt tikai tad, ja spēlētu kā aizsargs, tādējādi pamatīgi šokējot "Bruins". Otrais mačs to pierādīja. Bet varbūt tomēr? Visbeidzot - Krosbijam jāuzlabo sniegums, jārāda līdera cienīga spēle un aiz sevis jāvelk visa komanda.
Jā, "Penguins" ģenerālmenedžeris Rejs Šero sezonas beigās iemainīja Iginlu un Brendenu Morovu - divus pieredzējušus uzbrucējus, Iginla bija Kalgari "Flames" kapteinis, Morovam tāds gods bija uzticēts Dalasas "Stars". Tomēr "Penguins" kapteinis un līderis ir Krosbijs. Un ne tikai uzbrukumā.
Punkts jāpieliek ar citātu no CBC raksta: "Tas bija 2009. gada 7. jūnijs, un Pitsburgas "Penguins" bija zaudējusi Detroitas "Red Wings" ar 0:5. Otro sezonu pēc kārtas "Penguins" Stenlija kausa finālā pirms sestās spēles savā laukumā bija nonākusi iedzinējos ar 2-3.
Pēc dažiem mēnešiem jautājām viņiem par "Inside Hockey" raidījumu, kas būtu veltīts todien notikušajai komandas sapulcei. Bijām dzirdējuši par dažām uzrunām. "Penguins" galvenais treneris Dens Bailsma atzina, ka viena no runām bija starp iedvesmojošākajām lietām, kādu viņam nācies dzirdēt.
Beigās "Penguins" atteicās no iespējas - uzskatīja, ka lietām jāpaliek privātām. Sarunas iedvesmoti, "Penguins" hokejisti atspēlējās un izcīnīja pirmo Stenlija kausu 17 gados."