"Domāju, ka bija laba spēle. Protams, uzvara bija tuvu, un žēl, ka nesanāca. Tāpat čaļi labi strādāja un cīnījās – bija laba spēle," komandas sniegumu vērtēja Teodors Bļugers, kurš Latvijas izlasē debitēja pagājušā gada pasaules čempionātā. Arī savu sniegumu centra uzbrucējs, kurš kopā ar komandu nepaguva aizvadīt nevienu treniņu, vērtēja atzinīgi. "Ja ņem vērā, ka laukumā devos pēc ilga lidojuma, tad bija labi. Protams, esmu juties labāk, bet nekas – pirmā spēle, un bija neslikti."
Amerikas Hokeja līgā sezonu pavadījušais Bļugers pēdējo spēli aizvadīja 26. aprīlī, kad viņa pārstāvētā Vilksbēras/Skrentonas "Penguins" izstājās no Kaldera kausa izcīņas, uzbrucējam trīs mačos sakrājot divus punktus. Tomēr doties palīgā Latvijas izlasei viņam neļāva Pitsburgas "Penguins", kas Stenlija kausa laikā centra uzbrucēju piesaistīja kā rezervistu, lai nodrošinātos savainojumu gadījumā. "Trenējāmies katru dienu, apmēram pa stundai. Uz ledus gāja kādi 10 – 12 cilvēki, rezerves sastāvs. Neslidojām kopā ar lielo komandu, bet gan savā starpā," teica Bļugers, kurš Pitsburgā bija mazliet ilgāk par nedēļu.
Ja Stenlija kausa laikā 23 gadus vecais Bļugers pie teikšanas netika, tad regulārajā sezonā viņš bija tuvu debijai Nacionālajā hokeja līgā. "Pirms mača aizvadīju iesildīšanos ar komandu, gandrīz tiku laukumā. Biju nākamais rindā, kurš būtu spēlējis. Žēl, ka nesanāca, bet ir lietas, pie kurām vajag strādāt," norādīja Bļugers. Fārmklubā viņš 70 spēlēs guva 21 vārtus un sakrāja 45 punktus. "Bija laba sezona. Domāju, ka diezgan uzlaboju savu spēli. Komandā bija lielāka loma, ilgāks spēles laiks."
"Protams, cerēju braukt uz izlasi. Zināju, ka varētu pavērties iespēja. Piezvanīja, kad man beidzās AHL sezona, tomēr Pitsburga nepalaida. Tālāk cerēju: ja nu "Penguins" zaudē, tad varbūt vēl būs iespējams atbraukt uz pasaules čempionātu. Paveicās, ka tāda iespēja bija, un jau nākamajā dienā lidoju uz Dāniju," sacīja Bļugers. "Tāda ir dzīve," viņš teica par sēdēšanu rezervē, nevis došanos palīgā izlasei. "Man ir līgums ar viņiem, un viņi saka, kas man jādara, nevis es viņiem. Neko nevarēju padarīt. Vienkārši ir jāpilda savs darbs. Paveicās, ka tagad esmu te."
Pirmajā mačā Bļugers laukumā pavadīja tieši 14 minūtes, uzvarēja sešos no 11 iemetieniem un tika pie rezultatīvas piespēles, Uvim Balinskim ar metienu no zilās līnijas panākot izlīdzinājumu. Otrās trešdaļas ievadā bija iespēja izcelties arī pašam, tomēr neizdevās realizēt izgājienu vienatnē pret amerikāņu vārtsargu. "Mēģināju trāpīt starp kājsargiem. Pēc tam paskatījos un nodomāju, ka vajadzēja mest ķērājcimda pusē," vērtēja Bļugers.
Viņš spēlēja vienā virknējumā ar brāļiem Bukartiem – Rihardu un komandas kapteini Robertu. "Spēlējām labi, arī izveidojām momentus. Abi ir ļoti meistarīgi spēlētāji, un bija viegli ar viņiem laukumā saprasties," teica Bļugers. Viņš atzīmēja, ka iejusties komandā palīdzējis iepriekšējais pasaules čempionāts – gan zināmas shēmas, gan pazīstami komandas biedri.
