Mihaēls Vīders pie mums pirmo reizi ciemojās vēl 90. gados Rīgas Domes kausa izcīņā, bet Žans Brio gan bija pirmo reizi. Abi EHF galvenie vīri tikās ar desmit bijušo PSRS republiku, bet tagad neatkarīgu valstu handbola federāciju vadītājiem un pārstāvjiem. Tamlīdzīga tikšanās notika pirmo reizi, bet abu EHF svarīgāko vīru piedalīšanās liecina tikai par to, cik tā bija nozīmīga.
"Igora Turčina piemiņas turnīrā Ukrainā mums radās ideja sarīkot šādu tikšanos un ierosme nāca no Latvijas handbola federācijas - Rīga varētu visus sapulcēt vienkopus uz pirmo tādu dialogu. Austrumeiropas reģionā ir daudz valstu un daudz cilvēku, te ir savas lokālas intereses un problēmas un mēs gribam, lai bijušās PSRS republikas ienāk EHF plašāk. Ir Skandināvijas reģions, ir Viduseiropa, bet Austrumeiropa it kā atrodas nomalē, taču tā nedrīkst būt. Mums trūkst komunikācijas, kam par iemeslu ir arī valodas barjera. Rīgā pārrunājam specifiskas šā reģiona lietas, lai mums - EHF - par tām būtu lielāka skaidrība un lai valstu federācijas varētu izteikt savas domas," teica EHF prezidents Žans Brio. "Ieinteresētība ir abpusēja un tā ir liela. Mēs informējam par atsevišķām tehniskām lietām - piemēram, sacensību rīkošana, atbalsta programmas, sadarbība u.tt., bet pretī iegūstam informāciju no valstīm par to iespējām un vēlmēm. Nekādus lēmumus šajā seminārā neviens nepieņem, tā ir informācjas apmaiņa, nogādāšana, apstrādāšana. EHF pasākumos Austrumeiropas pārstāvji parasti ir klusi. Tātad - ar visu apmierināti? Tā nav, bet būt neapmierinātam un klusēt - tas ir bīstami. Jābūt dialogam."- Austrumeiropā jeb bijušajās PSRS republikās tomēr ir dažāds ne tikai handbola līmenis, bet arī dažādas handbola tradīcijas un vēsture. Nevar salīdzināt, piemēram, Ukrainu, Krieviju vai Lietuvu ar Armēniju vai Moldovu...- Tā arī ir. Nevar salīdzināt arī daudzas bijušās PSRS republikas, kurās ir tradīcijām bagāta handbola pagātne, kurās arī tagad ir labs handbola līmenis ne tikai ar citām republikām, bet, piemēram, arī ar Angliju vai Skotiju, kur nekā tamlīdzīga nav. Tieši tāpēc arī vajadzīgas tamlīdzīgas kopīgas sanāksmes, kas abpusēji bagātina. Grūtības ir visiem, bet tās ir atšķirības, vēlmes arī visiem un arī tās ir atšķirīgas. Ja mēs netiksimies, tad mēs nezināsim, kādas tās ir. Austrumeiropa nedrīkst būt Eiropas handbola nomale - tāda bija šā pasākuma galvenā ideja. Un tas bija tikai pirmais solis, lai šis reģions plašāk un drošāk ienāk EHF."
