Gar ūsām tecēja – mutē netika

Nesen biju iegriezies Tallinā. Pilsētā, kura – tūdaļ pēc dzimtās Rīgas – allaž vilinājusi ar sevišķi īpašu stilu un veidojumu. Ar vecpilsētas cienīgi apsūbējušo senatni. Ar Piritas moderni olimpisko gaisotni. Tad pārņem eņģīga, kaut balta skaudība: bet kāpēc ne mums, kāpēc Tallinai un Piritai, nevis Rīgai un Jūrmalai? Jo bija visas iespējas, kuras mums piedāvāja kā pirmajiem...