Šodien arī plašāka publika beidzot uzzināja par Latvijas Hokeja federācijas paveikto darbiņu. Kam radās šī ideja?Neslēpšu, ka tā ir Aigara Kalvīša ideja. Jau kopš ievēlēšanas mēs cenšamies nodibināt labas attiecības ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Mūsu valdes pārstāvji ir tikušies ar igauņiem un lietuviešiem, kuri februārī viesosies Rīgā. Viņi mūs uztver kā vecāko brāli, tāpēc veidojas labas attiecības. Nākamie mūsu tuvākie kaimiņi, ar kuriem ir vērts runāt, manuprāt, ir baltkrievi, tāpēc novembra beigās bijām ciemos pie viņiem. Tā bija Aigara ideja, mana ideja ir organizēt kopīgu čempionātu, jo rezultāti rāda, ka mūsu rezultāti starptautiskos turnīros nav tik labi kā Baltkrievijas klubiem. Arī viņi saprot, ka mēs varam būt noderīgi viņiem. Tas bija viens iemesls tikties, otra doma ir veidot apmaiņas programmu saistībā ar tiesnešiem. Mēs jau esam vienojušies, ka Latvijas čempionāta izslēgšanas spēles tiesās baltkrievu tiesneši. Kopīga pasaules čempionāta organizēšana bija Aigara ideja. Zinājām, ka Baltkrievija un Somija pusgada kongresā ir nominēta 2021. gada čempionāta organizēšanai. Pēc pirmās tikšanās baltkrievi mums atteica. Lukašenko bija teicis, ka viņam tas nav vajadzīgs. Kā Aigaram izdevās baltkrievus pārliecināt, tev jājautā viņam. Tur bija iedarbināti dažādi mehānismi, paziņas, draugi, draugu draugi... Baltkrievijas puse saprata, ka viņiem klāsies grūti, jo biļetes uz visām spēlēm izpārdot būs ļoti grūti, bet ar mums kopā šis risks tiek sadalīts. Pēcāk jau viss notika milzu ātrumos.
Ko baltkrievi šobrīd zaudē?Vēl šodien runājām ar Baltkrievijas federācijas ģenerālsekretāru un viņš saka, ka Minska kā pilsēta [sākotnējā variantā] iegūtu, jo šeit apgrozītos vairāk cilvēku, bet hokeja federācija no visa šī, iespējams, zaudētu. Tieši federācija ir tā, kas uzņemas visas finansiālās saistības pret Starptautisko Hokeja federāciju. Viņi saprot, ka tas ir pārlieku liels risks. Toties šobrīd [jaunajā variantā] zaudē Minska kā pilsēta, bet federācija noteikti iegūst. Uzskatu, ka mūsu personā Baltkrievija ir ieguvusi pietiekami spēcīgu partneri. Ļoti ceru, ka tuvāko gadu laikā mums ar baltkrieviem izdosies realizēt vairākus citus kopīgus projektus.
Kas bija tās lietas, ko esat paveikuši pēdējā mēneša laikā?IIHF savu darbību stingri reglamentē, tāpēc prasības ir ļoti augstas. Viss ir smalki aprakstīts - ļoti smalkās detaļās. No 20. decembra līdz 10. janvārim esam paguvuši sagatavot un iesniegt pieteikumu uz 84 lapām. Tam klāt ir arī 96 pielikumi, kas kopā veido ap 400 lapaspušu biezu grāmatu. Šajā pieteikumā ir arī Ministru kabineta atbalsta vēstule, kas vēl neko gan negarantē finansiālā ziņā. Tā ir vēstule, kas apliecina Latvijas valsts gatavību piedalīties, koordinēt un sekmēt pasākuma organizēšanu. Šīs vēstules tekstu, saturu un faktu izskatīja divās valdības sēdēs slēgtajā daļā, tāpēc arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kā arī mediju pārstāvju par to nemaz nezināja. Noteikti jāizsaka pateicība valdībai un arī Rīgas domei. Kas tad būs galvenie ieguvēji no čempionāta, kas varētu risināties Rīgā? Pirmkārt pilsēta, otrkārt – valsts. Vēl viens ieguvējs ir federācija, taču mēs uzņemamies risku – sanāks vai nē! Esmu pamanījis, ka ir mainījusies attieksme pret federāciju, es neizjutu šo neuzticību, par kuru iepriekš biju dzirdējis.
Kurš gatavoja visus šos dokumentus?Es koordinēju darbu Latvijā, kamēr Baltkrievijā viņu federācijas ģenerālsekretārs. Skaidrs, ka viens es nekad netiktu galā, tāpēc bija noalgoti papildu darbinieki. No 1. janvāra federācijā strādā Kaspars Lācis, kurš ieņem mārketinga direktora amatu. Tāpat milzu darbu paveica mana privātā asistente Oksana Sivicka. Viņa nav federācijas algota darbiniece, bet mana asistente. Oksana 24 stundu režīmā visu apkopoja, pārbaudīja, lika kopā, viņa paveica milzu darbu.
Kas būs otra halle – treniņu halle Rīgā?Esam pieteikuši divas – Volvo ledus halli, kā arī “Kurbada” halli. “Kurbada” pārstāvji mums sola, ka bez šīs halles, kas šobrīd tiek būvēta, būs vēl viena. Latvijā nav otras halles ar laukuma izmēriem 60 - 30 (garums - platums). Pēc IIHF prasībām arī treniņu hallei ir jābūt 60 - 30. “Kurbads” plāno būvēt otru halli, un sola, ka šīs halles ledus laukuma izmērs atbildīs visām prasībām. Mums tas ir ļoti būtiski.
Noteikti ir rēķināta arī finansiālā puse. Cik gribat nopelnīt?Skaidrs, ka šajā pieteikumā ļoti būtiska sastāvdaļa ir biznesa plāns uz 14 lapām. Pagaidām šajā plānā ir daudz nezināmā. 2006. gada čempionātā Rīgai bija ļoti maz iespēju nopelnīt, tāpēc nākamais mans solis ir došanās uz Šveici, kur pārrunāšu visus šos jautājumus. Tā prognoze, ko esam iesnieguši, ir ar peļņu 1,2 – 1,3 miljoni eiro. Tā ir nauda, kas pēc čempionāta paliks LHF rīcībā un tiks ieguldīta hokeja attīstībā. Šis ir konservatīvi optimistisks scenārijs. Te gan jāpiemin, ka rēķināmies ar valsts uzņēmumu atbalstu, jo nauda mums ir jāsāk tērēt jau rīt. Mums jau tagad jāsāk “zvejot” balsis, jo konkurente – Somija - ir ļoti nopietna.
Cik grūta būs cīņa ar somiem?Somi ir ļoti cienījami konkurenti. Tā ir valsts ar milzīgām hokeja tradīcijām. Mūsu pluss noteikti ir tas, ka mēs balsis varam “zvejot” kopīgi, somi ir vieni, taču tas neko nenozīmē. Ja prasa man kā Viesturam Koziolam, tad es saku, ka Helsinki ir garlaicīgākā pasaules pilsēta. Arī no šī viedokļa Rīga un Minska ir daudz interesantāka. Arī fani labā ziņā abās pilsētās ir traki. Mēs vēlamies pierādīt hokeja pasaulei, ka laukumā esam pretinieki, bet tribīnēs un dzīvē – draugi. Arī mūsu piedāvātais 2021. gada čempionāta sauklis “Passion. No borders” (Kaislība. Bez robežām) simbolizē mūsu kopējo darbu.
Jaunā LHF vadība savas darba gaitas uzsākusi ļoti skaļi. Izdevies vienoties ar Bobu Hārtliju, tagad šis. Man rodas jautājums, vai latiņa nav uzlikta pārlieku augsta? Kas būs tālāk, jo man apetīte rodas ēdot, un es neesmu vienīgais.Skaidrs, ka latiņu noturēt nebūs viegli, bet, manuprāt dzīvē kaut ko var sasniegt tikai tad, ja tu ej uz treniņu un strādā ar maksimālu atdevi. Mērķiem ir jābūt augstiem. Skaidrs, ka būs puni, noteikti kļūdīsimies, būs neveiksmes. Lielākais mans izaicinājums ir sportiskie rezultāti, nekas cits. Nav jau problēmu apģērbt izlases spēlētājus smukā apģērbā, tas nav izaicinājums. Mani interesē rezultāts uz tablo, tas ir mans izaicinājums.
