Kravčenko: "Latvijā īsti negribas atgriezties..."

Iesākts jau trešais aplis čempionātā. Kāds vērtējums par parādīto spēli pirmajos divos?- Ir bijušas labas spēles, bijušas sliktas spēles. Uzskatu, ka pagaidām es personīgi esmu aizvadījis pārāk nestabilu sezonu. Komandai ir vairāk uzvaru nekā pagājušogad pēc diviem apļiem, bet mērķis tik un tā paliek tikt izslēgšanas spēlēs. Trešo apli iesākām slikti, tāpēc tagad katra spēle ir izšķiroša, lai "play-off" vēl būtu aizsniedzama.

Sākāt sezonu palēnām, bet vēlāk uzvarējāt arī tabulas augšgala komandas. Kas izmainījās?- Nedaudz pamanīja spēlētājus, lai gan nedomāju, ka tas bija noteicošais. Droši vien vairāk tas, ka vienkārši saspēlējāmies. Pat vietējie spēlētāji nebija kopā spēlējuši iepriekš. Es zināju Džošu [Mejo], bet tas arī viss. Vēl arī tas, ka sezonas sākumā mums uzreiz bija grūti izbraukumi pret Doņecku un "Azovmash". Otrajā aplī bija deviņas mājas spēles un, šķiet, kādas astoņas no tām uzvarējām. Uzvaras nāca vairāk.

Mājas faktoram ir liela nozīme?- Kaut kā tā sanāk, ka mājās spēlējam labāk. Zāle vienmēr ir pilnīgi pilna. Tā nav nevienā citā zālē, kur esam bijuši izbraukumos. Mums ir kāds pusotrs tūkstotis vietu, kā Liepājā viena puse ir vaļā un mazliet vietas laukuma galos, bet otrā pusē sēž komandas un sekretariāta galdiņš. Troksnis vienmēr ir milzīgs, un tas dzen uz priekšu.

Pašam sniegums sanācis nestabils. Kāpēc tā?- Pirmo reizi spēlēju ārzemēs, varbūt arī tas ietekmēja. Labi, it kā savs treneris, bet no otras puses – citi uzreiz skatās uz tevi "kas tu tāds esi un kāpēc tevi te ņēma?" Atklāti neviens neko nav teicis, bet varbūt arī kādam ir kaut kas. Pārējie trīs ārējie ir amerikāņi, kuriem arī ir vajadzīga sava statistika un citreiz varbūt nemaz netieku pie tās bumbas tik daudz. Kopējais līmenis ir augstāks, bet domāju, ka tas nav tik izšķiroši. Citreiz neuzņemos tik daudz, cik vajadzētu. Man arī treneri to saka, citādi amerikāņi spēlē, es tikai gaidu uz atmešanu un tad – ja iemetu, iemetu, ja ne, tad ne. Protams, varētu spēlēt daudz labāk.

Iepriekšējās sezonās apliecināji sevi kā labu aizsardzības spēlētāju, kam bieži uzticēja pretinieku līderu segšanu. Vai arī šajā sezonā tev ir līdzīgi uzdevumi?- It kā jā. Pēdējos gados sanācis pielikt vairāk tieši aizsardzībā, un izskriet kādam līdzi man nesagādā lielas problēmas. Protams, šosezon, ja varbūt pašam neizdodas samest tik daudz punktus, varu otrā laukuma galā nodrošināt, lai pretī nesamet daudz.

Kad Agris tevi aicināja uz komandu, vai viņš prasīja no tevis to pašu, ko rādīji Liepājā?- Liepājā apkārt visi bija jaunie spēlētāji, te tomēr visi ir pieredzējušie. Jaunie ir, bet viņi praktiski nespēlē. Līdz ar to arī mana loma nav tik liela, kāda tā bija Liepājā.

Kāds kopējais iespaidus par Ukrainas superlīgu?- Čempionāts ir spēcīgs. Ja salīdzina, kādi leģionāri brauc uz vadošajām komandām, domāju, Latvijā tādu nav. OK, šogad VEFam ir Roulends, bet kopumā tādu ārzemnieku nav bijis Latvijā un diezin vai arī būs. Gan "Azovmash", gan Doņeckai ir Eirolīgas spēlētāji. Jā, ar visu to viņi atrodas tabulas vidusdaļā, bet te ir svarīgi arī tas, kuriem klubiem izdodas savākt labākos ukraiņus. Lejasgala komandas savāc tos, kas paliek pāri.

Un kādi ir tie ukraiņi, kas paliek pāri?- Praktiski jau visu spēli taisa ārzemnieki. Ir jau spēles, kad nospēlē arī kāds vietējais, bet pārsvarā viņi gaida, kad atmetīs bumbu. Ar bumbu neviens ukrainis īsti nespēlē. Lai taisītu situācijas sev un citiem – tādu praktiski nav.

Ja salīdzinām, Mejo sezona izdevusies labāka, lai gan arī viņu, tāpat kā tevi, Agris paņēma līdzi no Liepājas.- Viņš uzreiz zināja, ka būs pirmais saspēles vadītājs un spēlēs daudz. Vienubrīd viņš vispār bija vienīgais saspēles vadītājs, otrs bija vietējais jaunais. Protams, arī viņam bijušas sliktākas spēles, bet bijušas arī tādas, kad viņš viens pats samet pāri 30 punktiem.

Cik liela nozīme ir tam, ka blakus ir treneri, kas runā tavā valodā un kas zina tevi?- Grūti pateikt. It kā jā. Zināju, ko gaidīt un kādas būs prasības. Man mēdz prasīt citi spēlētāji, ko tagad var gaidīt, ja esam zaudējuši kādu spēli. No otras puses – protams, pārrunājam to, kas jauns Latvijā, ko katrs izlasījis, bet mums tomēr ir trenera-spēlētāja attiecības. Nenoliedzami, ka vieglāk pirmo reizi spēlēt ārzemēs pie sava trenera.

Kāpēc komandā nenoturējās Rinalds Sirsniņš?- Bija zaudējumi, un kluba vadība izdomāja, ka kaut kas ir jāmaina. Ja treneris nebūtu mainījis kaut ko un zaudējumi turpinātos, varbūt paša trenera krēsls vairs nebūtu tik stabils. Sanāca tieši tā, ka bija izmaiņas un mums sākās uzvaras.

Vai ir kāda komanda, pret kuru iet visgrūtāk un pret kuru vieglāk?- Nezinu, kāpēc, bet pret "Ferro-ZNTU" vienmēr bijis grūti. Otra tāda komanda ir Južnijas "Himik". Vienu spēli pat ar 40 punktiem zaudējām, no otrās ceturtdaļas vienkārši atspēlējām spēli līdz beigām. Nesanāca vienkārši nekas. Pret ko vieglāk? Grūti pateikt. Pret citiem latviešiem it kā nē. Kārlim Muižniekam neparedzama komanda, tur arī tagad lielas izmaiņas notiek. Bagatskim ir spēcīga komanda. Abas reizes esam uzvarējuši "Goverlu". Pirmajā spēlē slikti gāja, bet ar zonu salauzām, viņi vairs nesaprata, kas notiek. Viņiem pieci amerikāņi un nevienam nav stabils trīspunktnieks.

Mērķis droši vien tas pats, ko visi saka – jātiek "play-off"?- Jā, jā. Tāds tas bija jau pirms sezonas. Pēc otrā apļa viss izskatījās labi, bet trešo iesākām švaki. Zaudējām "Azot", ko trenē Guntis Endzels, ar pēdējo sekunžu metienu. Mums bija plus divi un aizsardzība. Atsitāmies, tikām pie bumbas desmit sekundes līdz beigām. Viņi uzsita sodu, aizmetām abus garām, un viņiem jaunais džeks, kurš iepriekš bija vidēji spēlējis minūti, palaida bumbu uz grozu, tā atsitās pret vairogu un iekšā līdz ar sirēnu... Ļoti sāpīgs zaudējums. Nākamajā mačā jau pirmajā ceturtdaļā dabūjām iekšā ar mīnus 20 un nevarējām vairs savākties. Ja nenotiek nekādi brīnumi, tad laikam jau mums ar Čerkasiem nāksies sisties līdz galam par pēdējo vietu "play-off".

Kāda ir Nikolajeva kā pilsēta?- Priekš Ukrainas nav liela, te ir aptuveni 400 000 iedzīvotāju. Visa darbība gan notiek praktiski uz vienas ielas. Tā kā krieviski runāju labi, man bija viegli, jo šeit visi runā krieviski. Sākumā pat biju šokā, ka ukraiņi savā starpā komandā runā krieviski. Vienīgais [Romāns] Gumeņuks citreiz pa telefonu runā ukraiņu valodā, jo viņš nāk no Rietumiem, kur vairāk runā ukrainiski. Šeit visi tikai krieviski. Sākumā gāju palīgā Džošam iepirkties uz veikalu, jo te pārsvarā visi veikali ir pēc vecās sistēmas – pie letes ej un rādi, ko tev vajag, nevis ar pašapkalpošanos. Man iedalīts dzīvoklis vistuvāk zālei, piecas minūtes ar kājām. Sākumā līdzi bija draudzene, bet viņa aizbrauca atpakaļ uz Latviju. Ko man vienam vajag – gulta ir, televizors un internets ir.

Ārpus basketbola pavadāt laiku kopā ar treneriem vai ar Mejo?- Ārpus laukuma es vairāk ar ukraiņiem pavadu laiku, aizejam vakariņās dažreiz. Gribējām aiziet uz kino vienreiz, bet visas filmas ir ukraiņu valodā, un titri nav, tā kā nebija jēgas. Esam bijuši arī visi kopā vakariņot, bet tagad amerikāņi vairāk čupojas savā starpā, ukraiņi – savā. Un es pa vidu (smejas).

Kā nakts dzīve Nikolajevā?- Zini, ilgāku laiku neesam neko darījuši. Esam bijuši ārā, bet pilsēta skaitās maziņa un, ja kaut kur aizej, pēc tam visi par to zina.

Kā ir – pēc pirmās sezonas ārzemēs būs āķis lūpā mēģināt palikt ārpus Latvijas vai tomēr būtu ar mieru arī atgriezties Latvijā pie līdzīgiem nosacījumiem?- Zini, ja tā padomā, tad laikam tomēr gribētu uzspēlēt ārzemēs arī turpmāk. Parasti skatos visas spēles, ko rāda Sportacentrs un ko varu paspēt redzēt. Esmu nonācis pie secinājuma, ka īsti negribas atgriezties. Liepājā man tiešām negribētos atpakaļ. Viņiem tur vienubrīd bija tāda bēdu ieleja. Trenējās kā traki, bet jēga nav nekāda. Sazvanos arī ar Māri Gulbi laiku pa laikam, viņiem gan "Baronā" tagad iet labi. Protams, ja apstākļi piespiestu, ko darīt – nāktos atgriezties... Redzēs, kā viss beigsies šosezon, bet domāju, ka otrajā gadā Ukrainā es varētu spēlēt jau daudz labāk.

192 centimetrus garais Mārtiņš Kravčenko šoseozn Ukrainas superlīgā nospēlējis 31 spēli, vidēji laukumā pavadot 26 ar pusi minūtes, gūstot 6,4 punktus, izcīnot 2,3 atlēkušās bumbas un atdodot 1,7 rezultatīvas piespēles.