Daži sportisti vīrusa dēļ ir atteikušies piedalīties, piemēram, Austrālijas golfa spēlētājs Marks Leišmans, tāpat arī viņa kolēģis Adams Skots, kurš gan norādīja, ka Zikas vīrus neesot galvenais iemesls.
Gatavošanās olimpiskajām spēlēm sportistam patiešām nozīmē ziedot sevi lielākam mērķim — iziet cauri gadiem ilgam treniņu plānam, pārvarēt sevi un uzstādīt jaunus personīgos rekordus, lai pēc šiem četriem gadiem būtu pietiekami labā formā un varētu kvalificēties olimpiskajām spēlēm.
Vieglatlēte Agnese Pastare olimpiskajās spēlēs startēs soļošanā. Viņa pastāstīja, ka izdarījusi daudz un tagad ir īstais laiks to izmantot. Trenējoties Agnese medijos uzzinājusi par Zikas vīrusu Riodežaneiro, vēlāk par to sportistiem stāstīja arī Latvijas Olimpiskajā vienībā.
"Man bija iepriekš divi tādi smagi treniņu gadi, kad nesanāca uzstādīt rezultātu, kad es trenējos, varētu teikt, neveiksmīgi, un šopavasar es izpildīju normatīvu olimpiskajām spēlēm, un tagad ir tas smagais sagatavošanās periods, kad es tiešām esmu pārliecināta, par to, ka es braucu, un treniņu process ir veltīts tam maksimālajam rezultātam," sacīja Pastare.
“Es principā par to [Zikas vīrusu] īpaši neuztraucos, un tā pus pa jokam, [ir] tāds viedoklis, ka varbūt vairāk jāuzmanās no tiem ķīmiskajiem odu atbaidīšanas līdzekļiem, kas tur tiks pielietoti, nekā no odiem, kuru varbūt tur nebūs tik daudz," sprieda soļotāja.
Zikas vīrusu pārnēsā odi, tāpat ar vīrusu inficētais to var nodot citam neaizsargāta seksa laikā. Zinātnieki ir vienisprātis — Zikas vīruss izraisa mikrocefāliju, tas nozīmē, ka bērni piedzimst ar neparasti mazām galvām. Slimībai ir vairākas smaguma pakāpes un tā var ietekmēt bērna dzīvi.
Sākotnēji par vīrusu bija noraizējusies arī maratoniste Jeļena Prokopčuka, taču viņa atzīst, ka ceļazīme uz Rio ir iegūta un atpakaļ ceļa vairs nav.
“Kā es sapratu, [Brazīlijā] būs ziema un nebūs tik liela [odu] aktivitāte. Vajag izmantot pretlīdzekli, varbūt vajag ar garām piedurknēm kreklu izmantot. Un es domāju, ka mēs nedzīvojam tur, kur būs daudz koku, mēs dzīvojam pilsētā. Piemēram, mums Latvijā, pilsētā atrast [odus] arī ir grūtāk nekā mežā," sacīja titulētā maratoniste.
Arī šķēpmetēja Sinta Ozoliņa plānus mainīt negrasās. “Man jau nav variantu, braukt un startēt, es braukšu,” viņa teica. "Es zinu apmēram par to, kādas instrukcijas vajadzīgas, lai izvairītos no kukaiņiem… pārējais jau ir tāda tīrā laimes spēle."
Sinta atzīst, ka satraukuma par Zikas vīrusu viņai nav. “Īpaši pa džungļiem es nebraucu izklaidēties ekskursijā. Starts un viss fokuss ir uz Olimpiādi. Es domāju, ka pilsētā viņi arī nav tik lielā koncentrācijā, kā ārpusē izbraucot.”
Piesardzīga ir 400 metru skrējēja Gunta Latiševa-Čudare. Viņa pat pārdomājusi, vai doties uz olimpiādi, ja vīrusa draudi nemazināsies. "Protams, es aizdomājos par to un vienu brīdi man pat likās, ka, ja tie visi draudi nebeigs skanēt, tad es varētu arī nebraukt uz olimpiādi, jo es nebūtu gatava riskēt, piemēram, ar savu bērnu dzīvību, nākotni un veselību," paskaidroja sportiste.
Gunta pastāstīja, ka bailes mazināja tas, ka medijos par Zikas vīrusu vairs tik daudz nestāstīja, tāpat palīdzēja arī fakts, ka olimpiāde ir viens no svarīgākajiem notikumiem pasaulē, tātad arī drošības pasākumiem jābūt atbilstošiem. "Un arī ieteicams nēsāt apģērbu garām rokām un piedurknēm… nu, tādi tie norādījumi mums tika sniegti. Vēl ir grūti aptvert, kā to var ievērot tik karstos laikapstākļos," par apģērbu teica Latiševa-Čudare.
Uzrunātās sportistes atzina, ka bailes no Zikas vīrusa nav tik lielas, lai nedotos uz olimpiskajām spēlēm, tāpat dažas piebilda, ka raizējas ne tikai par Zikas vīrusu, bet arī par iespējamiem teroristu uzbrukumiem.
