“Vēl īsti nevaru aptvert notikušo, bet sajūtas ir labas. Meitenes arī ir priecīgas, un tas ir galvenais,” apmierināts ar divās dienās paveikto bija SK “Babīte” komandas treneris Artūrs Tinte. “Nospēlējām kā komanda. Meitenes viena otru atbalstīja pat tad, ja kas nesanāca. Pusfināla pretiniecēm Daugavpilī bijām zaudējuši, izlaižot uzvaru no rokām. Tas deva papildu motivāciju uzvarēt un revanšēties. Labi bija arī tas, ka palikām uz otru pusfinālu un redzējām, ka arī RSU/MVS spēlē ļoti labi. Tas palīdzēja neatslābināties, bet nedēļas nogales mači parādīja, ka nav tas sieviešu volejbols nemaz tik slikts, kā stāsta. Visas spēles bija skaistas, un patīkami, ka pēc ilgāka pārtraukuma izcīnīto Latvijas kausu esam ieguvuši tieši mēs. Tas vispār ir mūsu pirmais kauss, jo līdz šim esam spēlējuši tikai par trešo vietu. Iespējams, ka savu lomu nospēlēja arī pieredze, kuras mums bija vairāk.”
“Pirmajā setā, kad mums nekas neizdevās, iekšā man viss vārījās, pulss bija augsts, bet centos to neizrādīt,” pēc laimīgajām mača beigām pastāstīja jēkabpiliešu treneris Mārcis Obrumans. “Jau sildoties likās, ka jaunākie čaļi ir tādi stresaini. Pirmajā setā netikām pāri mandrāžai, un “RTU/Robežsardze” labi uzservēja. Man vajadzēja komandai nodot vēsti, ka uzvar nevis tā komanda, kura svin panākumu vienā setā, bet tā, kas uzvar trijos. Mums bija jātiek tam pāri, kaut gan cerēju, ka tas pāries jau pirmā seta vidū. Svarīgi, ka pēc pirmā seta spējām cīņu līdzsvarot.
Pašam liekas, ka panākumu atslēga bija tajā, ka labi nospēlējām aizsardzībā, jo “RTU/Robežsardzes” bloks mums sagādāja lielas problēmas. Ko varējām, aizsardzībā pacēlām un pārvērtām punktos. Setos, kuros uzvarējām, mazāk kļūdījāmies servēs. Servējām ne tik agresīvi, bet galvenais bija dabūt serves laukumā. Tas ir mūsu nozīmīgākais tituls, kaut arī jebkura balva jebkurā līgā ir svarīga.”
Izmantotie resursi:Latvijas Volejbola Federācija
