10.06.2017. 05:00

Redzot Ostapenko talantu, viņas tikšana līdz "French Open" finālam nav liels pārsteigums, jo no Aļonas lielas lietas tika gaidītas jau kopš junioru laikiem, turklāt šogad uz māla spēlēts ļoti labi, un Parīzē pārsvarā bijušas parocīgas pretinieces. Jau tīnes vecumā tikšana līdz trim WTA fināliem, ieskaitot divus "Premier" līmenī, ir apliecinājums laba līmeņa tenisam viņas īpašumā, turklāt Ostapenko ir izteikti dominējoša spēle. Proti, viņa mačos uzvar pašas spēkiem, nevis dzīvo no pretinieču kļūdām.

"French Open" fināla sakarā vienīgais pārsteigums ir tas, ka Aļonas lielais "Grand Slam" izrāviens vispirms noticis māla turnīrā (māls viņai segumu ērtuma sarakstā atrodas pēdējā vietā), nevis uz Vimbldonas zālāja vai kādā no diviem "hard" seguma "major" turnīriem Melburnā un Ņujorkā.

Parīzē notikušajam "sprādzienam" bija ļoti labas iespējas rasties jau janvārī Melburnā, kur Ostapenko 3. kārtā pēdējā setā bija vadībā ar 5:2 pret Karolīnu Pliškovu, taču divreiz nespēja izservēt maču un piedzīvoja ļoti sāpīgu neveiksmi. Uzvarot čehu spēlētāju, Ostapenko atvērtos līdzens ceļš uz pusfinālu – Darja Gavrilova 4. kārtā un Mirjana Lučiča-Baroni (viņa šogad jau divreiz uzveikta) ceturtdaļfinālā Aļonai noteikti būtu uzvaramas pretinieces, bet pusfinālā pretī stātos pasaules labākā spēlētāja Serēna Viljamsa.

Ostapenko junioru laikā un profesionālās karjeras pirmsākumos ITF līmenī uz māla bija labi rezultāti, bet pirms šīs sezonas viņa WTA līmenī bija uzvarējusi tikai divās spēlēs. Šogad viņa uz māla jau uzvarējusi 15 spēlēs pamatturnīros, kā arī guvusi vēl piecus panākumus kvalifikācijas mačos "Premier" līmeņa turnīros Štutgartē un Romā.

Lielu lomu Aļonas māla rezultātu progresā spēlējusi Anabela Medina Garigesa. Karjeru oficiāli nebeigusī spāniete, kura vēl cer uzspēlēt dubultspēles, uzvarējusi 10 WTA vienspēļu turnīros uz šī seguma, tāpēc ļoti labi zina, kas nepieciešams panākumu gūšanai māla sacensībās.

Tiesa, Ostapenko nav kļuvusi par tipisku māla spēlētāju, proti, nespēlē šim segumam raksturīgu tenisu, bet ļoti produktīvi nostartējusi ar savu ātrajiem segumiem daudz piemērotāko spēli. Ostapenko turpina spēlēt ļoti agresīvi un spēcīgi, neielaižoties garo izspēļu tenisā. Būtiskākais jauninājums viņas spēlē tagad ir regulāra došanās pie tīkla – teniss, kas ļauj izspēles pabeigt ātrāk, kā tas Aļonai patīk. Māla sezonas veiksmes stāstā lielu lomu spēlējuši ātrie segumi Čārlstonā (zaļais māls pamatā ir ātrs – neatkarīgi no atrašanās vietas), kur viņa arī tika līdz finālam, un Parīzē, kur Aļonai, pēc pašas teiktā, ir patīkams māla ātrums.

Kad kļuva zināms, ka šogad Parīzē grūtniecības dēļ nevarēs spēlēt Serēna Viljamsa un apdalītā Marija Šarapova (nedabūja "wild card"), kā arī sliktā formā ir citas elites spēlētājas, ieskaitot pagājušā gada čempioni Garbinji Mugurusu un pasaules pirmo raketi Andželiki Kerberi, Halepa kļuva par "French Open" galveno favorīti. Lieliskie rezultāti pēdējos divos turnīros pirms ierašanās Parīzē – tituls Madridē un 2. vieta Romā – vēl vairāk nostiprināja Halepas kā galvenās favorītes statusu.

Ņemot vērā to, ka māls ir Halepas mīļākais segums, viņa pretendentu pulkā Parīzē bija arī iepriekš un pat vienreiz tika līdz finālam (2014. gadā pārāk spēcīga bija Šarapova), taču šoreiz viņa iepriekš minēto iemeslu dēļ kļuva par pirmo favorīti. Spiediens uz Halepu ir bijis jau kopš turnīra sākuma, turklāt šoreiz viņai ir divkārša uztraukuma deva, jo panākums šodien gaidāmajā finālā viņai ļautu nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – iegūt pirmo "Grand Slam" titulu un arī kļūt par ranga līderi. Iespējas aizsniegties līdz 1. vietai viņai, domājams, vēl būs, toties tik labas iespējas tikt pie "Grand Slam" trofejas, gan var vairs nebūt.

Ostapenko četrās no sešām cīņām uzvarējusi trīs setu mačos, turklāt trīs reizes spējusi atspēlēties un uzvarēt pēc neveiksmes 1. setā. Līdz šim Ostapenko ar tādām cīnītājas spējām WTA sacensībās nebija izcēlusies. Lielākais uzvarēto trīs setu maču skaits vienā turnīrā bija divi. Tikpat daudz viena turnīra ietvaros arī tādu spēļu, kurās gūts panākums pēc zaudēta 1. seta.

Halepa ļoti viegli izspēlēja pirmos četrus mačus, visos uzvarot ar 2-0. Šajā posmā problemātiskākais bija mačs pret Darju Kasatkinu, kad Halepai 2. setā nācās atspēlēt vairākas setbumbas. Sākot ar ceturtdaļfinālu, Halepai parādījās lielākas grūtības, abās nākamajās spēlēs uzvarot ar 3. seta palīdzību. Halepa bija ļoti, ļoti tuvu tam, lai izstātos ceturtdaļfinālā pret Eļinu Svitoļinu, taču Ukrainas tenisiste izsēja milzīgu pārsvaru – 6:3, 5:1. Halepa tās cīņas 2. seta taibreikā arī atspēlēja vienu mačbumbu.

Vērtējot pretinieces spēlēto tenisu, Ostapenko grūtākais mačs šajā turnīrā ir jau aiz muguras. Runa ir par pusfināla cīņu pret Timeju Bačinskī, kad Aļonai patiešām klājās ļoti grūti, taču viņa nesalūza mačā, kuru pirms dažiem mēnešiem būtu atlaidusi. Halepai nav tik lielas dažādības kā Bačinskī, Simona spēlē būtībā vienkāršu tenisu.

Lai arī Ostapenko ar Halepu nav tikusies, var viegli iztēloties, kā abu spēlētais teniss izskatītos uz pretinieces spēles fona un kā vienai izdotos ierobežot/uzspiest sāncensei savu tenisu. No Aļonas šajā turnīrā uzvarētajām pretiniecēm Halepa spēles ziņā vislīdzīgākā ir Karolīnai Vozņacki, pret kuru Aļonai tagad ir iespaidīga 4-0 bilance.

Halepai ir ļoti laba aizsardzība, turklāt viņai uz māla ir laba kustēšanās, kas šim segumam ir ļoti specifiska. Tāpat kā Vozņacki, arī Halepa sit vienkāršus sitienus – tādus, kas Aļonai nespēj radīt lielas grūtības. Piemēram, Bačinskī vairāk iegrieza bumbiņas, izmantoja "slaisus" un saīsinātos sitienus. Arī Halepas arsenālā ir tādi ieroči, taču tiek izmantoti ļoti reti. Lielākā atšķirība starp Vozņacki un Halepu ir tā, ka rumānietei ir spēcīgāks uzbrukums.

Halepa nejūtas komfortabli spēlē pie tīkla – tas ir vēl viens pluss Ostapenko, jo gala līnijas tenisā, kurā pretiniece nedod daudz "sarežģītu" bumbiņu, Aļona jūtas kā zivs ūdenī. Halepai vājākais sitiens ir "forehand", tāpēc Ostapenko jācenšas uzspiest "forehand" sitienu apmaiņas, it īpaši pa diagonāli. Šis sitiens viņai šī turnīra laikā ir bijis labā līmenī. No "backhand" puses Halepa ir bīstamāka, viņai no kreisās puses patīk sist pa līniju.

Finālā daudz kas būs atkarīgs no divām lietām. Pirmkārt, kā Ostapenko jutīsies savā pirmajā "Grand Slam" finālā. Ceturtdaļfinālā un pusfinālā viņa neizrādīja lielas uztraukuma pazīmes, lai gan vēlāk atzina, ka pusfināla 2. setā bija neliels uztraukums. Garantiju, ka drošs būs arī fināls, protams, nav.

Netrūkst gadījumu, kad tenisistes savā pirmajā "Grand Slam" finālā "sasalst" un vienkārši nespēj nospēlēt pat apmierinošā līmenī, turklāt tas var gadīties arī mačos pret spēlētājām, kuras iepriekš vairākas reizes uzvarētas vai ir parocīgas tenisistes. Salīdzinoši nesens piemērs – Sabīne Liziki 2013. gadā Vimbldonas finālā ar 1:6, 4:6 zaudēja Marionai Bartoli, kuru bija uzveikusi trīs reizes pēc kārtas, ieskaitot divus gadus agrāk Vimbldonas ceturtdaļfinālā.

Otrkārt – Halepas izvēlētā taktika. Pusfinālā pret Pliškovu viņa mača lielāko daļu nospēlēja ļoti pasīvi (viņa var spēlēt arī agresīvi), ļaujot čehietei diktēt spēli. Tādā tenisā viss bija atkarīgs no Karolīnas uzbrukuma precizitātes. Kvalitatīvi viņai izdevās nospēlēt tikai vienā setā, kurā viņa arī uzvarēja. Parējos divos zaudētājos kļūdu bija pārāk daudz. Ja Halepa ar tādu pašu taktiku izies uz finālu, Ostapenko var viņu uzvarēt, jo šis būs tieši tāds mačs, kurā viss atkarīgs no pašas – trāpi laukumā vai ne. Ar Ostapenko spēcīgajiem sitieniem ir problēmas pat pasaules labākajām aizsardzības spēlētājām. Ja Simona spēlēs agresīvāk, Ostapenko uzdevums var sarežģīties.

Ostapenko vienspēļu finālos vēl nav uzvarējusi, zaudējot visus trīs. Bēdīgākais šajos finālos ir bijis nevis rezultāts, bet gan parādītā spēle. Aļona savā pirmajā finālā 2015. gada oktobrī Kvebekā gandrīz neko nespēja izdarīt pret Anniku Beku (2:6, 2:6), kura iepriekšējo trīs mēnešu laikā bija uzvarēta divas reizes.

Nākamais fināls Ostapenko bija 2016. gada februārī Dohā, kur ar 6:1, 4:6, 4:6 zaudēts Karlai Suaresai Navarro. Aļona Spānijas tenisisti iepriekšējā mačā sagrāva ar 6:2, 6:0. Jā, tas notika Vimbldonā uz zālāja – seguma, kas Suaresai Navarro nav patīkams, taču arī Dohas finālu Ostapenko sāka graujoši. Aļona 3. setā bija vadībā ar breiku, bet pārsvaru noturēt neizdevās. Suaresa Navarro toreiz uzvarēja ar lielākas pieredzes palīdzību, garajās izspēlēs nogurdinot Ostapenko un piespiežot viņu daudz kļūdīties.

Visbeidzot trešais fināls bija šogad aprīlī Čārlstonā, kur Ostapenko bezcerīgi ar 3:6, 1:6 kapitulēja Kasatkinai, pret kuru viņai pirms mača bija 2-0 bilance. Šoreiz nelāgu lomu nospēlēja Ostapenko sekmes dubultspēlēs. Viņa iepriekšējā dienā spēlēja ne tikai vienspēļu pusfinālu, bet arī dubultspēļu pusfinālu, turklāt tas tika aizvadīts vēlu vakarā. Nākamajā dienā vienspēļu finālā viņai pietrūka enerģijas, lai varētu pacietīgi nospēlēt pret Kasatkinas primitīvo, taču tajā pašā laikā efektīvo tenisu. Daša gandrīz to vien darīja, kā deva Ostapenko iegrieztās bumbiņas, bet Aļona sita autos un tīklā.

Halepai finālos ir 15-9 bilance, turklāt arī viņa zaudēja karjeras pirmos trīs finālus. Neskaitot pirmos divus finālus, kad viņa, pati vēl nebūdama elites līmeņa spēlētāja, 2010. gadā Fesā zaudēja 67. raketei Ivetai Benešovai un nākamajā gadā tajā pašā turnīrā finālā piekāpās 94. vietā bijušajai Albertai Brianti, Halepa kopš sava pašreizējā līmeņa sasniegšanas finālos zaudējusi tikai Top 20 spēlētājām!

Viņa divreiz piekāpusies Šarapovai – 2014. gadā gan Madridē, gan "French Open" (4:6, 7:6(5), 4:6), divreiz arī Serēnai Viljamsai, bet vienreiz Agņeškai Radvaņskai, Belindai Benčičai un Eļinai Svitoļinai. Jāatzīmē, ka 2015. gadā Toronto zaudētajā finālā viņa pret Benčiču un šogad neveiksmīgajā Romas finālā pret Svitoļinu Halepai bija savainojumi. Kanādā notikušajā finālā viņa izstājās pēdējā setā, bet pagājušajā mēnesī Itālijā finālu nospēlēja līdz galam, lai gan viņai iespēju uzvarēt nebija.

Ostapenko zaudējusi visus četrus mačus pret Top 5 spēlētājām. Viņa pērn Romā piekāpās Garbinjei Mugurusai (#4) un Ņūheivenā zaudēja Agņeškai Radvaņskai (#4), bet šogad "Australian Open" izlaida uzvaru pret Pliškovu (#5) un Indianvelsā atzina Dominikas Cibulkovas (#5) pārākumu. Ostapenko karjeras lielākā uzvara kopš 2016. gada februāra ir 8. raketes Petras Kvitovas uzveikšana Dohā.

Ostapenko uzvara šodienas finālā nozīmētu pirmo titulu iegūt "Grand Slam" līmenī. Sieviešu konkurencē pēdējā ar tādu panākumu ir ASV tenisiste Barbara Džordana, kura 1979. gadā uzvarēja "Australian Open". Iepriekšējā gadā pirmo titulu ar uzvaru "Australian Open" ieguva Austrālijas tenisiste Kristīna O'Nīla.

Tikmēr vīriešu sacensībās pēdējais tādā veidā izcēlās brazīlietis Gustavu Kuertēns, kurš 1997. gadā uzvarēja "French Open". Interesanti, ka Kuertēns pirmo no saviem trim "French Open" tituliem ieguva 1997. gada 8. jūnijā – dienā, kad piedzima Ostapenko.

Piezīme: iekļauta tikai "Grand Slam", olimpisko spēļu un WTA pamatturnīru statistika.



CAPOEIRA A.Čaka iela 59-5a, Rīga
Солнцев Валерий Солнцев ВалерийГреко-римская борьба, Вольная борьба, Пляжная борьба
Регистрация