"Darīju to, ko vislabāk mācēju darīt, un sanāca," pēc visveiksmīgāk aizvadītā Pasaules kausa posma (10.vieta sprintā, 13.vieta iedzīšanā, 28.vieta masu startā – aut.) karjerā Rastorgujevs bija piezemēts. "Fiziski jutos labi, pēc [neveiksmīgā] pasaules čempionāta biju atguvies, paskriet varēju, lai arī šaušana nesanāca tā, kā vajadzētu. Iedzīšanā bija stiprs vējš, bet masu startā lodes aizlidoja ne tur, kur viņām bija jālido."
"Šāvu ātrāk, jo masu startā visi šauj ātri, bet iedzīšanā visu koriģēja vējš. Ja būtu bezvējš, vari ātri visu izbērt ārā, bet, ja vējš, tad ilgi stāvot vienalga vari netrāpīt. Savā ziņā tas bija, ja ne sava veida eksperiments, tad vismaz mēģinājums gūt pārliecību, ātri šaujot. Iepriekš es diezgan ilgi šāvu, rezultāts jau labāks nebija – turpat jau biju. Šaujot ātrāk varbūt par vienu sodu vairāk, bet vieta apmēram tā pati. Skatījos pats laikus – izšāvu par 40 – 50 sekundēm ātrāk nekā parasti, bet tas ļoti daudz, principā var divus ar pusi soda apļus noriņķot pa to laiku. Vai tikpat ātri šaušu arī turpmāk? Viss atkarīgs no situācijas, daudz faktoru," pastāstīja biatlonists.
"Protams, bija iespējas tikt arī sešiniekā, ja par vienu kļūdu mazāk būtu sprintā vai iedzīšanā," sportists atklāja.
Rastorgujevs arī atzina, ka no Eiropas čempionāta, kurā divreiz miglas dēļ tika atceltas sprinta sacensības, viņš aizbrauca bez gandarījuma, neskatoties uz ceturto vietu 20 kilometru distancē: "Devos prom bez padarīta darba sajūtas, jo mērķis bija tikai viens – medaļa. To neizpildīju! Nepalikām uz trešo sprintu, jo tas jau nebija normāli – trīs dienas pēc kārtas kalnos skriet. Sačakarētu veselību un nākamgad vispār nevarētu normāli pastartēt."
Jautāts par pēdējo Pasaules kausa posmu Sočos (14.03. – 17.03.), Rastorgujevs atbildēja: "Nekad tur neesmu bijis, nezinu, kā izskatās, kāda tur gaisa temperatūra, un kā tas viss ietekmēs organismu. Visu redzēs uz vietas. Pēc treniņiem jau varēs just."
