Par Jegora Kozlova un Andreja Nazarova konfliktu neoficiāli, proti, baumu līmenī tika vakar un aizvakar. SKA preses pārstāvji šīs ziņas noliedza kā nepatiesas, piedāvāju savu versiju par "provokāciju un sazvērestību pret komandu", izskanēja arī minējumi, ka tā ir ārsta atriebība par atlaišanu, savukārt pats Nazarovs to publiski nosauca par "joku". Savukārt par atlaišanas iemeslu SKA min aizdomas par Kozlova iesaistīšanos nelegālos darījumos, par kuriem konkrētāk SKA pārstāvji gan nevēlas runāt, taču saka, ka tiek gatavots iesniegums policijā.
Visus šo centienus konfliktu mazināt, notušēt un pavērst pretējā virzienā pats Kozlovs nevarēja komentēt un atspēkot, jo gluži vienkārši atradās slimnīcā. Kā viņš norāda portālam Sovsport.ru, tad tajā atradīsies vēl vismaz pāris dienas un sniedzis savu liecību policijai par Nazarova rīcību. Sportacentrs.com piedāvā vairāk nekā pusstundu ilgās Kozlova intervijas fragmentus, savukārt pilnā apjomā (krievu valodā, arī audio formātā) tā pieejama Sovsport.ru portālā.
"Nemaz nevēlējos un neplānoju sniegt intervijas. Visa tā informācija, kas parādījās presē, nenāca no manis. Taču šobrīd kluba pārstāvji piedāvā tādas ziņas, ka vienkārši nevaru palikt vienaldzīgs.
Vēlos pateikt, ka šobrīd esmu slimnīcā, neiroķirurģijas nodaļā. Mana diagnoze - slēgta galvaskausa trauma, smadzeņu satricinājums, krūšu sasitums. Kādu laiciņu nāksies pagulēt šeit, pēc tam pārcelšos uz parasto nodaļu. Visas šīs traumas es guvu sapulcē ar SKA ģenerāldirektoru Vadimu Fisko, tas notika septītajā jūlijā, pēcpusdienā.
Šobrīd tiek izplatīta informācija, ka esmu nekompetents ārsts, nekvalificēts un negodīgs, kurš darījis nelietības klubā. Ja es tāds būtu, droši vien SKA vadība, kura joprojām nav mainījusies, mani pirms gada nebūtu aicinājusi darbā.
Man pirms gada tika dots uzdevums - padarīt medicīnisko sistēmu klubā par mūsdienīgu, konkurētspējīgu, par vislabāko līgā. Liekas, ka man un pārējam kluba kolektīvam ar to izdevās tikt galā. Klubs ieguva Gagarina kausu, domāju, ka tieši medicīniskais personāls tajā sniedza lielu artavu. Protams, milzīgu darbu paveica treneri un hokejisti, strādāja viss klubs, taču arī ārsti palīdzēja.
Ja es būtu slikts cilvēks, mani droši vien atlaistu jau sezonas gaitā. Vai arī klusītēm pēc sezonas beigām. Taču mani ne tikai neatlaida, bet arī nominēja balvai "Gada labākais ārsts KHL". Tieši kluba vadība mani deleģēja uz balvu pasniegšanas ceremoniju. Neviens pat nedeva mājienus, ka vajadzētu aiziet. Turklāt man bija spēkā līgums līdz 2016. gada 30. aprīlim. Pavisam otrādi, dzirdēju uzslavas, laba vēlējumus, plānus par nākotni. Neko negatīvu."
"Sekoja divi mēneši atvaļinājuma, kuros turpināju organizēt kluba medicīniskās lietas, piemēram, medicīniskās pārbaudes jaunajiem spēlētājiem. Ceturtajā jūlijā ar sievu atbraucu uz Sanktpēterburgu. Neviens man nemaz neteica, ka nevajag atbraukt, kluba priekšnieks pastāvīgi teica, ka "būs sapulce ar Nazarovu, pamazām vācamies kopā".
Pirmā tikšanās ar Nazarovu pagāja normāli. Tā bija kopējā sapulce, viņš teica, ka viss kārtībā - strādājam, viss normāli. Pēc tam man pienāca klāt vadība un teica, ka Nazarovs atvedis uz komandu savu ārstu un viņš būs galvenais, savukārt manu statustu tagad apspriež. Atbildēju: "Protams, labi. Man gan vēl ir spēkā esošs līgums, bet nu varam apspriesties. Jā, man nedaudz nesaprotama situācija, taču esmu gatavs runāt."
Tad nu mums bija sapulce tajā septītajā jūlijā. Klāt bija kluba ģenerāldirektors Fisko, jaunieceltais ģenerālmenedžeris Andrejs Točickis, arī Nazarovs. Viņš arī sāka runāt un teica, sak, šobrīd neredzu tev vietu komandā. Lēmums jau pieņemts, tagad jāapspriež, kā mums šķirties.
Atbildēju, ka viņš jau mani nemaz nepazīst, uz ko Nazarovs atteica, ka pazīst gan. "Labi, esmu gatavs", pateicu viņam, "tikai gribētos zināt iemeslus, kādēļ jūs gribat lauzt līgumu." Nazarovs ilgi negribēja atbildēt, bet beigās pateica, ka "man atsviesta tā gada ārsta balva". Vaicāju, vai tad viņš domā, ka ieguvu to nepelnīti? Sekoja atbilde: "Un kā tad vēl? Pats domā, ka nopelnīji? Tu jau tikai gadu nostrādāji KHL."
Biju pārsteigts, jo kopš 2005. gada strādāju augstā līmenī, četrus gadus bija Krievijas izlasē, biju olimpiādē. Ir iegūtas medaļas un atzinības, Krievijas prezidents izteicis pateicību par ieguldīto darbu. Tobrīd gan to visu neuzskaitīju, tik pateicu, ko esmu paveicis savā dzīvē. Nazarovs neko īpašu neatbildēja, taču Fisko paskaidroja: "Viss kārtībā, Jegor, ir mums pāris priekšlikumi."
Priekšlikumi bija normāli, tādi, par kuriem var padomāt. Viens bija, ka pēc laika mēs varētu atjaunot sadarbību. Visu to noklausījos un pateicu, ka, protams, esmu vīlies un nonācis sarežģītā situācijā, vajag laiku padomāt un palūgt padomu citiem. Tiklīdz to pateicu, Nazarovs ieleca sarunā ar vārdiem: "Ā, tu, kuce, sarūgtināts esi?" Tie bija pieklājīgākie vārdi, kurus viņš pateica, pēc tam sekoja tik "mātes" vārdi. Gan jau esat dzirdējuši, kā viņš ar komandu runā, "Youtube" visu var atrast. Man tika smagāk, absolūts trakums.
Tad viņš apskrēja galdu. Paliku sēdot, nemaz neiedomājos, kas varētu notikt. Pašā pēdējā mirklī centos piesegties, bet Nazarovs man iesita reizes piecas pa galvu. Kad likās, ka briesmas beigušās, nolaidu rokas, bet Nazarovs tieši tobrīd no visa spēka ar kāju iespēra man pa krūtīm - kreisajā pusē, tur, kur sirds. Pazuda uz brīdi elpa, taču ātri atguvos. Sapratu, ka pat viena asāka kustība Nazarova virzienā tiks interpretēta kā atbilde, mani varēs saukt par konflikta līdzvaininieku. Tas viss notika kluba vadības acu priekšā. Fisko centās Nazarovu novilkt no manis nost, taču treneris turpināja draudēt un lamāties.
Sapratu, ka man jāaiziet, citādi situācija nebeigsies. Iesēdos mašīnā, sapratu, ka esmu šokā. Sāka sāpēt galva, uznāca reiboņi, vājums. Aizbraucu uz slimnīcu, kur man uzstādīja diagnozi. Neiroķirurgi teica, ka slimnīcā būs jāpaliek 5-7 dienas, tad nu te arī esmu. Tagad dzirdu ziņas, ka mani atlaida neglītu iemeslu dēļ. Taču man joprojām ir spēkā esošs līgums līdz nākamajam gadam, turklāt tagad man arī ir slimības lapa. Ja tās ziņas ir patiesas, tad nesaprotu, kā mūsu valstī iespējams tādā veidā atlaist cilvēku. Tātad būs jātiesājas.
(..)
Nazarovs man nodarīja gan morālas, gan fiziskas sāpes, pazemojot mani kluba vadības priekšā. Viņš ar šo skandālu nodara sāpes arī maniem radiniekiem un ģimenei. Protams, uzskatu, ka viņš būtu jāsoda. Pats no viņa neesmu saņēmis ne zvanu vai īsziņu ar atvainošanos. Tā kā šī ir kautiņā gūta trauma, tad, protams, slimnīcai bija pienākums par to ziņot policijai. Atnāca viens cilvēks, pierakstīja manu stāstīto. Man nav ko slēpt, jo apzinos, ka nevienu neprovocēju un arī Nazarova provokācijām nekādi neatbildēju.
(..)
Es pats nelasu ziņas internetā un citu "svaigo" presi. Atbrauca sieva un pastāstīja baumas, ka es pats esot provocējis viņu. Tie ir meli! Nākamajā dienā pēc sapulces Nazarovs esot sacījis, ka tas esot labs joks. Nezinu, varbūt viņam arī tas ir labs joks, bet es jau trešo dienu esmu slimnīcā. Varu tikai apsveikt viņu ar šo iespaidīgo joku!"
SKA klubs paziņojis, ka Kozlova izklāstīto versiju nekomentēs, jo savu oficālo nostāju klubs paudis jau otrdien (tātad noliedz konflikta esamību), taču par jauno komandas ārstu SKA nozīmējis Aleksandru Siganovu, kurš kopā ar Nazarovu strādājis gan "Donbass", gan "Barys" sastāvā.
Izmantotie resursi:«Назаров начал меня избивать со словами: «Ах...
