Varēja būt labāk - tā jāsaka par diviem vadošajiem sportistiem, kurus viens otrs - un zināmā mērā pamatoti - pierakstīja pie medaļu pretendentiem. Runa ir par kamaniņu braucēju Mārtiņu Rubeni un biatlonistu Andreju Rastorgujevu. Tikpat labi arī jāatzīst, ka konkrētajā dienā nevienam no viņiem tomēr nebija reālas iespējas izcīnīt medaļu. Renes braucēju kontekstā uzsver, ka augstas vietas izcīnīšanai ir jābūt četriem stabili labiem braucieniem. Mārtiņam neviens no četriem nebija konkurētspējīgs ar trijiem medaļniekiem. Šajā situācijā runāt par veiksmes trūkumu vai vēl kaut kādiem blakusapstākļiem ir lieki. Mārtiņš to arī nedarīja. Godīgi pateica - pats esmu vainīgs. Viņa gadījumā nepiepildījās cerības, ka pirms gada uzliesmojumam Pasaules kausa izcīņas mačos Sočos būs turpinājums olimpiādē. Nedaudz nospieda arī atbildības slogs, jo pirms otrās dienas sacensībām pieredzējušais Rubenis ilgu laiku nav varējis iemigt.
Rastorgujevs biatlona eliti šosezon ir pabiedējis ar ātru soli trasē. Ja sašaus, tad var arī būt - tā vērtēja Andreja izredzes biatlona speciālisti. Sprintā arī vienai kļūdai ir milzīga nozīme, taču, arī šaujot pa nullēm, Rastorgujevs nebūtu labāko trijniekā. Jā, otrajā šaušanā viņš vairs neriskēja, tāpēc šāva lēnāk, tomēr tik un tā viņa gatavība nebija medaļas līmenī. Pats Andrejs to atzina, jo norādīja uz neraksturīgo nogurumu.
Rubeņa gadījumā sportiskajai karjerai palikuši pēdējie finiša metri, bet Rastorgujevam viss vēl priekšā. Tāpēc būs ļoti interesanti pavērot, kā attīstīsies viņa turpmākā karjera. Daži izteikumi pirms sacensībām norādīja, ka sportists ir ļoti nopietni nomērķējis uz medaļu. Pēc mačiem atkal viņš izskatījās tik sadrūmis, it kā būtu piedzīvojis lielāko vilšanos karjerā. Tas ir labi, ka ir augsti mērķi, bet tagad būs svarīgi, kā viņš tiks pāri šai vilšanās reizei. Pirmā iespēja novērtēt būs jau pirmdien 12,5 kilometru iedzīšanā.
