TENISA NOTEIKUMI 2005

Standarta spēlē servētāja punktus nosauc pirmos, sekojoši:

Punktu nav	“nulle”
Pirmais punkts	“piecpadsmit”
Otrais punkts	“trisdesmit”
Trešais punkts	“cetrdesmit”
Ceturtais punkts	“geims”

Izņēmums ir situācija, kad abi spēlētāji/komandas ir guvušas katra pa trim punktiem, šajā gadījumā rezultāts ir "vienādi". Pēc "vienādi" tiek skaitīts "vairāk" spēlētājam/komandai kura ir vinnējusi nākamo punktu. Tas spēlētājs/komanda, kura vinnē divus punktus pēc kārtas ir vinnējusi geimu. Ja otro punktu iegūst otrs spēlētājs/komanda, rezultāts atkal ir "vienādi". Geimu vinnē tas spēlētājs/komanda, kura pēc rezultāta "vienādi" vinnē divus punktus pēc kārtas.

 

b) Taibreika geims. Taibreika laikā punkti tiek skaitīti "nulle", "viens", "divi", "trīs" utt. Spēlētājs/komanda, kurš vinnē 7 punktus, ar vismaz divu punktu pārsvaru, vinnē geimu un setu. Taibreiks turpinās tik ilgi, cik ir nepieciešams, lai kāda no pusēm iegūtu šādu pārsvaru.

Spēlētājs, kuram ir kārta servēt, servē pirmo punktu taibreikā. Nākošos divus punktus servē pretinieks (dubultspēlēs servē tas pretējās komandas spēlētājs, kuram ir kārta servēt). Pēc tam katrs spēlētājs/komanda servēs divus punktus pēc kārtas (dubultspēlēs servju rotācijas kārtībai katras komandas iekšienē ir jābūt tādai pašai kā seta laikā).

Spēlētājs/komanda, kura servēja pirmajā taibreikā, nākošā seta pirmajā geimā būs serves saņēmēja.

 

Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas atļautas spēlēs atrodamas Pielikumā Nr. 1.

 

6. PUNKTU SKAITĪŠANA SETĀ.

Ir iespējamas dažādas punktu skaitīšanas metodes setā. Divas galvenās ir "vairāk/mazāk" sets un "taibreika" sets. Var izmantot jebkuru no šīm metodēm, taču konkrētajā turnīrā izmantojamā metode ir jāpaziņo pirms tā sākuma. Ja tiek izmantota "taibreika seta" metode, ir jāpaziņo arī tas, vai spēļu pēdējais sets tiek izspēlēts kā "vairāk/mazāk sets" vai kā "taibreika sets".

 

a)      "Vairāk/mazāk" sets.

Pirmais spēlētājs/komanda kura vinnē sešus geimus ar vismaz divu geimu pārsvaru, vinnē arī setu. Ja nepieciešams, sets turpinās tik ilgi, kamēr kāda no pusēm ir ieguvusi šādu pārsvaru.

 

b)      "Taibreika" sets.

Spēlētājs/komanda, kura vinnē sešus geimus ar vismaz divu geimu pārsvaru, vinnē arī setu. Ja rezultāts ir pa seši geimi katram, tiek spēlēts taibreiks.

Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas atļautas spēlēs, ir atrodamas Pielikumā Nr. 1.

 

7.      PUNKTU SKAITĪŠANA SPĒLĒ.

Triju setu spēle (lai spēle skaitītos vinnēta, spēlētājam/komandai ir jāvinnē vismaz divi seti) vai piecu setu spēle (lai spēle skaitītos vinnēta, spēlētājam/komandai ir jāvinnē vismaz trīs seti). Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas atļautas spēlēs, ir Pielikumā Nr. 1.

 

8.      SERVĒTĀJS UN SERVES SAŅĒMĒJS.

Spēlētāji/komandas atrodas pretējās tīkla pusēs. Servētājs ir tas, kurš ievada bumbu spēlē. Saņēmējs ir tas, kurš saņem pretspēlētāja servi.

1.situācija: vai serves saņēmējam ir atļauts stāvēt ārpus laukuma līnijām.

Lēmums: serves saņēmējam ir atļauts ieņemt pozīciju laukumā vai ārpus tā ar noteikumu,

ka viņš atrodas savā laukuma pusē.

 

9.      IZVĒLES BEIGAS UN SERVE.

Servētājs un serves saņēmējs tiek noteikti izlozes kārtībā pirms iesildīšanās. Spēlētājam/komandai, kura vinnē izlozē ir tiesības izvēlēties:

a) servēt vai saņemt servi spēles pirmajā geimā. Pretinieks(- i), savukārt var izvēlēties laukuma pusi, kurā uzsākt spēli; vai

c) laukuma pusi, kurā uzsākt spēli. Pretinieks(- i), savukārt, var izvēlēties servēt vai saņemt servi; vai

c) ļaut pretiniekam(-iem) izdarīt vienu no iepriekšējām izvēlēm.

1.situācija: vai abiem spēlētājiem/komandām ir tiesības uz jaunu izvēli, ja iesildīšanās tiek pārtraukta un spēlētāji atstāj laukumu?

Lēmums: jā. Izloze netiek izdarīta no jauna, bet atkārtotu izvēli var izdarīt abi spēlētāji/komandas.

 

10.    LAUKUMA PUŠU MAIŅA.

Spēlētāji mainās laukuma pusēm pēc katra seta pirmā, trešā un katra nākamā nepāra geima. Laukuma pušu maiņa notiek arī katra seta beigās, ja vien kopīgais geimu skaits nav pāra. Tādā gadījumā laukuma pušu maiņa notiek pēc nākamā seta pirmā geima. Taibreika laikā spēlētāji mainās pusēm pēc katriem sešiem punktiem.

 

11.    BUMBA SPĒLĒ.

Ja nav fiksēts auts vai tīkls, bumba ir spēlē no brīža, kad servētājs uzsit pa to līdz brīdim, kad punkts ir izspēlēts.

 

12.    BUMBAS PIESKARŠANĀ LĪNIJAI.

Ja bumba pieskaras līnijai, tiek uzskatīts, ka tā nokritusi laukumā.

 

13.    BUMBAS PIESKARŠANĀS LAUKUMA PASTĀVĪGAJAM APRĪKOJUMAM.

Ja bumba spēles laikā pieskaras laukuma pastāvīgajam aprīkojumam pēc tam, kad tā ir skārusi laukumu, punktu ir vinnējis ir spēlētājs, kurš sitis bumbu. Ja bumba spēles laikā pieskaras laukuma pastāvīgajam aprīkojumam pirms tā skārusi laukumu, spēlētājs, kurš sitis pa bumbu punktu zaudē.

 

14.    SERVES KĀRTĪBA.

Katra standarta geima beigās, serves saņēmējs kļūst par servētāju, savukārt servētājs kļūst par serves saņēmēju nākamajā geimā.

Dubultspēlēs komanda katra seta pirmajā geimā izlemj, kurš tās spēlētājs sāks servēt. Otrā geima sākuma arī pretinieku komanda izvēlas, kurš spēlētājs sāks servēt. Trešajā geimā servē pirmā geima servētāja partneris, savukārt ceturtajā - otrā geima servētāja partneris. Šāda servēšanas kārtība saglabājas līdz seta beigām.

 

15.    SERVES SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA DUBULTSPĒLĒS.

Serves saņēmēja komanda seta pirmajā geimā izlemj, kurš no spēlētājiem saņems servi pirmajā punktā. Pirms otrā geima sākuma pretinieku komandai ir jāizvēlas, kurš no spēlētājiem saņems pirmo punktu.

Otro punktu geimā saņem pirmā punkta saņēmēja partneris. Šāda serves pieņemšanas kārtība saglabājas līdz seta beigām.

Pēc tam, kad serves saņēmējs ir atsitis servi, arī otrs komandas spēlētājs drīkst sist pa bumbu.

1.situācija: vai viens dubultspēļu komandas dalībnieks drīkst spēlēt pret pretinieku komandu?

Lēmums: nē, nedrīkst.

 

16.    SERVE.

Pirms uzsākt serves kustību, servētājam ir jāstāv mierīgi ar abām pēdām aiz (tas ir vistālāk no tīkla) gala līnijas un jāatrodas iedomāto pagarinātas centra līnijas un gala līniju robežās.

Bumbu uzmetot, servētājs var vadīt to jebkurā virzienā. Bumba jāsit ar raketi pirms tā nokritusi zemē. Serves kustība beidzas brīdī, kad spēlētājs ar raketi trāpa vai netrāpa pa bumbu. Spēlētājam, kurš servei izmanto tikai vienu roku, atļauts palīdzēt ar raketi, lai uzmestu bumbu.

 

17.    SERVĒŠANA.

Standarta spēlēs servētājam ir pārmaiņus jāstāv dažādās laukuma pusēs, sākot no labās. Servēšanas puses spēlētājam jāmaina katrā geimā.

Taibreikā ir pārmaiņus jāservē no dažādām laukuma pusēm. Pirmā serve izpildāma no laukuma labās puses.

Servējot bumba ir jāvada pāri tīklam pa diagonāli uz pretējo laukuma pusi. Tai ir jāiekrīt serves laukumā pirms serves saņēmējs bumbu ir atsitis.

18.    KĀJKĻŪDA.

Serves kustības laikā servētājs nedrīkst:

a)    mainīt pozīciju ejot vai skrienot, lai gan nenozīmīga kājas kustināšana ir atļauta,

b)    pieskarties gala līnijai vai laukumam ar kāju,

c)    pieskarties iedomātajam sānu līnijas pagarinājumam laukuma ārpusē ar kāju,

d)    pieskarties iedomātajam centra līnijas pagarinājumam ar kāju.

Ja servētājs pārkāpj šos noteikumu, tiek fiksēta kājkļūda.

1.situācija: vai servētājam ir atļauts stāvēt aiz gala līnijas starp vienspēļu un dubultspēļu sānu līniju? Lēmums: nē.

2.situaciia: vai spēlētajam ir atļauts stavet ar vienu vai abam kaļam uz zemes? Lēmums: ja.

 

19.    SERVES KĻŪDA.

 

Serve ir kļūdaina, ja:

a)    servētājs pārkāpj noteikumus Nr.16, 17, vai 18;

b)    servētājs serves laikā netrāpa pa bumbu;

c)    servētā bumba pieskaras laukuma pastāvīgajam aprīkojumam, stutei vai tīkla balstam pirms tā atsitas pret zemi;

d)    servētā bumba pieskaras servētājam vai viņa partnerim vai viņu apģērbam.

1.situacija: pēc bumbas pamešanas servei, servētajs nolemj to noķert, nevis sist pa to. Vai ta ir kļūda?

Lēmums: nē. Ja spēlētajs pēc bumbiņas pamešanas servei nolēmis to nesist, viņš drīkst bumbiņu noķert ar roku, ar raketi, vai ļaut tai atsisties pret zemi.

2.situacija: vienspēles laika uz laukuma, kur ir stutes un tīkla balsti, servēta bumba atsitas pret stuti un pēc tam ielido pareizaja serves lakuma. Vai ta ir kļūda? Lēmums: ja.

 

20.    OTRĀ SERVE.

Ja servējot pirmo reizi, ir pieļauta kļūda, servētājam ir vēlreiz bez kavēšanās jāservē no tās pašas vietas, kur pirmo reizi, ja vien serve nav tikusi izdarīta no nepareizās laukuma puses.

 

21.    KAD SERVĒT UN SAŅEMT SERVI.

Servētājam nevajadzētu servēt pirms serves saņēmējs nav saņemšanai gatavs. Tomēr, serves saņēmējam ir jābūt gatavam saņemt servi jebkurā laikā, tiklīdz servētājs ir gatavs.

 

Serves saņēmējs, kurš mēģina saņemt servi tiek uzskatīts par serves saņemšanai gatavu.

Ja serves saņēmējs demonstrē, ka nav gatavs serves saņemšanai, serve nevar tikt uzskatīta par kļūdainu.

 

22.    ATKĀRTOTĀ SERVE.

 

Serve ir jāatkārto, ja:

a)    servētā bumba pieskaras tīklam, bantei vai to abu savienojuma vietai un tomēr ir laba; servētā bumba pēc pieskāršanās tīklam, bantei vai to abu savienojuma vietai pieskaras serves saņēmējam, tā partnerim vai viņu apģērbam, pirms atsitas pret zemi.

b)    bumba ir izservēta pirms serves saņēmējs ir gatavs to atsist.

Gadījumos, kad serve ir jāatkārto, iepriekšējā serve netiek ieskaitīta. Servētājam jāservē vēlreiz, bet tas neatceļ pirmās serves kļūdu.

23. PĀRSPĒLĒŠANA.

 

Visos gadījumos, izņemot tiesneša lēmumu pārservēt, ir jāpārspēlē viss punkts.

1.situācija: cita bumba uzripo uz laukuma brīdī, kad spēles bumba ir spēlē. Tiesnesis izsauc "pārspēle". Servētājs iepriekš bija kļūdījies servē. Vai tagad servētājam būs jāservē pirmā serve vai otrā?

Lēmums: pirmā serve. Viss punkts ir jāpārspēlē.

 

24. SPĒLĒTĀJS ZAUDĒ PUNKTU.

Punkts ir zaudēts, ja

a)    serve ir kļūdaina divas reizes pēc kārtas;

b)    spēlētājs neatsit bumbu pirms tā divreiz pēc kārtas atsitas pret zemi;

c)    spēlētājs atsit bumbu tā, ka tā atsitas pret zemi vai pret kādu priekšmetu ārpus spēles laukuma;

d)    spēlētājs atsit bumbu, pirms tā skar zemi, un trāpa laukuma pastāvīgajam aprīkojumam;

e)    spēles laikā spēlētājs tīšām nes vai noķer bumbu ar raketi, vai tīšām pieskaras bumbai ar raketei vairāk kā vienu reizi;

f)     punkta izspēles laikā spēlētājs, viņa rakete (vienalga tā ir spēlētāja rokās vai nē) vai drēbes pieskaras tīklam, tā balstam, stutei, auklai vai metāla stieplei, siksnai vai bantei vai pretinieka laukumam;

g)    spēlētājs iesit pa bumbu pirms tā pārlidojusi pār tīklu;

h)      bumba pieskaras spēlētājam vai viņa drēbēm, bet ne raketei;

i)       bumba pieskaras raketei, kad spēlētājs to netur;

j)  spēles laikā spēlētājs tīšuprāt un būtiski maina raketes veidolu; k) dubultspēlēs abi spēlētāji pieskaras bumbai, to atsitot.

1.situācija: pēc pirmās serves izservēšanas, rakete izkrīt no servētāja rokām un pieskaras tīklam pirms bumba ir atsitusies pret zemi. Vai serve ir kļūdaina jeb vai servētājs ir zaudējis punktu?

Lēmums: servētājs ir zaudējis punktu, jo rakete pieskārās tīklam pirms bumbas izspēles beigām.

2.situācija: pēc pirmās serves izservēšanas, rakete izkrīt no servētāja rokām un pieskaras tīklam pēc tam, kad bumba ir atsitusies ārpus laukuma. Vai tā ir serves kļūda, jeb vai servētājs ir zaudējis punktu?

Lēmums: tā ir serves kļūda. Brīdī, kad rakete pieskārās tīklam, bumba vairs nebija spēlē.

3.situācija: dubultspēles laikā serves saņēmēja partneris pieskaras tīklam pirms izservētā bumba atsitās pret zemi ārpus pareizā spēles laukuma. Kāds ir pareizais lēmums? Lēmums: serves saņēmēja komanda zaudē punktu. Serves saņēmēja partneris pieskārās tīklam brīdī, kad bumba vēl bija spēlē.

4.situācija: vai spēlētājs ir zaudējis punktu, pārkāpjot iedomāto pagarināto tīkla līniju pirms vai pēc bumbas atsišanas?

Lēmums: spēlētājs nav zaudējis punktu, ja nav pieskāries pretinieka laukumam. 5.situācija: vai spēlētājam ir atļauts spēles laikā lēkt pāri tīklam pretinieka laukumā ?

Lēmums: nē. Tada gadījuma spēlētajs zaudē punktu.

6.situacija: spēles laika spēlētajs sviež ar raketi bumbai. Gan rakete, gan bumba nokrīt pretinieka laukuma pusē. Pretinieks nevar bumbu aizsniegt. Kurš spēlētajs vinnē punktu? Lēmums: spēlētajs, kurš meta raketi, ir zaudējis punktu.

7.situacija: tikko izservēta bumba trapa serves saņēmējam vai, dubultspēlēs, serves saņēmēja partnerim, pirms ta atsitas pret zemi. Kurš spēlētajs ir vinnējis punktu? Lēmums: servētajs ir vinnējis punktu, ja vien ta nav serves parspēle.

8.situacija: spēlētajs stav arpus laukuma un sit pa bumbu vai noķer to pirms bumba atsitas pret zemi. Viņš pieprasa punktu, jo bumba pilnīgi noteikti lidoja arpus laukumu. Lēmums: spēlētajs zaudē punktu, ja vien viņš bumbu neatsit pretinieka laukuma pusē un punkta izspēle neturpinas.

 

25.    PAREIZI ATSISTA BUMBA.

 

Bumba tiek uzskatīta par pareizi atsistu, ja:

a)    tā pieskaras tīklam, tā balstam, savienojuma vietām, stutei, auklai, metāla stieplei, pārlido pāri jebkuram no tiem un atsitas pret zemi pareizajā laukuma pusē, izņemot gadījumus, kas izklāstīti noteikumu 2 un 25 (d) punktos;

b)    tā, atsitusies pret zemi pareizajā laukuma pusē, lido atpakaļ vai tiek sista atpakaļ uz to laukuma pusi no kuras nākusi un spēlētājs pastiepjas pāri tīklam un iesit bumbu pareizajā lauma pusē, pieņemot, ka viņš nepārkāpj noteikumu 24 punktu.

c)    tā atsitot tiek raidīta aiz tīkla balsta virs vai zem tīkla augšmalas līmeņa, pieskaras tīkla balstam, tomēr iekrīt pareizajā laukuma pusē, izņemot gadījumus, kas izklāstīti noteikumu 2 un 25 (d) punktos;

d)    tā pārlido zem tīkla bantes starp vienspēļu stuti un blakus esošo tīkla balstu, nepieskaroties tīklam, tā bantei, stutei vai balstam un trāpa pareizajā laukuma pusē.

e)    spēlētājas sniedzas ar raketi pāri tīklam pēc sitiena pa bumbu savā laukuma pusē un bumba iekrīt pareizajā laukuma pusē;

f)     spēlētājs sit pa bumbu, kura trāpa citai uz laukuma guļošai bumbai un trāpa pareizajā laukuma pusē

1.situacija: spēlētajs atsit bumbu, kura trapījusi tīkla stutei, nokrīt pareizaja laukuma pusē. Vai ta ir pareizi atsista bumba?

Lēmums: ja. Taču, ja bumba trapa tīkla stutei serves laika, ta ir kļūdaina.

2.situacija: bumba spēles laika trapa citai bumbai, kura guļ pareizaja laukuma pusē. Kads ir pareizais lēmums?

Lēmums: spēle turpinas. Tomēr, ja nav parliecības, ka atsista īsta bumba, jaizsauc "parspēle".

 

26.    TRAUCĒKĻI.

Ja punkta izspēles brīdī, tīšas pretinieka rīcības dēļ, spēlētājs tiek traucēts, viņš iegūst punktu.

Ja spēlētājs tiek traucēts pretinieka netīšas rīcības vai kāda cita iemesla dēļ ( neskaitot laukuma pastāvīgo aprīkojumu), punkts ir jāpārspēlē.

1.situācija: vai netīšs dubults sitiens ir traucēklis? Lēmums: nē. Skat. noteikumu 24(e) punktu.

2.situācija: spēlētājs pieprasa pārtraukt spēli, jo uzskata, ka pretinieks ir ticis traucēts. Vai šādā gadījumā tiek konstatēts traucēklis? Lēmums: nē. Spēlētājs zaudē punktu.

3.situācija: bumba trāpa pār laukumu lidojošam putnam. Vai tas ir traucēklis? Lēmums: jā. Punkts ir jāpārspēlē.

4.situācija: punkta izspēles laikā spēlētāja tīkla pusē atrodas cita bumba vai kāds cits priekšmets, kas sāk spēlētājam traucēt. Vai tas ir traucēklis? Lēmums: nē.

5.situācija: kur dubultspēlēs ir atļauts stāvēt servētāja partnerim un kur serves saņēmēja partnerim?

Lēmums: servētāja partneris un serves saņēmēja partneris var ieņemt jebkuru pozīciju savā tīkla pusē uz laukuma vai ārpus tā. Ja spēlētājs ar savu atrašanās vietu traucē pretinieku, stājas spēkā noteikumi, kas attiecas uz traucēkļiem.

 

27.KĻŪDU LABOŠANA.

Ja tiek konstatēti Tenisa noteikumu pārkāpumi, visi iepriekš izspēlētie punkti paliek spēkā. Atklātās kļūdas labo sekojoši:

a) Ja standarta spēles vai taibreika laikā, spēlētājs ir servējis no nepareizās laukuma puses, kļūda ir jālabo nekavējoties. Servētājam jāturpina servēt no pareizās laukuma puses, atbilstoši punktu skaitam. Kļūda, kas tika pieļauta iepriekš, paliek spēkā.

b) Ja spēlētāji standarta spēles vai taibreika laikā ir atradušies nepareizās laukuma pusēs, kļūda ir nekavējoties jālabo. Servētājam jāturpina servēt no pareizās laukuma puses, atbilstoši punktu skaitam.

c) Ja standarta spēles laikā spēlētājs izservē pretinieka vietā, pretiniekam jāservē, tikko ir konstatēta kļūda.

Ja geims ir pabeigts pirms kļūda atklāta, serves kārtība vairs netiek mainītā. Kļūda, ko serves laikā pieļāvis pretinieks pirms tā konstatēta, nav spēkā. Ja dubultspēlēs kādas komandas partneris izservē savai servei neparedzētā brīdī, pirms tam atklātā serves kļūda paliek.

d)

Ja taibreikā spēlētājs izservē nelaikā un šī kļūda tiek atklāta, kad punktu summa ir pāra skaitlis, tā jālabo nekavējoties. Ja kļūda tiek atklāta, kad punktu summa ir nepāra skaitlis, serves kārtība saglabājas, atbilstoši kļūdas izmaiņām. Pretinieka serves kļūda, pirms tā atklāta, nav spēkā.

Dubultspēļu laikā, ja kādas no komandas partneriem izservē nelaikā, iepriekš izdarītā un atklātā serves kļūda nav spēkā.

e)

Dubultspēļu vai to taibreika laikā, ja serves saņemšanas kārtībā ir fiksēta kļūda, tad šāda serves saņemšanas kārtība turpinās līdz geima beigām. Nākošajā geimā, kurā viņi pieņem servi, tajā pašā setā, kurā iepriekš kļūdījās, serves pieņemšanas kārtība tiek labota.

f)

Ja kļūdas pēc, neskatoties uz iepriekšēju vienošanos izspēlēt vairāk/mazāk setu, pie rezultāta 6:6 ir uzsākta taibreika izspēle, kļūda ir jānovērš nekavējoties tādā gadījumā, ja ir izspēlēts viens punkts. Ja kļūda tiek atklāta pēc otrā izspēlētā punkta, tad sets tiek turpināts kā taibreika sets.

g)

Ja kļūdas pēc, neskatoties uz iepriekšējo vienošanos spēlēt taibreika setu, pie rezultāta 6:6 tiek uzsākta standarta geima izspēle, kļūda ir jānovērš nekavējoties tādā gadījumā, ja ir izspēlēts viens punkts. Ja kļūda tiek atklāta pēc otrā izspēlētā punkta, sets ir jāturpina līdz rezultātam 8:8 (vai lielākam pāra ciparam) un jāizspēlē taibreika geims.

h)

Ja kļūdas pēc, neskatoties uz iepriekšējo vienošanos izšķirošo setu spēlēt kā taibreiku, ir uzsākta vairāk/mazāk vai taibreika seta izspēle, kļūda ir jānovērš nekavējoties tādā gadījumā, ja ir izspēlēts viens punkts. Ja kļūda ir atklāta pēc otrā punkta, sets tiek turpināts līdz kāds no spēlētājiem (komandām) vinnē trīs geimus pēc kārtas (kā rezultātā tiek vinnēts viss sets) vai arī tiek sasniegts rezultāts 2:2 un tiek izspēlēts izšķirošais taibreika geims. Tomēr, ja kļūda tiek atklāta pēc tam, kad ir uzsākts piektais geims, sets tiek turpināts kā taibreika sets (skat. pielikumu Nr.1).

i)

Ja noteikumos paredzētajā laikā netiek veikta bumbu maiņa, kļūda tiek labota brīdī, kad spēlētājam (komandai), kurai bija vajadzējis servēt ar jaunajām bumbām, ir kārta servēt. Turpmāk geimu skaits starp bumbu maiņām tiek ievērots saskaņā ar iepriekšējo vienošanos. Bumbu maiņa netiek veikta geima laikā.

 

28.    LAUKUMA OFICIĀLĀS PERSONAS.

Laukuma oficiālo personu atbildība un pilnvaras ir izklāstīta Pielikumā Nr.2.

 

29.    NEPĀRTRAUKTA SPĒLE.

Spēlei vajadzētu turpināties nepārtraukti, sākot no pirmā punkta izspēles līdz mača beigām.

Sekojoši pārtraukumi ir atļauti:

a)      ne vairāk kā 20 sekundes starp punktu izspēlēm un ne vairāk kā 90 sekundes laukuma
pušu maiņai. Tomēr, katra seta pirmā geima beigās un taibreika laikā spēle ir jāturpina to
nepārtraucot un laukuma pušu maiņa notiek bez atpūtas brīža.

Pēc katra seta ir atpūtas brīdis, kurš nav ilgāks par 120 sekundēm.

Laiks tiek skaitīts no punkta izspēles beigām līdz nākamajai servei.

Profesionālo turnīru organizatori var lūgt ITF pagarināt atļauto 90 sekunžu atpūtas brīdi,

mainoties laukuma pusēm un 120 sekunžu atpūtas brīdi starp setiem.

b)      ja no spēlētāja neatkarīgu iemeslu dēļ, spēles laikā tiek sabojāts apģērbs, apavi vai citi
spēlei nepieciešamie piederumi (izņemot raketi), spēlētājam var tikt dots atbilstošs laika sprīdis attiecīgā piederuma nomaiņai un radušās problēmas novēršanai;

c)   spēlētājam netiek piešķirts papildus atpūtas brīdis fizisko spēku atjaunošanai. Tomēr, ja spēlētāja gūtā trauma ir novēršama, viņam var tikt piešķirts trīs minūšu medicīniskais pārtraukums stāvokļa normalizēšanai. Saskaņā ar iepriekšēju paziņojumu, var tikt piešķirts ierobežots skaits spēles pārtraukumu, kas paredzēti drēbju maiņai vai tualetes apmeklējumam.

d)  saskaņā ar iepriekšēju paziņojumu, pasākuma organizatori var piešķirt spēlētājiem līdz 10 minūtēm garu atpūtas brīdi. Šis atpūtas brīdis var tikt piešķirts pēc trešā seta beigām, spēlējot piecu setu maču, vai pēc otrā seta beigām, spēlējot triju setu maču.

e)  ja vien organizators nav nolēmis savādāk, iesildīšanās laiks nedrīkst būt ilgāks par piecām minūtēm.

 

30. TRENERA IEJAUKŠANĀS SPĒLĒ

Par trenera iejaukšanos spēlē tiek uzskatīta jebkāda veida redzama vai dzirdama instruktāža, komunikācija vai padomu došana spēlētājam.

Komandu turnīru laikā kapteinim, piedaloties spēlē uz laukuma, ir tiesības instruēt spēlētājus atpūtas brīžos starp setiem un spēlētājiem mainoties laukuma pusēm, izņemot laukuma maiņu pēc katra seta pirmā geima un taibreika laikā.

Jebkurā citā situācijā trenera iejaukšanās spēlē nav pieļaujama.

1.situācija: Vai treneris drīkst dot spēlētājam norādījumus slēptā veidā ? Lēmums: nē.

2.situācija: vai spēlētājs drīkst saņemt trenera norādījumus gadījumā, ja spēle tiek uz laiku

pārtraukta?

Lēmums: jā.

 

PIELIKUMS Nr.1

ALTERNATĪVĀS PUNKTU SKAITĪŠANAS METODES PUNKTU SKAITĪŠANA GEIMĀ

Izšķirošais punkts bez "vairāk/mazāk"

Šāda alternatīva punktu skaitīšanas metode var tikt pielietota. Standarta spēlē servētāja punktus nosauc pirmos, sekojoši:

 

Punktu nav	"nulle"
Pirmais punkts	"piecpadsmit"
Otrais punkts	"trīsdesmit"
Trešais punkts	"četrdesmit"
Ceturtais punkts	"geims"

Ja abi spēlētāji/komandas ir ieguvuši katrs pa 3 punktiem, rezultāts ir "vienādi" un ir jāizspēlē izšķirošais punkts. Serves saņēmējs izvēlas laukuma pusi, no kuras saņemt servi - labo vai kreiso.

Dubultspēlēs serves saņēmēja komanda izšķirošajā punktā laukuma puses serves saņemšanai nedrīkst mainīt.

Spēlētājs/komanda, kas vinnē izšķirošo punktu, ir vinnējusi geimu.

Jauktajās dubultspēlēs, izšķirošajā punktā serves saņēmējam un servētājam ir jābūt viena dzimuma.

 

PUNKTU SKAITĪŠANA SETĀ

1.      "ĪSIE SETI"

Spēlētājs/komanda, kurš uzvar 4 geimos ar vismaz divu geimu pārsvaru ir vinnējis setu. Ja rezultāts ir 4 geimi pret 4, tiek izspēlēts taibreiks.

2.      SPĒLES IZŠĶIROŠAIS TAIBREIKS (7 PUNKTI)

Ja trīs vai piecu setu spēlē rezultāts ir 1 sets pret 1 vai 2 seti pret 2, tiek izspēlēts taibreiks. Šis taibreiks aizvieto izšķirošo pēdējo setu. Spēlētājs/komanda, kura vinnē 7 punktus ar vismaz divu punktu pārsvaru, ir vinnējusi taibreiku un arī visu spēli.

3.      SPĒLES IZŠĶIROŠAIS TAIBREIKS (10 PUNKTI)

Ja trīs vai piecu setu spēlē rezultāts ir 1 sets pret 1 vai 2 seti pret 2, tiek izspēlēts taibreiks. Šis taibreiks aizvieto izšķirošo pēdējo setu. Spēlētājs/komanda, kura vinnē 10 punktus ar vismaz 2 punktu pārsvaru, ir vinnējusi taibreiku un arī visu spēli.

Piezīme: Aizvietojot spēles pēdējo setu ar taibreiku:

•      Tiek saglabāta parastā servēšanas kārtība (noteikumi Nr.5 un Nr.14);

•      Dubultspēlēs, servēšanas un serves saņemšanas kārtība komandā var tikt mainīta, tāpat kā katra seta sākumā (noteikumi Nr.5 un Nr.14)

•      Pirms  izšķirošās  spēles  taibreikā jāievēro  120  sekunžu  ilgs seta pārtraukums;

•      Pirms spēles izšķirošā taibreika nedrīkst mainīt bumbas, pat ja tas jau ir bijis jāizdara iepriekš.

PIELIKUMS NR.2

 

LAUKUMA OFICIĀLO PERSONU LOMA

 

Galvenais tiesnesis ir augstākā amatpersona visos tenisa noteikumu jautājumos un viņam pieder izšķirošais lēmums.

Paaugstinājuma tiesnesis, ja spēlē tāds ir nozīmēts, ir augstākā autoritāte (amatpersona) visos, ar konkrēto spēli saistītos jautājumos.

Spēlētājam ir tiesības izsaukt uz laukuma galveno tiesnesi, ja viņš uzskata, ka paaugstinājuma tiesnesis ir nepareizi interpretējis tenisa noteikumus.

Līnijtiesneši un tīkla tiesneši, ja spēlē tādi ir nozīmēti, izsauc visus lēmumus (ieskaitot kāju kļūdas), kas attiecas uz katra pārziņā esošo līniju vai tīklu. Paaugstinājuma tiesnesis ir tiesīgs apstrīdēt līnijtiesneša un tīkla tiesneša lēmumus, ja kļūda ir acīmredzama. Ja spēlē nav nozīmēti līnijtiesneši un tīkla tiesneši, paaugstinājuma tiesnesis pats atbild par visām līnijām un tīklu (ieskaitot kāju kļūdas).

Ja līnijtiesnesis nespēj pieņemt lēmumu, viņam par to nekavējoties jāsignalizē paaugstinājuma tiesnesim. Ja līnijtiesnesis nespēj pieņemt lēmumu, vai ja līnijtiesneša spēlē nav vispār, vai ja paaugstinājuma tiesnesis arī nespēj pieņemt lēmumu konkrētajā situācijā, punkts ir jāpārspēlē.

Komandu spēlēs galvenais tiesnesis, kurš atrodas uz laukuma, ir galīgais lēmējs par konkrēto jautājumu.

Spēle var tikt pārtraukta vai apturēta jebkurā brīdī, ja paaugstinājuma tiesnesis to uzskata par nepieciešamu vai vēlamu.

Galvenais tiesnesis var pārtraukt vai apturēt spēli tumsas, nepiemērotu laika apstākļu vai neatbilstoša laukuma stāvokļa dēļ. Tumsas dēļ spēli drīkst apturēt tikai pēc seta pabeigšanas vai pēc pāra skaitļa geima izspēles progresējošā setā. Pēc pārtraukuma, turpinot spēli, punktu skaits un spēlētāju vietas uz laukuma paliek iepriekšējās.

Paaugstinājuma tiesnesis vai galvenais tiesnesis lemj par spēles pārtraukšanu vai nepārtraukšanu, kā arī par treneru iejaukšanos spēlē, ja tāda notikusi, vadoties no spēkā esošā Uzvedības kodeksa (Code of Conduct) noteikumiem.

1.situācija: pēc nepareizi izdarītas serves, paaugstinājuma tiesnesis servētājam ļauj sākt ar pirmo servi, bet serves saņēmējs lēmumu apstrīd, uzskatot, ka viena kļūda jau izdarīta un servētājam jāturpina spēle ar otro servi. Vai būtu jāizsauc galvenais tiesnesis galīgā lēmuma pieņemšanai?

Lēmums: Jā. Paaugstinājuma tiesnesis pieņem pirmo lēmumu attiecībā uz tenisa noteikumu skaidrojumu (jautājumā, kas saistīts ar konkrēto situāciju). Tomēr, ja spēlētājs apstrīd paaugstinājuma tiesneša lēmumu, ir jāataicina galvenais tiesnesis izšķirošā lēmuma pieņemšanai.

2.situācija: līnijtiesnesis izsauc "auts", taču spēlētājs uzskata, ka bumba bijusi laba. Vai uz laukuma var izsaukt galveno tiesnesi galīgajam lēmumam?

Lēmums: nē. Lēmumu par notikušu faktu pieņem paaugstinājuma tiesnesis (jautājumos par to, kas īsti noticis konkrētajā gadījumā).

3.situācija: vai paaugstinājuma tiesnesis ir tiesīgs apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu punkta izspēles beigās, ja paaugstinājuma tiesnesis ir pārliecināts par acīmredzamu līnijtiesneša kļūdu punkta izspēles laikā?

Lēmums: nē. Paaugstinājuma tiesnesis drīkst apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu tikai uzreiz pēc viņa kļūdainā lēmuma.

4.situācija: līnijtiesnesis izsauc "auts", bet spēlētājs iebilst, uzskatot, ka bumba bijusi laba. Vai paaugstinājuma tiesnesis ir tiesīgs apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu? Lēmums: nē. Paaugstinājuma tiesnesis nekādā gadījumā nedrīkst mainīt lēmumu spēlētāja protesta vai lūguma rezultātā.

5.situācija: līnijtiesnesis izsauc "autu". Paaugstinājuma tiesnesis īsti nav redzējis bumbas piezemēšanās vietu, bet domā, ka tā bijusi laba. Vai paaugstinājuma tienesis drīkst apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu?

Lēmums: nē. Paaugstinājuma tiesnesis drīkst apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu tikai tad, ja ir pilnīgi pārliecināts, ka līnijtiesnesis pieļāvis kļūdu.

6.situācija: Vai līnijtiesnesis var mainīt savu lēmumu, izsaucot to vēlreiz pēc tam, kad paaugstinājuma tiesnesis ir paziņojis rezultātu. Lēmums: Jā.